Vai ekonomikas atlabšana atspoguļojas arī iedzīvotāju makos? 0
Judīte Mihejenko, Cesvaines novada sociālā dienesta darbiniece: ”Mums nekāda ekonomiskā augšupeja nav vērojama. Apkārtnē nav jaunu darba vietu. Kāda situācija bija pirms gada, tāda tā ir palikusi vēl joprojām.
Vienīgais labums ir atjaunotā Nodarbinātības valsts aģentūras “simtlatnieku” programma, kurā cilvēki piedaloties var sev nodrošināt vismaz kaut kādus līdzekļus. Domāju, ka galvenā lieta, uz ko jākoncentrējas, – jārada jaunas darba vietas, lai cilvēkiem būtu kaut kādas iespējas, sevišķi reģionos. Turklāt tā, lai būtu iespējams kaut cik rentabli izbraukāt, citādi, nobraucot pusi algas ceļā, strādāšana zaudē jēgu.”
Lilita Gorbunova-Kozlova, Ludzas sociālā dienesta vadītāja: ”Pie mums Latgalē jauni uzņēmumi un ražotnes netiek veidotas, tāpēc arī jaunas darba vietas nav pieejamas. Protams, liels atbalsts cilvēkiem ir algotie pagaidu sabiedriskie darbi. Līdzko pieņem vairāk darbinieku tā sauktajos simtlatniekos, tas ir liels atspaids sociālajam budžetam. Kopumā trūcīgo skaits ir nedaudz sarucis, tomēr situāciju ar pabalstiem vien atrisināt būs grūti, ir jāveicina sociālekonomiskā izaugsme. Tikai tas varētu likt cilvēku dzīvei mainīties uz labo pusi. Pabalsti sniedz īslaicīgu risinājumu, taču ilgtermiņā tas bremzē izaugsmi. No otras puses, ļoti izjūtam, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem trūkst no šā gada sākuma atceltie finansiālie atvieglojumi medicīnas pakalpojumiem. Tagad tie pieejami tikai trūcīgajiem, kuru ienākumi nepārsniedz 90 latus mēnesī, taču cilvēks, kurš saņem 10 latu vairāk, nebūt nav turīgs. Diemžēl ir gadījumi, kad šie cilvēki izvēlas pie ārsta neiet vispār.”
Inese Gelte, Lielvārdes sociālā dienesta vadītāja: ”Esam pēckrīzes stadijā, taču gan es, gan arī vairākums manu kolēģu uzskata, ka nekādu lielu uzlabojumu tomēr nav. Varbūt tuvāk galvaspilsētai tos sajūt izteiktāk? Pēc skaitļiem – jā, nedaudz samazinās trūcīgo personu skaits, tomēr kopējā aina diži nav uzlabojusies. Darba vietu trūkst vienalga. Daudzi neredz jēgu braukāt katru dienu uz darbu, piemēram, Rīgā, ir neadekvāti mazi atalgojumi utt. Realitātē vēl ir ļoti daudz problēmu, kas jārisina, lai varētu teikt, ka jūtam sociālās situācijas uzlabošanos. Daudz ir tādu cilvēku, kuru ienākumi mazliet pārsniedz noteiktos 90 latus, līdz ar to vairs nepienākas trūcīgā statuss un arī atbalsts. Pagaidām šķiet, ka uzlabojumi ir tikai uz papīra. Mēs joprojām cīnāmies ar bezdarba problēmu, jaunas darba vietas nerodas, viss ir gana izpostīts. Ir pārāk augsts nabadzības procents. Jāpiekrīt Solvitas Āboltiņas teiktajam svētku uzrunā – plaisa starp trūcīgajiem un turīgajiem ir milzīga.”
Dace Upleja, Talsu novada sociālā dienesta vadītāja: ”Mūsu pašvaldībā trūcīgo personu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies. Sarucis ir arī sociālā dienesta klientu skaits. Šovasar bija laba ogu raža – daudzi cilvēki, kam nebija pastāvīga darba, piepelnījās, lasot ogas un sēnes. Līdz ar to pabalstiem izlietots mazāk sociālā budžeta līdzekļu. Kādi cilvēki ir atraduši pastāvīgu darbu. Tiesa, kādi ir izbraukuši arī uz ārzemēm. Tomēr kopumā salīdzinājumā ar pērno gadu mūsu novadā sociālā dienesta noslodze ir nedaudz mazinājusies. Daudz sociālās situācijas labā savu iespēju robežās dara vietējā vara – piešķīrusi brīvpusdienas 2. – 4. klases skolēniem, spriež par papildu transporta nodrošināšanu utt. Iespējams, valstiskā līmenī būtu jāizveido kaut kāda atbalsta sistēma uzņēmējiem, kas tālāk vainagotos ar jaunām darba vietām. Sevišķi tas būtu nepieciešams mazāk kvalificētiem darbiniekiem, kam visvairāk trūkst darba. Beidzot būtu arī jāpanāk kādi taustāmi rezultāti ēnu ekonomikas apkarošanai.”
Fakti Cik aktuāla, jūsuprāt, Latvijā ir nabadzības problēma? Ļoti aktuāla 74% Drīzāk aktuāla 23% Drīzāk nav aktuāla 1% Pilnībā nav aktuāla 1% Grūti pateikt 1% Avots: TNS veikta iedzīvotāju aptauja.
|
