Vai esat gatavi Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem? 0
Sanda Zālīte, Aizputes novada kultūras vadītāja: “Grūtākais jau aiz muguras – daudz strādājām, gatavojoties lielajām skatēm, lai veiksmīgi startētu, iegūtu pakāpes, kas dod tiesības piedalīties Dziesmu un deju svētkos.
No mūsu novada uz svētkiem dosies astoņi kolektīvi – trīs jauktie kori, kas pārstāv Kazdangu, Cīravu un Aizputes pilsētu, kā arī visu paaudžu deju kolektīvi – Aizputes vidusskolas jaunieši, pilsētas kultūras nama vidējās paaudzes dejotāji un arī senioru deju kolektīvs “Misiņš”. Uz Rīgu dosies Kazdangas pūtēju orķestris, arī Tautas lietišķās mākslas studija “Kamolītis”.
Noskaņojums visiem ir labs, šobrīd vēl notiek mēģinājumi, atkārtojot svētku repertuāru. Amatiermākslas kolektīviem Dziesmu svētki ir četru gadu darbības augstākais sasniegums, kulminācija, ko visi dejotāji un dziedātāji cenšas piedzīvot. Lai cik dīvaini tas būtu, mūsu kolektīvos dalībnieku skaits ar katru gadu nevis sarūk, bet, tieši pretēji, pieaug. Pat tie iedzīvotāji, kas devās darba meklējumos tālāk no Aizputes, arī uz ārzemēm, savu kolektīvu nepameta – izkārtoja darbus tā, lai varētu apgūt repertuāru un piedalīties lielajos svētkos.”
Jolanta Borīte, Siguldas novada domes kultūras pārvaldes vadītāja: “Mūsu novadu XXV Vispārējos latviešu dziesmu un XV Deju svētkos pārstāvēs 418 dalībnieki no pieciem koriem un pieciem deju kolektīviem, diviem pūtēju orķestriem, folkloras kopas “Senleja”, bet 18 dalībnieču darbi no lietišķās mākslas studijām “Vīgrieze” un “Sigulda” izvēlēti lietišķās mākslas izstādei “Dziesma top citādi”, kas visu vasaru būs apskatāma Rīgas pilsētas izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”. Siguldas novada pašvaldība saviem dziedātājiem un dejotājiem sniegusi apjomīgu atbalstu. Svētku dēļ pagarināta kolektīvu vadītāju darba sezona, to apmaksās pašvaldība, no sava budžeta atvēlot gandrīz septiņus tūkstošus latu, bet svētku procesa nodrošināšanai piešķirti vēl 47 tūkstoši latu.
Priecājamies, ka koru skatē īpaši tika atzīmēti sieviešu kora “Teiksma” jaunie, šogad darinātie etnogrāfiskie tērpi. Tie izvirzīti dalībai latviešu tautas tērpu skatē Rīgā. Trīs deju kolektīvi – “Siguldietis”, Allažu “Ķimenīte” un “Ķimelītis” – tika pie sava karoga, tos darinājusi mūsu novadniece tautas daiļamata meistare Alīda Linde.”
Guna Malinovska, Dagdas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību un komunikāciju nodaļas vadītāja: “Mūsu novadu Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos pārstāvēs visi novada deju kolektīvi – TDA “Dagda”, Andzeļu vidējās paaudzes deju kolektīvs “Eži” un Šķaunes deju kolektīvs “Dancary”, kā arī divas folkloras kopas – “Sovvaļnīki” un “Olūteņi”. Visu kolektīvu dalībnieki turpina aktīvi apmeklēt mēģinājumus un piedalās dažādos pasākumos. Folkloras kopa “Sovvaļnīki” nupat atgriezās no Latgales kultūras festivāla Sanktpēterburgā, bet “Olūteņi” ielīgoja XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētkus pasākumā Līvānos “Jōņa dīņu gaideidama”. Kolektīvi gatavojas arī Līgo svētkiem un Pēterdienai, kad dziedās, dejos un rotaļdejās iesaistīs pasākuma apmeklētājus.
Vairākiem kolektīviem tiek šūdināti jauni tērpi vai papildināti esošie. Ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu deju kolektīviem TDA “Dagda” un “Dancary” būs pilnīgi jauni tērpu komplekti.”
Ineta Laizāne, Alojas novada kultūras nama direktore: “30. jūnijā visā Latvijā, visos novados un pagastos brīdī, kad saule visaugstāk, tiks pacelti Dziesmu un deju svētku karogi. Karogus ar Dziesmu svētku zīmi pašlaik gatavo, un mēs to saņemsim sūtījumā pa pastu. Dziesmu svētku atklāšanas pasākums noteikti būs vienreizējs, emocionāli neaizmirstams notikums.
Uz Rīgu no mūsu mazā novada dosies pieci kolektīvi – viens koris, divi vidējās paaudzes deju kolektīvi, koklētāju ansamblis un Tautas lietišķās mākslas studija. Priecājamies, ka mūsu deju kolektīvs “Sānsolis” deju kolektīvu skatē pirmo reizi ieguva augstākās pakāpes novērtējumu. Tāpat prieks par Alojas mūzikas un mākslas skolas koklētājiem, jo skolēni teicami apguva pieaugušo repertuāru, piedalījās skatē un ieguva tiesības doties uz Rīgu.
Runājot par dalībniekiem, ir tādi, kas atgriezās no ārzemēm, lai varētu piedalīties Dziesmu svētkos. Bet dažiem tieši pirms lielajiem svētkiem darba dēļ bija jādodas projām. Taču kolektīvu uzstāšanos tas netraucē, jo ir rezerves dalībnieki. Bet par aizbraucējiem skumji.”
