Vai esam gatavi aromatizētājus saturošu cigarešu alternatīvu aizliegumam? Lielas bažas par nelegālo tirgu 0
Vairs nav aiz kalniem 1.janvāris, kad stāsies spēkā aromatizētājus saturošu e-cigarešu un nikotīna spilventiņu ar dažādām garšām un nikotīna koncentrāciju līdz 4 mg tirdzniecības aizliegums. Veselības ministrija ir pārliecināta, ka šie aizliegumi dos pozitīvu rezultātu, tikmēr kaimiņvalstu pieredze liek par to šaubīties. Nav skaidrs, kā aizliegumu pārkāpēji tiks kontrolēti un vai nesanāks tā, ka šo, pagaidām vēl legālo produktu nišu, ieņems nelegālie tirgotāji vai arī legālajiem tirgotājiem radīsies kārdinājums likuma normas apiet, ziņo “bnn.lv“.
Pelēkais tirgus vienreiz lietojamo e-cigarešu segmentā pērn pieauga par 2,6 procentpunktiem un bija 26,8%, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora Arņa Saukas pētījums “Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: pelēkā tirgus apjoma tendences un lietotāju paradumi”. Atkārtoti uzpildāmo e-cigarešu un tām paredzēto šķidrumu kārtridžu segmentā pelēkais tirgus šā gada pirmajos četros mēnešos bija 27,1%, bet gatavo e-cigarešu šķidrumu vai to sajaukšanai paredzēto sastāvdaļu jomā tas tādā pat periodā veidoja 27,2%. Nikotīna spilventiņu segmentā šī gada pirmajos četros mēnešos pelēkais tirgus bija 26,6%.
Šī statistika jau šobrīd ir ļoti satraucoša un nav grūti prognozēt, ka pēc 1.janvāra šie cipari var strauji palielināties.
Kaimiņos maksā sodus un turpina tirgot, kā būs Latvijā?
Lietuvā e-cigaretes un e-cigarešu uzpildes ar šķidrumiem, kas satur garšas un saldinātājus, vairs netiek pārdotas no šī gada 1.novembra. Aromatizēto e-cigarešu aizliegums ir spēkā jau no 2022. gada 1.jūlija. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā šo izmaiņu mērķis ir samazināt aromatizētu tabakas izstrādājumu pieejamību un to pievilcību nepilngadīgo un jauniešu vidū.
Tomēr, kā ziņo Delfi.lt, Lietuvā pat legāli darbojošos e-cigarešu veikalos nav grūti pamanīt, ka kopš aizlieguma ieviešanas no iepakojuma ir pazuduši tikai nosaukumi, taču pārdevēji sniedz detalizētu informāciju par dažādām e-cigarešu garšām. Tirgotāji mēdz arī nomainīt preces etiķetes, nenorādot, ka elektroniskās cigaretes satur garšas. Lietuvas Valsts patērētāju tiesību aizsardzības iestāde, kura atbild par šīs tirdzniecības kontroli, sūrojas, ka negodīga prakse apgrūtina iestāžu darbu, jo atsevišķi paraugi ir jānosūta uz laboratorijām testēšanai. Ja paraugos tiek atrastas aizliegtās vielas, pārdevējam nākas maksāt naudas sodu, taču, lai arī sods nav liels – no 750 līdz 2000 eiro, bieži šie lēmumi tiek pārsūdzēti tiesā. Tas viss prasa lielus cilvēkresursus un finanšu resursus ne tikai tirdzniecības vietu pārbaudēm, paraugu ņemšanai un izmeklēšanai, bet arī tiesvedībai. Visas šīs izmaksas tiek segtas no valsts budžeta, kas nozīmē, ka tās sedz katrs Lietuvas iedzīvotājs.
Pētījuma “Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: Pelēkā tirgus apjoma tendences un paradumi” prezentācijā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe minēja Igaunijas piemēru, kur, saskaņā ar pašu igauņu stāstīto, pēc aromātu tirgošanas aizlieguma tabakas veikals ticis sadalīts divās daļās, vienā pusē tirgojot elektroniskās cigaretes un šķidrumus [ar atļauto tabakas garšu], otrā veikala pusē – pārtikas aromātvielas. Tās nevar attiecināt kā apliekamas ar akcīzes nodokli un var pateikt, ka tās tiek tirgotas tortēm un kūkām. “Pierādīt to, ka tie produkti tiek likti kopā ir praktiski neiespējami.”
Kas gaidāms Latvijā? Atbildot uz jautājumu, kā tabakas aizstājējproduktu tirdzniecību veikalos ietekmēs aromatizētājus saturošu smēķēšanas ierīču un tabakas aizstājējproduktu, kā arī apveltīto nikotīna spilventiņu ar mentola garšu aizliegums, kurš stāsies spēkā no 2025.gada 1.janvāra,kompānijas “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule norāda: “Kā godprātīgs tirgotājs, pielāgosimies normatīvo aktu izmaiņām un no 2025. gada 1. janvāra visos “Maxima” veikalos pārtrauksim tirgot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un cigarešu aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus. Visa neizpārdotā prece, kas neatbilst likuma prasībām, tiks izņemta no sortimenta.
Personu, kuras vēlēsies iegādāties tabakas izstrādājumus, pārbaude notiks saskaņā ar līdz šim pastāvošo kārtību, proti, pircējam lūdzot uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un pārbaudot pircēja vecumu. Veikala personāls ir arī informēts par likuma grozījumiem un aizliegumu pārdot tabakas izstrādājumus personām, kas ir jaunākas par 20 gadiem.”
“Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite pauž, ka “Rimi” veikali ir informēti par šīm izmaiņām un, sākot no 2025. gada 1. janvāra, tirdzniecībā nebūs pieejama prece, kas minēta konkrētajā likumdošanā. “Attiecīgie produkti tiks izņemti no “Rimi” sistēmas. Nepārdotās preces atlikumi atbilstoši noslēgtajiem sadarbības līgumiem tiks nosūtīti atpakaļ piegādātājiem.”
Savukārt “Circle K Latvia” mazumtirdzniecības direktors Armands Žubulis uzsver: “No 1. janvāra mūsu veikalu sortimentā būs pieejami tikai likuma prasībām atbilstoši produkti. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju, izmaiņas produktu klāstā sāksim ieviest jau decembra beigās.”
Taujāts, kā veikals izkontrolēs, vai tirdzniecībai tomēr netiek piegādāti alternatīvie smēķēšanas produkti ar aizliegtajiem aromatizētājiem, Armands Žubulis atbild: “Sadarbības līgumi ar piegādātājiem paredz, ka piegādātās preces atbilst Latvijas un ES likumdošanas prasībām. Tirdzniecības vietām nav iespējams pārbaudīt, vai norādītā informācija uz preces iepakojuma atbilst produkta sastāvam – tā ir ražotāju un izplatītāju atbildība. Ja tiks konstatēti pārkāpumi vai neatbilstības normatīvajiem aktiem, rīkosimies saskaņā ar mūsu līgumu nosacījumiem – apturēsim šo preču tirdzniecību un atgriezīsim tās izplatītājiem.”
Vai spēsim izkontrolēt aizliegumu pārkāpējus?
Pēc aizliegumu stāšanās spēkā legālajam tirgum būtu jāsamazinās aptuveni par 70 – 90 procentiem, jo apmēram tik daudz tajā šobrīd ir produktu ar tām garšām un smaržām, kas no 1.janvāra būs aizliegtas.
Legālos tirgotājus sola kontrolēt Veselības inspekcija, kas norāda, ka tiks veiktas plānotas kontroles pie komersantiem, kas ražo, importē vai tirgo tabakas izstrādājumus, elektroniskās cigaretes vai tabakas aizstājējproduktus un nepieciešamības gadījumā arī kontrolpirkumus, lai identificētu iespējamos pārkāpumus un veicinātu atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Brīvo nišu, visticamāk, ieņems nelegālā tirgus darboņi, kuri jau tagad visa veida alternatīvos nikotīna produktus izplata pa visdažādākajiem kanāliem. Šādi produkti parasti nav izgājuši kvalitātes kontroli, un kādas vielas slēpjas zem e-šķidruma sagatavošanai nepieciešamajām sastāvdaļām, nav zināms.
Nacionālā kontrabandas problemātikas forumā “Cīņa ar kontrabandu – izaicinājumi un panākumi” šī gada jūnijā, VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe norādīja, ka lēmumi, kas vērsti uz smēķēšanas ierobežošanu, ir pareizi, taču tie ir pārāk populistiski, jo nav pretim nolikti kontroles mehānismi.
Savukārt VID Muitas policijas pārvaldes direktora vietnieks Arturs Kovaļenko TV 24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” pauda, ka ar nelegālo tirdzniecību nodarbosies gan Muitas policija, gan Valsts policija. Tomēr lielākā slodze būs Valsts Policijai. “Skaidrs, ka ieviešot šādus aizliegumus un ierobežojumus, sabiedrībai ir tikai 3 alternatīvas – atmest, lietot cigaretes, vai produktu ar tabakas garšu, vai pirkt nelegālu produktus melnajā tirgū, nemaksājot nodokļus un lietojot apšaubāmas izcelsmes un kvalitātes produktus. Jau šobrīd alternatīvo produktu nelegālais tirgus veido 30%. Jau šobrīd nelegālie produkti tiek pirki “Telegram” kanālos un šis sektors tikai paplašināsies un darba mums būs vairāk,” tā A.Kavaļenko.
Lai arī VID un Valsts policija aizvērusi daudzas mājas lapas internetā, kurās šos produktus nelegāli pārdeva ikvienam interesentam, tai skaitā pusaudžiem, tomēr visas šīs ierīces joprojām ir brīvi pieejamas pagrīdes tirgos un “Telegram” kanālos. Savā ziņā tie līdzinās daudzgalvu pūķim, jo, aizverot vienu kanālu, tūlīt pat vietā parādās divi citi. Savukārt sodi par šādu pārkāpumu, gan pārdošanu, gan iegādāšanos, ir nelieli – līdz 200 eiro fiziskai personai un līdz 700 eiro uzņēmumam. Šo produktu nelegālā tirgus straujš pieaugums rada arī bažas par valsts tiesībsargājošo institūciju spēju un kapacitāti efektīvi reaģēt un apkarot paredzamo nelegālās tirdzniecības pieaugumu.
Kā A.Saukas pētījuma prezentācijā pauda VID ģenerāldirektore: “Regulēts, kontrolēts tirgus ir daudz drošāks, tas ir pārredzams no valsts puses, tas ir regulējams un ierobežošanu var veikt, ja mums ir redzami tie produkti. No 2025.gada 1.janvāra šie produkti Valsts ieņēmumu dienestam nebūs redzami. mēs varam aplaudēt, mums būs mazāk darba, mums nebūs jādod akcīzes nodokļa markas, bet Latvijas sabiedrībai no tā manā ieskatā būs lielāks zaudējums.”
