Atkarības veidošanās 0
“Atkarība veidojas, sākoties lietošanas paradumam. Cilvēks atkārto darbību, kaut gan zina, ka sekas nebūs labas. Zinātnieki to dēvē par negatīva ieraduma pārmācīšanos. Mācoties mēs varam uzlabot savas prasmes. Piemēram, lai būtu prasmīgi kūku cepēji, nepietiek uzcept divas kūkas, tas jādara atkārtoti,” stāsta ārste.
Lai veidotos alkohola atkarība, nepieciešama regulāra lietošana, kas izraisa vismaz četras atkarības pazīmes.
Sākumā rodas vēlme dzert, tieksme pēc alkohola. Tā ir pārvarama un kontrolējama. Uznāk domas par lietošanu, bet tās var novērst.
Ja turpina dzert, tieksme kļūst nepārvarama. Cilvēks apzinās, ka nedrīkst dzert, bet par spīti tam iet, meklē, pieliek visas pūles, lai iegūtu alkohola devu. Tas liecina par kontroles zudumu.
Ar laiku pieaug izturība (tolerance) pret lietoto devu – jāuzņem aizvien vairāk grādīgās dziras, lai sasniegtu vēlamo emocionālo stāvokli. Vairs nepietiek ar 100 gramiem stiprā dzēriena. Lai justos labāk un nebūtu fiziskas nepatīkamas sajūtas ķermenī, jau vajag puslitru vai pat vairāk.
Pirmās trīs pazīmes ir cieši saistītas ar centrālo nervu sistēmu, domāšanas procesiem.
Ceturtā pazīme iestājas, kad cilvēks pārtrauc lietot alkoholu un parādās psihisku un fizisku pazīmju kopums, ko sauc par abstinences sindromu. Kļūst fiziski slikti, neizturami. Lai šo stāvokli novērstu, nepieciešams iejaukties medicīniski. Dažkārt cilvēks mēģina ārstēties pats, piemēram, lieto alkoholu nelielās devās. Bieži tiranizē ģimenes locekļus – ja neatnesīsi man pudeli alus, es nomiršu! Šādā stāvoklī radušās sajūtas lietotājam psiholoģiski spēj atvieglot tikai alkohols, nonākot organismā pat nelielās devās.
Alkohola psiholoģiskie triki
“Aknās ir enzīms alkoholdehidrogenāze, kas šķeļ alkoholu. To dēvē arī par alkohola vielmaiņu vai alkohola metabolismu. Uzņemot lielu alkohola daudzumu, vielas noārdīšanās ātrums var palielināties divas reizes. Tomēr, ja organismā ir par daudz alkohola, ferments nespēj pietiekami ātri visu sašķelt un izvadīt, jo tas darbojas pastāvīgā ritmā un ir maz ietekmējams. Līdz ar to organismā uzkrājas toksīni – alkohola izvades produkti, piemēram, etiķskābe. Lietotājam veidojas fiziski simptomi – drebuļi, slikta dūša, paaugstināts asinsspiediens. Iedzerot daļa simptomu it kā zūd – to ietekmē psiholoģiskais mehānisms. Atkarīgais domā, ka ar alkoholu mazina fiziskos simptomus, bet tā nav. Viņš nomierina centrālo nervu sistēmu, smadzenes, psihi. Tādējādi ir vieglāk paciest sāpes un diskomfortu, kas radies ķermenī.
Kad sāk ārstēt abstinences sindromu, sākumā mazina fiziskos simptomus, lai cilvēkam rastos sajūta, ka viņš vispār spēj atteikties no alkohola. Ja slimniekam sāp, ir slikti, viņš pat nespēj racionāli domāt, kur nu vēl piekrist alkohola atkarības ārstēšanai,” ir pārliecināta ārste.
Vecuma īpatnības
Nepilngadīgajam atkarības veidošanās psihiskie riski ir lielāki nekā pieaugušajiem. Tāpēc eksistē profilakses programmas, alkohola tirgošanas ierobežojumi līdz 18 gadu vecumam.
“Pusaudža organisms nav ne psiholoģiski, ne fiziski nobriedis un attīstījies, tāpēc tas ir jutīgāks pret visām vielām, kas nonāk organismā. Nevar zināt, vai organismā kaut kas nav mainījies jau kopš bērnības. To uzzina tikai brīdī, kad aktīvā viela ir ķermenī. Ja bērnam bijuši kādi traucējumi, piemēram, neiroķīmijā – dopamīna enerģiskajā sistēmā, ar alkoholu tas tiek provocēts vēl vairāk. Pastāv risks, ka jaunieša organisms uz to reaģēs ļoti krasi un attīstīs tā saukto psihiskās atkarības pazīmi – patoloģisku, nepārvaramu tieksmi pēc alkohola,” brīdina speciāliste.
“Protams, riski neattiecas uz visiem jauniešiem, kuri pamēģinājuši stipro dziru. Ir runa par sistemātisku, biežu lietošanu. Ne velti zinātnieki aprēķinājuši drošas alkohola lietošanas robežas, kas gan attiecas nevis uz nepilngadīgu, bet gan pieaugušu un veselu organismu. Psihes procesi nobriest līdz pat 25 gadu vecumam. Kāds attīstās ātrāk, cits mazliet lēnāk.”
Vecāks cilvēks ir nobriedusi personība, viņam ir pietiekami daudz psiholoģisko resursu, kontroles mehānismu, lai tiktu galā ar vēlmi dzert un nepalielinātu devas. Toties vecākiem ļaudīm pastāv lielāka iespēja attīstīties hroniskām kaitēm, kas, uzsākot biežāku alkohola lietošanu, var traucēt kontrolēt devu. Ja cilvēkam agrākā dzīves posmā bijusi atkarība, vecumā tā var atgriezties.
