Gunārs Nāgels: Ierobežojumiem bija jābūt izstrādātiem mierīgā garā jau sen. Uz ko vēl neesam sagatavojušies? 7
Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kāda ir bijusi mūsu gatavība ārkārtējai situācijai? Laba civilaizsardzības prakse liek jau laikus plānot atbildes pasākumus dažādām lielām nelaimēm. Vētrām, plūdiem, ugunsgrēkiem, aviokatastrofām, pandēmijām. Un kur vēl karadarbībai.
No valsts vadības šādos brīžos sagaidāma noteikta rīcība, kā arī saprotams paskaidrojums rīcībai. Pretējā gadījumā neizbēgami sekos tās pašas vadības nicināšana vai izsmiešana.
Kad ugunsgrēki plosījās Austrālijā pirms gada, ministru prezidents izvēlējās ar ģimeni doties atvaļinājumā uz Havajām, ASV. Par to viņš saņēma pamatīgu kritiku, un nācās atvainoties, ka nav kopā ar tautu pārbaudes brīdī. Arī ja bija skaidrs, ka viņa lēmumi maz varētu ietekmēt ugunsgrēku gaitu.
Otrais pandēmijas vilnis Viktorijas pavalstī bija smags ar sevišķi stingriem ierobežojumiem kustības brīvībai un ar lieliem sodiem par to pārkāpumiem.
Komandantstunda, ierobežots laiks, attālums un iemesli, kāpēc vispār drīkst atrasties ārpus mājas, policijas kontrolpunkti. Pretstatā ministru prezidenta rīcībai, Viktorijas premjers katru rītu vairāku mēnešu garumā uzrunāja tautu, informējot par pandēmijas gaitu un skaidrojot pieņemtos pretmērus.
Protams, bija arī opozīcija ierobežojumiem, bet visumā tie tika normāli pieņemti. Tas ir sevišķi pārsteidzoši, jo austrālieši vienmēr ir aizstāvējuši savu brīvību.
Pretstatā normālai praksei Rietumu valstīs, Austrālijā nav nekādas iekšzemes pases vai identitātes kartītes. Katrs mēģinājums tādus ieviest ir izrādījies politiski nepanesams un ir draudējis gāzt valdību.
Kas notiek Latvijā? Ministru prezidenta tautai teiktais “Draugi, nav labi” precīzi raksturo situāciju, bet pats par sevi nepietiek.
Varbūt vainojama ir Latvijas politiskā sistēma, kurā vēlēšanu likums tikpat kā nodrošina, ka valdībā būs vairākas partijas. Un jo vairāk partiju, jo mazāk rīcības brīvības ir Ministru prezidentam.
Tas viss tomēr neietekmē gatavības vai negatavības jautājumu un apjukumu ap to.
Kad pieņēma kārtējos ierobežojumus 1. decembrī, tad varējām saprast no Ministru kabineta oficiālās mājas lapas, ka arī muzeji būs slēgti. Pēkšņi tas tika “precizēts”, un muzeji tomēr darbosies.
Bija noteikts, kādas preces drīkst tirgot brīvdienās, bet 4. decembrī tas tika “precizēts”, lai pieļautu arī sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecību.
Kāpēc jāmaldina? Noteikumu mainīšana ir “mainīšana”, ne “precizēšana”.
Tam visam, ar visām ierobežojumu pakāpēm un pakalpojumu un preču svarīguma pakāpēm bija jābūt izstrādātam mierīgā garā jau sen. Uz ko vēl neesam sagatavojušies?
