Bankas mulsina klientus: “Vai esat politiski nozīmīga persona?” 10
Pēdējo mēnešu laikā kādas četras reizes nācās iegriezties atsevišķu komercbanku filiālēs. Nekas īpašs, taču katru reizi samulsu pie jautājuma: “Vai jūs vai kāds no jūsu ģimenes locekļiem ir politiski nozīmīga persona?” Turklāt ievēroju, ka tāpat mulst arī bankas darbinieki. Pēc monotonā balsī nolasītā teksta parasti sekoja tāds kā atvainošanās smaidiņš, sak, ne jau mēs šo jautājumu izdomājām. Pēc šī dīvainā “rituāla” parasti aizdomājos par to, kas tad īsti ir tas, kas mūsu valstī personu padara politiski nozīmīgu. Vai politisku komentāru rakstīšana lielākajā dienas laikrakstā ir politiski nozīmīga? Un vai laikrakstā publicēta lasītāja vēstule, kurā viņš izsaka savu attieksmi par procesiem valstī, vairo viņa nozīmību? Vai vēlēšanu dienā politiski nozīmīgi nekļūst visi balsstiesīgie pilsoņi, kuri izdara savu izvēli par labu vienai vai otrai partijai un politiķiem? Kā nu ne – šodien vari būt nozīmīgas Saeimas komisijas vadītājs, ministrs vai pat premjers, bet rīt vēlētāji tevi mierīgi pasūta piecas mājas tālāk…
Ja atmet filozofiju, tad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā visas valsts ieskatā politiski nozīmīgās personas it kā ir uzskaitītas. Tie ir esošie un bijušie pašvaldību vadītāji, valdības vadītāji, ministri, valsts sekretāri vai citas augsta līmeņa amatpersonas valsts administratīvajā aparātā, parlamenta deputāti, politisko partiju vadības struktūru locekļi, tiesneši, augstākās revīzijas iestādes padomes vai valdes locekļi, centrālās bankas padomes vai valdes locekļi, vēstnieki, bruņoto spēku augstākie virsnieki, valsts kapitālsabiedrību padomju vai valžu locekļi, starptautisko organizāciju vadītāji. Diezgan konkrēti, lai atbildīgās iestādes pašas izveidotu sarakstus ar šīm personām un neuzmāktos katru reizi ar dīvainu jautājumu bankas klientiem, kas grib veikt nelielu naudas pārskaitījumu vai nomainīt maksājuma karti, kam beidzies termiņš. Arī amatpersonu ģimenes locekļus nav grūti noskaidrot – tāpēc ir ikgadējās deklarācijas. Grūtāk varētu būt izskaitļot tos, kuriem ar augšminētajām amatpersonām ir citu veidu attiecības. Galu galā cilvēki pat ne vienmēr zina, ko šobrīd dara, piemēram, viņa bērnības draugs vai bijušais darījumu partneris. Bet, ja kāds tiešām palīdz korumpētai amatpersonai pastrādāt noziegumu, tad diez vai viņš pēkšņi būs gatavs to atzīt bankas filiālē. Tieši pretēji – ierastā piesardzība cilvēkam var likt reaģēt noliedzoši, pat ja kāda saistība ar t. s. politiski nozīmīgām personām viņam patiešām ir. Pat ja OECD rekomendācijai, pēc kuras tika ieviesta šī “aptaujāšana”, bijusi kāda laba doma, tad pašreizējā izpildījumā tas ir vienkārši formāls ķeksītis, turklāt izpildīts diezgan feļetoniskā veidā. (Iespējams, ka par šo tēmu drīzāk vajadzēja lūgt izpildīties kolēģim Egilam Līcītim.)
Saprāta balss šonedēļ ieskanējās Saeimā, kur tika izteikts priekšlikums izveidot centralizētu datubāzi, kurā būtu apkopota informācija par politiski nozīmīgām personām. Taču tas vēl ir tikai priekšlikums.
