Vai ES nauda sasniegs mērķi? 2
Līdz 5. oktobrim Lauku atbalsta dienestā (LAD) var iesniegt projektu pieteikumus tās mazās lauku saimniecības, kas plāno attīstīties. Viens pieteicējs varēs pretendēt uz 15 tūkstošu eiro lielu atbalstu. Pasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības” kopējais pieejamais finansējums ir 20,86 miljoni eiro, un, kā aplēsuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti, ar šo naudu varētu pietikt 1390 saimniecībām. Šis ir jauns pasākums, iepriekšējā plānošanas periodā tāda nav bijis. LAD gan paskaidro, ka atbalsts daļēji naturālajām saimniecībām, kas bija līdz šim, varētu līdzināties mazo saimniecību pasākumam. Līdz šim atbalstītas 1493 daļēji naturālas saimniecības par 10,2 miljoniem eiro.
Vajag tiem, kas ražo
Lai arī pasākuma mērķis ir skaidrs – veicināt mazo lauku saimniecību attīstību, paaugstinot to konkurētspēju un produktivitāti, daļa laukos strādājošo pie tā netiek. Tāpat izskan šaubas, vai mērķis tiks sasniegts.
Uz “LA” redakciju piezvanīja lasītāja no Sēlijas, kura gan nevēlējās publiski atklāt savu vārdu, taču pauda satraukumu par šo situāciju. “Manas māsas saimniecībā ir septiņas govis, viņi strādā ar vecu, lūstošu tehniku, kas būtu jāmaina. Viņi grib attīstīties, kaut arī abi ar vīru ir pirmspensijas vecumā, bet uz šo pasākumu pieteikties viņi nevar, jo, izrādās, saimniecības vērtība ir lielāka par noteikto un sasniedz 19 tūkstošus eiro. Kur taisnība? Nesaprotu, kāpēc govs vērtējums sasniedz 1583 eiro? Nu kas tā ir par cenu? Labu govi tagad var nopirkt par 500 – 800 eiro,” satraukta stāsta lasītāja. Viņa domā, ka pasākuma mērķis netiks sasniegts, jo nauda lielākoties tiek dota tiem, kas jau laikus gatavojušies šim pasākumam, piemēram, iegādājoties bišu saimes vai aitu pulciņu, bet par nopietnu attīstību nemaz nedomā. “Šī nauda jādod tiem, kas ražo produkciju, piemēram, pienu, nevis jādod biteniekiem. Cik liela valstij labklājība ir no bitenieku pienesuma?” vaicā lasītāja. Viņai ir lielas bažas, ka šī nauda – kopumā 20 miljoni eiro – tiks izsviesta vējā un nekādu labumu ražošanas veicināšanai tas nedos. Lai tas nenotiktu, jābūt ļoti stingrai kontrolei un projektu uzraudzībai.
Arī Seces pagasta zemnieku saimniecības “Keidas” saimnieks Uldis Kaktiņš ir neizpratnē par kritērijiem. “Valdības noteikumos nekur netika teikts, ka tiks vērtēta saimniecības nominālvērtība. Man ir gan lauksaimnieciskā izglītība, gan atbilst citi parametri, bet izrādās, ka katrai govij noteikta 1583 eiro vērtība, un tas nozīmē, ka saimniecības nominālvērtība ir 24 tūkstoši eiro un es vairs neatbilstu šī pasākuma kritērijiem, jo slieksnis ir 15 tūkstoši eiro. Bankai esmu par mazu, lai dabūtu kredītu, bet šajā pasākumā – par lielu,” saka Uldis Kaktiņš. Viņš bija plānojis iegādāties tehniku, lai sagatavotu kvalitatīvu lopbarību, ko šovasar ir grūti izdarīt. Viņa saimniecība reģistrēta 1992. gadā, bet reāli sācis saimniekot pirms četriem gadiem, kad iegādāts pirmais teļš. Šobrīd saimniecībā ir 34 lopi, no tiem astoņas slaucamas govis. Piena iepirkuma cenas pašlaik ļoti nokritušās, un saimnieks saka – viņu glābj vien tas, ka viņš strādā labi atalgotu darbu. Kredītus viņš nav ņēmis, bet nauda attīstībai vajadzīga. “Kāpēc neviens nebrīdināja, ka tiks vērtēta saimniecības nominālvērtība? Secē ir vēl trīs četri saimnieki, kas arī gribēja pieteikties. Mēs esam šokā. Tāda sajūta, ka ražotājus neviens negrib. Ar vienu roku dod, bet ar otru ņem nost,” secina zemnieks.
Tiem, kas neatbilst šī pasākuma kritērijiem, ir iespēja startēt uz modernizācijas programmu, un varu teikt, ka līdz šim nav bijusi neviena kārta, kur kāds projekts tiktu noraidīts finansējuma trūkuma dēļ, iesaka Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Viņš jauno pasākumu vērtē atzinīgi, jo tā ir iespēja tikt pie “starta kapitāla”, lai zemnieki varētu sākt intensīvāku ražošanu.
Nedrīkst pārsniegt
Tikmēr LAD skaidro, ka šajā pasākumā projektus var īstenot dažādos ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu saistītos darbības virzienos. Atbalsts paredzēts ilgtermiņa ieguldījumu – vismaz 80% no finansējuma – un apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Saimniecības finansējumu saņems pa daļām – 80% jeb 12 000 eiro saņems pirms ieguldījumu veikšanas, uzrādot priekšapmaksas rēķinus vai citus darījumus apliecinošus dokumentus, bet 20% no finansējuma jeb 3000 eiro izmaksās tikai pēc tam, kad projekts būs veiksmīgi realizēts, sasniedzot noteiktos mērķus. Uz atbalstu var pretendēt saimnieciskās darbības veicējs – fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir deklarēta lauku teritorijā, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir lauku teritorijā, informē LLKC. Lai saņemtu atbalstu, vērā ņems virkni kritēriju. Piemēram, gada kopējam neto apgrozījumam vai standarta izlaides vērtībai projekta iesnieguma iesniegšanas dienā jābūt vismaz 2000 eiro, bet neviens no šiem rādītājiem nedrīkst pārsniegt 15 000 eiro. Kopējā īpašumā esošā vai nomātā lauksaimniecības zeme nevar pārsniegt 50 hektārus. Ja atbalsta pretendents zemi nomā, tad nomas termiņš nav īsāks par pieciem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas. Turklāt nepieciešama arī augstākā vai vidējā profesionālā lauksaimniecības izglītība, vai apgūtas lauksaimniecības pamatzināšanas vismaz 160 stundu apjomā. Ja šī izglītība nav iegūta, tad projekta īstenošanas laikā jāapgūst lauksaimniecības pamatzināšanas vismaz 160 stundu apjomā.
Tikmēr LLKC ekonomikas speciālisti brīdina par tipiskākajām kļūdām, kuras pieļauj saimniecības, pretendējot uz piedāvāto atbalstu. LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila: “Viena no biežāk pieļautajām kļūdām – saimniecība paredz veikt ieguldījumus, bet neparedz tās tālāku attīstību. Otra kļūda – plānotais ražošanas palielinājums pēc 15 000 eiro ieguldījuma nav adekvāts ieguldīto līdzekļu apjomam.” Problēmas radot arī vienā adresē reģistrētas saimniecības vai saimnieciskās darbības veicēji, kuri formāli darbojas atsevišķi, bet reāli veido kopīgu saimniecisko vienību, piemēram, dzīvnieki stāv vienā novietnē, izmanto vienu tehniku. “Šādā gadījumā to uztvers kā kopīgu saimniecību. Turklāt, ja projekti būs iesniegti atsevišķi no katras reģistrētās personas, to uzskatīs par mākslīgi radītiem apstākļiem un LAD būs tiesības šādus projektus noraidīt,” uzsver Santa Pāvila. Jāpiebilst, ka palīdzību projektu izstrādē sniegs ap 70 LLKC speciālistu centra birojos visā Latvijā.
