Vai Eiropai būs laimīgs jaunais gads? 2
Eiropas Savienībai gatavojoties sākt jaunu gadu, tai jāsaduras ar virkni politisku izaicinājumu. Tās pagātnē lietotā stratēģija, tikko kuļoties caur nelaimju virkni, var izrādīties nepietiekama.
No “draugu loka” līdz “uguns lokam”
Protams, ES ne pirmo reizi jātiek galā ar krīzi. Piemēram, daudzi uzskatīja, ka eiro krīze sagraus ES, taču pēc vairāku gadu bargām apspriedēm jautājums tika vairāk vai mazāk sakārtots. Grieķijas ekonomika ir bēdīgā stāvoklī, bet valsts ir saglabājusi vietu ES un eirozonā. Un ES tagad ir iedarbīgākas metodes ekonomiskās politikas saskaņošanai.
Taču situācija šobrīd ir daudz nopietnāka nekā jebkad agrāk ES vēsturē, jo Eiropa saduras ar virkni nopietnu izaicinājumu. Atšķirībā no “draugu loka”, kā reiz šķita ES līderiem, Eiropas kaimiņvalstis ir pārvērtušās par “uguns loku”, ko galvenokārt uzkurina islāmistu terorisma un Krievijas agresijas Ukrainas austrumos kombinācija.
Ideja, ka Eiropas Savienība ar tās atvērto sabiedrību un stingru likuma varu iedvestu šīs vērtības apkārtējās valstīs, ir apgriezta ačgārni, jukām Eiropas kaimiņvalstīs pārnesot spriedzi un nestabilitāti ES.
Viens no šiem izaicinājumiem ir pieaugošā bēgļu krīze, ko uzkurina konflikts Tuvajos Austrumos, it īpaši Sīrijā. Jāatzīst, ka tikai neliela daļa no pajumti zaudējušajiem tagad mēģina iekļūt ES, un miljons bēgļu, kas ieradušies šogad, ir tikai aptuveni 0,2% no Eiropas Savienības iedzīvotāju skaita. Taču, kad tik daudz bēgļu tik īsā laikā ierodas tikai dažās valstīs, ES spēja tikt galā ar šo pieplūdumu ir pārsniegta, un tikusi atjaunota robežkontrole vairākās valstīs Šengenas zonā.
ES jābūt vislabākajā formā
2016. gadā ES dalībvalstīm būtu cerības sākt problēmas risinājumu, vienojoties par galvenajiem pasākumiem robežu kontrolei un līdzsvarotākai imigrācijas nastas sadalei. Taču ilgtermiņa izaicinājumi, integrējot bēgļus Eiropas sabiedrībā un vēršoties pret ksenofobisku politisku partiju ietekmes pieaugumu, būs daudz grūtāki.
Pat bez bēgļu krīzes un tās radītajiem pēcgrūdieniem ES dienas kārtībā būtu sarežģīti jautājumi. Virzība sarunās par Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības līguma noslēgšanu un vienotu digitālo tirgu ir pamatjautājumi ES globālajai konkurētspējai, tāpat kā pūliņi īstenot plānoto kapitāla tirgus savienību.
It kā ar to nebūtu diezgan, līdz jūnijam jāizstrādā jauna “globāla ārpolitikas un drošības stratēģija”, lai aizstātu to, kas tika izveidota daudz optimistiskākajā 2003. gadā.
Lai izpildītu šo blīvo dienas kārtību, ES jābūt vislabākajā formā, efektīvi sadarbojoties daudzās jomās vienlaikus. Tas būs ārkārtīgi grūti laikā, kad Apvienotā Karaliste apsver izstāšanos no ES. Lai gan arvien vairāk šķiet, ka Britānijas premjerministram Deividam Kemeronam izdosies vienoties ar ES partneriem līdz februārim, izredzes, ka britu vēlētāji apstiprinās darījumu paredzētajā referendumā, ko Kemerons solījis rīkot 2017. gadā, iespējams, ir ne augstākas kā puse uz pusi. Protams, referendumu iznākumi ir neparedzami. 3. decembrī dāņi balsoja, vai atteikties no Dānijas nepiedalīšanās ES iekšlietu un tieslietu politikā vai iesaistīties, atļaujot piemērot ES noteikumus katrā atsevišķā gadījumā. Ļoti nedaudzi paredzēja, ka izmaiņas tiks noraidītas, turklāt pārliecinoši, 53% dāņu balsojot pret. Ir skaidrs, ka bēgļu pieplūdums ietekmēja referenduma iznākumu. Tāpat jebkura jauna krīze, kas varētu izcelties no šī brīža līdz Britānijas referendumam, it īpaši neilgi pirms balsojuma, varētu ietekmēt rezultātu.
Britānijas izstāšanās būtu nelaime Eiropai
Šī nenoteiktība ir lielā mērā kaitējoša. Balsojums pret turpmāku dalību Eiropas Savienībā būtu liela nelaime Eiropai. ES ģeopolitiskajai ietekmei krietni samazinoties, ES pretspēki citās dalībvalstīs būtu ieguvēji. Pēc vairāk nekā pusgadsimta paplašināšanās ES pēkšņi sāktu sarukt. Galā tikšana ar Apvienotās Karalistes izstāšanās sekām prasītu pārāk daudz politiskā skābekļa nākamajos gados, lai pievērstos daudziem citiem izaicinājumiem Eiropas Savienībai.
Lai kas notiktu, viens ir skaidrs: Eiropas Savienība būs pavisam citāda. Tā varētu būt sašķelta savienība, tik aizņemta ar savas izjukšanas apturēšanu, ko uzjundījusi Apvienotās Karalistes izstāšanās, ka tā klūp gandrīz katrā jautājumā. Vai tā varētu būt enerģiska savienība, kas ietver Apvienoto Karalisti, un ir sakārtojusi politiku bēgļu, robežu un patvēruma jautājumos, un beidz izstrādāt vienošanos par Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības līgumu un vienoto digitālo tirgu.
Šajā ziņā tas, vai jaunais gads Eiropai būs laimīgs, lielā mērā noteiks, vai nākamā desmitgade būs laimīga – gan Eiropai un tiem, tostarp ASV, kas uz to paļaujas.
Karls Bilts, Zviedrijas ārlietu ministrs (2006 – 2014) un premjerministrs (1991 – 1994), ANO un ES īpašo uzdevumu vēstnieks
© Project Syndicate
Tulkojis Valdis Bērziņš
