“Vai esam gatavi mirt par Daugavpili?” 42
Britu raidsabiedrības kanāls “BBC Two” trešdienas vakarā pārraidīja televīzijas raidījumu, kurā simulēti Krievijas atbalstīto “separātistu” izraisīti nemieri Latgalē. Situācija tiek arvien vairāk dramatizēta, cīņā iesaistoties ASV un Lielbritānijas bruņoto spēku vienībām un konfliktam strauji pāraugot par Trešo pasaules karu (šis vārds lietots arī filmas nosaukumā). Raidījums ir britu televīziju iecienīto dokumentālo fikciju stilā – parasti gan tām ir izklaidējošs raksturs, taču te drīzāk atgādina pseidodokumentālu iebiedēšanu. Konflikta scenārijs ir pilnībā paņemts no Austrumu Ukrainas notikumiem, tikai Donbasa teroristu vietā ir “separātisti”, kuri kā atpazīšanas zīmi izmanto Latgales karogu. Kaut arī tas ir tikai TV inscenējums un attēlotais neatbilst realitātei, tomēr raidījums jau spējis sacelt troksni. To komentē gan Latvijas, gan Krievijas politiķi, eksperti.
BBC veidotā filmā “”World War Three: Inside The War Room” autoru izspēlēto situāciju komentē bijušās vecākās britu militārās un diplomātiskās amatpersonas, kurām it kā jāpieņem lēmums, kā Lielbritānijai vajadzētu rīkoties. Visticamāk, filma nav filmēta Latvijā, turklāt lielākoties separātistus tēlo lietuviešu izcelsmes aktieri. Latviešu valoda filmā neskan, tikai krievu un angļu. Separātisti izmanto prokremlisko simboliku – tā sauktās Georgija lentītes un Krievijas karogus. Viņi dedzina Latvijas karogu, uzbrūk policistiem un ņirgājas par Latvijas armijas karavīriem. Pēc NATO spēku iesaistīšanās Krievija veic kodoluzbrukumu Baltijas jūrā izvietotajam britu bāzes kuģim. Pēcāk zālē sēdošie eksperti nolemj, ka Rietumiem nav jāatbild ar to pašu līdzekli, bet pieļauj iespējamību lietot to nākotnē. Filmā kā viens no galvenajiem jautājumiem no ekspertiem izskan: “Vai mēs esam gatavi mirt par Daugavpili?”
Jāpiebilst, ka pēc Krievijas īstenotās agresijas Ukrainā starptautiskajos medijos bieži izskanēja versijas, ka Baltijas valstis var būt nākamie Krievijas agresijas upuri. Šie pieņēmumi balstījās tajā, ka Latgalē un Igaunijas Austrumviru apriņķī ir liels krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars, ko var izmantot kā ieganstu agresijai. Savulaik uz Latgales autonomijas “dzīslas” sev popularitāti mēģināja iegūt Vladimirs Lindermans, kurš pat rīkoja konferenci par Latgales autonomiju, bet dažādi aktīvisti internetā izplatīja “Latgales Tautas Republikas” simboliku. Tomēr ir viedoklis, ka Rietumiem nevajadzētu aizrauties ar spekulācijām par šo scenāriju, it īpaši, ja tiem nav skaidras, nepārprotamas atbildes, kā tas izriet no BBC filmas.
Izdevumiem “The Economist” un “Politico” rakstošā žurnāliste Anabella Čapmana savā rakstā uzsver, ka šādam BBC raidījumam nekad nav vajadzējis tapt un tas nav tikai televīzijas raidījums. “Portretējot Krieviju kā apdraudējumu, Latvijas etniskos krievus kā separātistus, Rīgu kā bezspēcīgu un tās Rietumu sabiedroto kavēšanos, televīzijas raidījums netīši atspoguļo dažus no Kremļa stāstījumiem,” raksta žurnāliste un norāda, ka raidījums jau spējis sacelt troksni, lai gan attēlotais neatbilst realitātei.
Uz filmas izrādīšanu ir reaģējušas arī Krievijas varas aprindas – Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka viņam ir žēl tērēt laiku, lai skatītos “lētu preci”. Savukārt Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs pārraidi nosaucis par bīstamu provokāciju, ziņo aģentūra LETA. Viņš atzīmējis, ka BBC filmas scenārijs ir pilnīgi izdomāts un kalpo politiskiem mērķiem, no kuriem pirmais ir iesaistīties informācijas karā un nomelnot Krieviju, kā arī attaisnot militāri politiskā lobija prasību palielināt NATO tēriņus Eiropā vairāk nekā četras reizes.
Pārraidi noskatījies arī Latvijā dzīvojošais britu žurnālists Maiks Koljers, kurš norāda, ka ar šādu televīzijas raidījumu BBC izmantojis tādus pašus paņēmienus kā Krievijas televīzijas. Tur ik pa laikam mēdzot parādīties dramatizējumi, kā krievu tanki iebrauc Somijā vai arī ar atombumbām tiek sabombardēta Ņujorka. Viņš uzsver, ka raidījumu BBC veidojusi kā izklaidējošu “šovu”, tomēr tā atbalss ir plašāka, jo skar jūtīgus jautājumus. Viņš velk paralēles ar televīzijas raidījumu “Vēstures lielākās kaujas”, kurā britu televīzijā tiek aplūkotas būtiskākās kaujas pasaules vēsturē un eksperti tajā spriež, kas varēja mainīties, notikumiem norisinoties citādi. “Tā ir kā datorspēle,” piebilst M. Koljers. Viņš norāda, ka “Latgales scenāriju” raidījumā apsprieduši desmit bijušie britu drošības un izlūkošanas eksperti un bijušie diplomāti, to starpā bijis arī bijušais Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Īens Bonds (viņu lomās iejutušies aktieri). “Starp cilvēkiem raidījumā tā sauktajā “kara istabā” nevaldīja “ķīmija”, un viņu spriedumi bija sausi,” uzskata žurnālists. “Vai viņi raidījuma laikā iemalkoja arī kādu viskija glāzi?” jautāju M. Koljeram. “Nē, tā nebija. Bet, ja viņi būtu dzēruši, raidījums būtu daudz aizraujošāks,” ar sarkasmu atbild M. Koljers.
Rinkēvičs: ārvalstu žurnālisti Latvijā meklē drāmu
Uz raidījumu ir reaģējis arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš uzskata, ka tas ir blēņu raidījums, tomēr no tā var izdarīt arī secinājumus. “Filmā viens pret vienu ir paņemta situācija Austrumu Ukrainā un mākslīgi ievietota Latgalē. Tomēr jāatceras, ka Latgalē nav tādas sociālās struktūras un ekonomiskās situācijas kā Donbasā. Lai man piedod Latgale, bet tās pierobežā nav 20 pilsētas, par kurām tiek stāstīts filmā,” sarunā ar “LA” uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien bija Londonā un ātrāk bija devies uz viesnīcu, lai noskatītos “BBC Two” “mākslasdarbu”. Latgales kā iespējamā separātiskā reģiona tematika esot interesējusi starptautiskos medijus 2014. gadā. “Atceros, ka toreiz uz Latviju brauca daudz ārvalstu žurnālistu. Viņiem bija mērķis atrast separātismu Latgalē, par braucienu datumiem bieži izvēlējās 16. martu un 9. maiju. Tomēr viens no viņiem man atzinās, ka braucis uz Latviju meklēt drāmu, taču pārliecinājies, ka situācija mūsu valstī ir mierīga un Austrumu Ukrainas scenārijs Latgalē nav ticams,” teica ministrs. “Labāka par prezidentu vai ministra atbildi ir Latgales iedzīvotāju atbildes. Varbūt kāds no viņiem Krievijas propagandas iespaidā atbalsta Krimas nelikumīgo aneksiju, tomēr neviens no Latgales iedzīvotājiem nevēlas līdzīgu situāciju kā Donbasā, jo vēlas mieru.”
Viņš vakar runājis ar Apvienotās Karalistes ārlietu ministru Filipu Hammondu pirms filmas skatīšanās, un britu amatpersona viņam apliecinājusi, ka BBC ir sabiedriskā televīzija un tā nav atkarīga no britu valdības un neatspoguļo britu valdības nostāju. Tomēr raidījumā kā pozitīvo ministrs saskata to, ka britu un amerikāņu spēki atsaucas Ziemeļatlantijas līguma 5. panta situācijai un cīnās, lai Latvija atgūtu teritoriālo vienotību.
VIEDOKLIS
Juris Viļums, 12. Saeimas deputāts: “Lielāko sašutumu rada tas, kā šie potenciālie notikumu attīstības scenāriji tiek vizualizēti. Video redzami krieviski runājoši separātisti, kas sadedzina valsts karogu un kuriem rokās ielikts Latgales karogs, tādējādi gan Latvijā, gan Eiropas ietvaros radot iespaidu par latgaliešiem kā Kremļa politikas atbalstītājiem un Latvijas valstiskuma noliedzējiem.
Viennozīmīgi, ka simbolikas parādīšanās šādā gaismā ir uzskatāma par aizvainojumu Latgales reģiona nacionālās identitātes aizstāvjiem. Šeit noteikti būtu kas sakāms gan karoga autoram Mārim Rumakam, gan latgaliešu nevalstiskajām organizācijām, iespējams, arī Latgales Partijai, kas savos reklāmas materiālos līdz šim ir diezgan aktīvi to izmantojusi.
Tomēr kopumā vēlos pateikties britu telesabiedrībai, ka pievērsusi uzmanību Latgalei (pirmkārt, tās drošībai, pastarpināti arī ekonomiskai situācijai un visām citām jomām, kas saistās ar sakārtotas reģionālās politikas trūkumu Latvijas valstī). Raidījums atklāj vairākus būtiskus aspektus, kas ir jāatrisina gan NATO (ja tas vēl nav izdarīts), gan arī Latvijas valdības līmenī.
Jāsaka, ka Rīgā joprojām nav izprasta situācijas nopietnība uz Latvijas austrumu robežas un tas, cik svarīgi ir stiprināt ārējo robežu ne tikai tur dzīvojošo cilvēku dēļ, bet arī pārējās valsts un visas Eiropas interešu labā. Šajā kontekstā ir jāatgriežas pie jau daudzkārt skatītā jautājuma par NATO 5. panta īstenošanu ārēja iebrukuma gadījumā. Tas, ka sabiedroto spēki ieradīsies pāris stundu laikā, iedzīvotājiem Zilupē un visā pierobežas joslā nedod lielu mierinājumu, jo Krievijas militārie spēki šo “pāris” stundu laikā, iespējams, būs tikuši ne tikai līdz Daugavpilij, bet arī līdz Valmierai, Ogrei vai pat tālāk. Saistībā ar Krievijas īstenotajām ārpolitikas aktivitātēm Latvija nevar runāt par savstarpējo attiecību normalizēšanos.
Karš Gruzijā un notikumi Ukrainā ir tikai divi piemēri tam, ka retorikā, kas saistīta ar Krieviju, Latvijas valdības nostājai būtu jābūt ne tikai stingrai vārdos, bet arī jāveic reāli pasākumi, lai par separātismu Latgalē (kā tas atspoguļots arī BBC) vispār nebūtu ne runas. Svarīga ne tikai sabiedroto spēku klātbūtne, militārās apmācības, kiberdrošība un cīņa pret Krievijas propagandu, bet arī ekonomiskā situācija Latvijas reģionos. Cilvēki, kas vistiešāk cieš no Latvijas valdību pieļautās nevienlīdzības valsts reģionālajā ekonomikā, ir sevišķi pakļauti ārējam spiedienam. [..]”
