Vai ēkas, kurās laiku pavada bērni, nevajadzētu būvēt no dabiskā materiāla koka nevis neveselīgā dzelzbetona? 12
Oskars Zemītis, žurnāls “Baltijas Koks”
Lai arī Latvijā koks ir bijis viens no vēsturiski visizplatītākajiem būvmateriāliem, šobrīd tas lielākoties tiek izmantots tikai privātmāju būvniecībā, bet lielākās publiskās celtnēs tas sastopams reti.
Kāpēc tā un kādas ir koka priekšrocības tādu produktu veidolā kā CLT, stāsta nesen ekspluatācijā nodotās Ekziperī Starptautiskās skolas projekta vadītājs Jānis Zilgme un arhitekts Juris Lasis.
Ekziperī Starptautiskā skola būvēta no CLT
«SIA Merks jau vairāk nekā 20 gadu strādā Latvijas būvniecības tirgū, pamatā būvējot lielas publiskas būves. Uzņēmums pēdējā laikā arvien biežāk saskaras tieši ar koka būvēm. Augustā tika pabeigti būvniecības darbi Ekziperī Starptautiskās skolas vecāko klašu audzēkņu mācību un dzīvojamā mītnē.
Projekts tika īstenots nepilna gada laikā, izmantojot design&build principu, kur SIA Merks vadīja gan objekta projektēšanas, gan būvniecības darbus. Pēdējā laikā pasūtītāji arvien vairāk vēlas, lai projektētājs un būvnieks būtu viens uzņēmums, jo šis princips sekmē vēlamā rezultāta sasniegšanu pasūtītāja noteiktajā termiņā un budžetā.
Jaunajā vidusskolā vienlaikus varēs mācīties vairāk nekā 500 audzēkņu, savukārt dzīvojamā ēkā būs iespējams izmitināt līdz 100 personām. Ēkas kopējā platība ir 6767 kvadrātmetri.
Plašāk koku sākām izmantot 2015. gadā, kad tika uzbūvēta skola Piņķos, kuras pirmajā būvniecības kārtā tika galvenokārt izmantots koks, bet ugunsdrošības prasību dēļ tomēr nācās to apšūt ar ģipškartonu. Tāpēc no tām konstrukcijām nekas nepalika redzams.
Savukārt Ekziperī Starptautiskās skolas dienesta viesnīcas projekts bija daudz labāks, un koks palika eksponēts ļoti daudz. Lielākā daļa no tā – iekštelpās, turklāt bez jebkādas apdares.
Visa projekta nesošā konstrukcija bija CLT paneļi. No ārpuses CLT paneļi tika siltināti ar akmens vati un pēc tam apklāti ar egles dēļu vēdināmo fasādi. CLT tika iegādāts no vietējā ražotāja SIA Cross Timber Systems. Projektā tika daudz izmantoti arī koka karkasa paneļi, kurus atsevišķi saražoja SIA Pavasars.
Ekziperī Starptautiskās skolas pasūtītājs bija privāts investors. Taču šobrīd top arī pirmais pasūtījums no pašvaldības – bērnudārzs Salaspilī. Vēl šobrīd projektēšanas stadijā ir daudzdzīvokļu ēka. Mēs redzam, ka šis mateirāls arvien vairāk ienāk tirgū un ar to ir viegli strādāt, tāpēc mums tas patīk.
CLT priekšrocības
Vislabākais ir tas, ka pēc tam, kad konstrukcijas ir uzstādītas, iekštelpās gandrīz nekas vairs nav jādara. Tāds, kāds CLT panelis ir piegādāts no rūpnīcas, tas iekštelpās arī paliek.
Izmantojot CLT, vienā piegājienā ir gatava gan nesošā konstrukcija, gan iekšējā apdare, kas laika gaitā gan ir jāuztur un jākopj. Labot jebkādas neprecizitātes vai veikt citas izmaiņas CLT paneļos ir salīdzinoši viegli, un koka konstrukcijām būtībā nav aukstuma tiltu.
Protams, interjerā šie paneļi ir jāizmanto atbilstoši, lai telpa neizskatītos pēc pirts.
Vēl viens pluss ir tas, ka CLT ir salīdzinoši viegls, līdz ar to nevajag ļoti jaudīgus celtņus. Ja dzelzsbetona konstrukcijas sver aptuveni deviņas tonnas, CLT smagākie paneļi sver tikai 2–3 tonnas. Tās, protams, ir arī izmaksas.
Ēkas, kurās izmantoti CLT paneļi, manuprāt, ir ļoti glītas, mūsdienīgas un modernas.
CLT izmaksas, salīdzinot ar ierastajiem materiāliem
CLT ir gandrīz tādā pašā cenā kā monolīts dzelzsbetons, bet dārgāks nekā saliekams dzelzsbetons. Dzelzsbetonam nepieciešams vēl apmetums, špaktelēšana un krāsošana.
Ja salīdzina materiālus tikai konstrukciju ziņā, CLT būs dārgāks, bet, ja pierēķina vēl apdares izmaksas, tas var būt konkurētspējīgs. Turklāt dzelzsbetona konstrukcijas būvniecības procesā nevar tik vienkārši pielāgot. Koks šajā ziņā ir parocīgāks materiāls.
Tā kā CLT ir salīdzinoši jauns materiāls, tas Latvijā vēl nav plaši izmantots un līdz ar to visiem iesaistītajiem spēlētājiem nav tik liela pieredze. Strādājot ar jebkuru projektu, svarīga ir darbu plānošana.
Būvējot dienesta viesnīcu 300m2 platībā, pirmo stāvu montējām nedēļu. Pēc tam kad iestrādājāmies un sapratām, kas un kā ir jādara, trešo stāvu ar tādu pašu platību mēs samontējām divās dienās.
Tā kā CLT ir jauns mateirāls, gan projektētājiem, gan būvniekiem parādās daudzas nianses, kuras, sākotnēji rasējumos ieplānotas, uz vietas būvē tomēr jāmaina. Brīdī, kad ārā izlien kādi iepriekš neparedzēti faktori, rodas liekas izmaksas, kurām nemaz nevajadzētu būt, ja viss būtu saplānots pareizi. Tāpēc, ja montētājam jau ir bijusi pieredze vismaz pāris objektos ar CLT, vairs nav nepieciešams rēķināt tik lielas papildu izmaksas uz kļūdu labošanu, kā tas ir pirmajos objektos.
Šis aspekts šobrīd var šķietami sadārdzināt CLT izmantošanu Latvijas apstākļos. Man šī bija pirmā saskarsme ar līmētām koka konstrukcijām, un skaidrs, ka, atverot vaļā būvkonstrukciju mezglu plānojumus, uzreiz bija grūti visu aptvert. Bet, kad jau iestrādājas un aprod ar jauno sistēmu, viss saliekas pa plauktiņiem.
Jebkurā būvē un ar jebkuru materiālu ir savas nianses. Pirms tam strādāju ar Z torņiem, un tas bija ievērojami sarežģītāks projekts nekā šis.
Izaicinājumi, strādājot ar CLT
Strādājot ar CLT, jāsaprot, ka tā ir konstrukcija, līdzīgi kā betons vai mūris. Ja mūra sienai uz 3 m atkāpe var būt 1 cm, tad, redzot to ar aci, tas liekas maz. Bet, ja divi CLT paneļi būs šādi nolikti, to varēs redzēt uzreiz. Pat 2–3 mm ir labi redzami, bet cilvēki grib to redzēt kā mēbeli. Jāsaprot, ka konstrukcijām ir savas pielaides un mēbelēm savas.
Vēl izaicinošs jautājums ir ugunsdrošības normas. Līdzko būvei ir vairāk par trim stāviem vai tā ir lielāka par 1500 m2, sākas dažādi ierobežojošie faktori, kas CLT priekšrocības samazina. Līdzko CLT jāapklāj ar ģipškartonu, cilvēkus būs ļoti grūti pārliecināt, ka ir vērts maksāt par to, ka aiz tā stāv ekoloģisks un dabīgs materiāls.
Par spīti tam, domāju, tas ir tikai laika jautājums, līdz CLT plašāk sāks izmantot arī Latvijas būvniecībā.
«Man kā arhitektam ir 25 gadu pieredze ar dažādiem objektiem, tostarp dzelzsbetona, metāla un stikla. Neesmu nekad bijis tendēts tikai uz koku. Skaidrs, ka debesskrāpjus no koka necels. Bet uzskatu, ka kombinācijā ar citiem materiāliem kokam ir vieta gandrīz visur. Vienmēr esmu meklējis izaicinājumus un citus veidus, kā panākt kādu rezultātu.
Salīdzinot ar citām nozarēm, būvniecības process visā pasaulē ir nenoliedzami atpalicis attīstībā. Kā no Romas impērijas laikiem sāka būvēs izmantot dažādus blokus, tā pēc būtības nekas daudz nav mainījies arī mūsdienās. Būvniecība joprojām ir ļoti primitīva.
Latvijā viena no izplatītākajām metodēm – būvēt no dažādiem blokiem – šobrīd būtībā balstās tikai uz lētajām darbaspēka izmaksām, kas daļēji saistītas ar pelēko ekonomiku. Iegādājoties, piemēram, CLT viss process ir daudz caurspīdīgāks un saprotamāks. Līdz ar to ir mazāk iespēju darboties pelēkajā zonā.
CLT lielā mērā ir solis uz priekšu daudzās ziņās. Vēl jāpiemin, ka termins izmaksas šobrīd tiek lietots ļoti plakanā izpratnē. Ar tām tiek saprastas momentizmaksas tagad, būvniecības laikā. Bet, ja paskatītos ilgtermiņā, 10–20 gadu garumā, koks būtībā būs tikai jāpārkrāso, un ar to vajadzētu pietikt, bet reģipsi tik viegli uzturēt nebūs gan.
Lai izmantotu CLT, aktīvi jāseko līdzi tirgus attīstībai ar jauniem risinājumiem, ko daudzi Latvijas pasūtītāji un arhitekti nedara. Atsevišķas pašvaldības vēl joprojām CLT neuzskata par būvniecības materiālu. Latvijā vēl valda vēsturiskie stereotipi par koka ēkām, ka tās nosēdīsies, sapūs vai sadegs.
CLT, var teikt, ir jauns materiāls, kas ir ļoti universāls un draudzīgs dažādām tehnoloģijām. Cilvēki nav informēti un atrodas vēl vecā koka paradigmā. Jāņem vērā, ka ir pat jauna zinātne – biofilija, kas pēta cilvēka instinktīvo saikni ar dabu. Domāju, šis temats būs arvien aktuālāks nākotnē. Ne par velti pat luksusa automašīnās atrodas koka paneļi.
Šajā projektā bija svarīgs ātrums un vides kvalitāte, tāpēc tika izvēlēts tieši CLT. Vēl savu nospēlēja vairākas sakritības.
Pirmkārt, mums, visiem iesaistītajiem, jau bija iepriekšēja sadarbības pieredze un tāpēc izveidojusies uzticība. Otrkārt, pēdējos gados esmu salīdzinoši daudz braucis pa pasauli un skatījies, kādi jauni risinājumi ir pieejami. Tostarp apmeklēju arī pirmo CLT kongresu Bordo 2017. gadā.
Koks ir labs tehnoloģisks risinājums būvniecībā un ideāls materiāls 2–3 stāvu būvēm. Turklāt bērnu dzīves vietai droši vien piemērotāks ir koks, nevis betons. Savukārt varbūt kādā laboratorijā labāks būs betons. Arī būvēšanas process ar CLT ir daudz patīkamāks. Visus atvestos paneļus uzreiz montē kopā. Ieejot iekšā, viss gandrīz jau ir gatavs, nav ne slapjas, ne drēgnas telpas un smaržo pēc koka.
