Vai ES atmaksājas? 0
Statistikas firma “Statista”, kuras galvenā mītne ir Hamburgā, bet biroji atrodas daudzās Eiropas valstīs un citviet, veikusi aptauju, lai noskaidrotu, kuru ES dalībvalstu iedzīvotāji uzskata, ka viņi bijuši ieguvēji no dalības blokā.
Saraksta galvgalī ir Īrija, kur 90% aptaujāto atbildējuši pozitīvi, bet to noslēdz Itālija, kur tikai 39% aptaujāto uzskata, ka dalība ES ir atmaksājusies. Īrijai ar elastīgu nodokļu politiku izdevies piesaistīt desmitiem ārzemju firmu pārstāvniecību, mazinot bezdarbu, kas savulaik lika emigrēt miljoniem īru, un strauji kāpinot dzīves līmeni. Pērn minimālā alga Īrijā bija 1563 eiro mēnesī. Itālijas vilšanos izraisījusi citu ES dalībvalstu nevēlēšanās solidāri risināt bēgļu un migrantu problēmu. Pēc ES un Turcijas vienošanās par migrācijas kontroli bēgļu plūsma pār Vidusjūru, kas pēdējos gados samazinājās, atkal ir palielinājusies, cērtot lielu robu Itālijas un Grieķijas budžetā, turklāt Atēnām vēl jākārto arī milzīgie parādi. Itālijā 4. martā paredzētas parlamenta vēlēšanas, kurās uz panākumiem cer eiroskeptiskā Ziemeļu līga. Tās vadītājs Mateo Salvini paziņojis, ka eiro ieviešanu Itālijā uzskata par kļūdu, solot to labot.
Pa savam valsts finanšu problēmas risina Vidusjūras salu valsts Malta (89% apmierināto), kura iekasē simtiem miljonu eiro gadā, piešķirot uzturēšanās atļaujas un izdodot pases tūkstošiem Tuvo Austrumu un Krievijas uzņēmēju ar šaubīgu reputāciju.
Polija (84%), kas līdz šim bijusi viena no lielākajām ieguvējām no ES kohēzijas fondiem, paziņojusi, ka nākotnē varētu pievienoties tām deviņām valstīm (Vācija, Itālija, Nīderlande, Britānija, Zviedrija, Francija, Dānija, Luksemburga un Austrija), kuras vairāk iemaksā ES budžetā, nekā saņem no tā. Polijas un Ungārijas premjerministri Mateušs Moraveckis un Viktors Orbāns likuši saprast Briselei, ka nepieļaus politiska spiediena izdarīšanu, lai ietekmētu Varšavas un Budapeštas politiku likuma varas un migrācijas jomā.
No ES dibinātājvalstīm (Vācija, Itālija, Francija, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga), kas 1957. gadā parakstīja Romas līgumu, visvairāk apmierināto ar dalību blokā ir Luksemburgā – 86%, Vācijai saglabājot ES lokomotīves lomu, bet Francijai enerģiskā prezidenta Fransuā Makrona vadībā solot “jaunu renesansi”.
