Skaidrā dzeltenā rase 0
Vielmaiņas gēns nosaka alkohola metabolisma ātrāku vai lēnāku norisi. Pats gēns dzīves laikā nemainās, bet var mainīties fermenta darbība. Piemēram, ja cilvēks nelieto alkoholu, gēns nav jāiedarbina, ferments nav aktīvs. Kad persona iedzer aizvien biežāk, tiek iesaistīts gēns, no kura atkarīga vielmaiņas darbība. Biežākas dzeršanas gadījumā gēns darbojas aktīvāk, līdz ar to ātrāk tiek izvadītas indīgās vielas.
Dzeltenā rase (japāņi, ķīnieši, korejieši) nepārmanto vienu noteiktu vielmaiņas enzīmu, kas nosaka spēju noārdīt alkohola sašķelšanās rezultātā radušos acetaldehīdu. Līdz ar to, ja cilvēks iedzēris par daudz, viņam uzreiz kļūst fiziski slikti, parādās abstinences simptomi. Tāpēc pastāv lielāka iespēja šīs rases ļaudīm neveidoties alkohola atkarībai.
“XX gadsimta beigās veiktie pētījumi gan liecina, ka dzeltenā rase pamazām sajaucas ar citām. Bērni var pārmantot gēnu, kas iedarbina vielmaiņu. Jo vairāk lieto alkoholu, jo aktīvāks kļūst gēns. Sistemātiskam alkohola lietotājam gēns noteiks aktīvāku fermentu darbību un vielmaiņa strādās ātrāk. Tas ir līdzīgi kā vielmaiņas darbības paātrināšana ar noteiktiem pārtikas produktiem,” piemēru min ārste.
Katrs, kurš attīsta sistemātisku un biežu dzeršanu, agri vai vēlu ir pakļauts alkohola atkarībai, jo lietošana kādā brīdī kļūst nekontrolējama.
Zināšanai
Gadās, ka jaunības dienās cilvēks alkoholu lieto svētkos vai ikdienā, bet vēlākā dzīves posmā no tā kļūst slikti, ātrāk veidojas abstinences sindroms jeb paģiras. Tas saistīts ar to, kā funkcionē pārējie dzīvībai svarīgie orgāni. Novecojot veidojas citas saslimšanas, kas ietekmē vielmaiņu, piemēram, kuņģa un zarnu trakta slimības, aknu problēmas, aizkuņģa dziedzera vai žultspūšļa saslimšanas, sirds un asinsvadu sistēmas slimības, kas ietekmē organisma funkcionēšanu.
