Vai Eiropa spēs vienoties? 0
Pret Ukrainas pilsētas Mariupoles civiliedzīvotājiem vērstais uzbrukums liek uzdot jautājumu par to, kāpēc tā sauktās Luhanskas un Doņeckas “tautas republikas” joprojām nav iekļautas Eiropas Savienības (ES) teroristisko organizāciju sarakstā.
Apspriež jau no pagājušā gada
Ukrainas Tieslietu ministrija jau maijā pasludināja Luhanskas un Doņeckas “tautas republikas” (“LTR” un “DNR”) par teroristiskām organizācijām, tomēr vairāk tas bija noticis vārdos, bet ne ar juridisku pamatojumu. Ukrainas un arī daudzi Latvijas mediji “DTR” un “LNR” kaujiniekus sauc par teroristiem. Jau pavasarī Ukraina lūdza ES, ASV, Japānu un Kanādu pasludināt “tautas republikas” par teroristiskām organizācijām. Nesen Ukrainas prezidents Petro Porošenko izteicies, ka viņa lūgums esot bijis sadzirdēts un ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Mārtins Šulcs lūgšot ES Padomi izskatīt šo jautājumu.
Īpaši tas aktualizējies pēc Mariupoles apšaudīšanas ar “Grad” zenītraķešu sistēmām. Pēc Latvijas ĀM iniciatīvas, 29. janvārī ir sasaukta ES ārkārtas Ārlietu ministru padomes sēde, kur varētu apspriest arī šo jautājumu.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums norādīja, ka par “tautas republiku” pasludināšanu par teroristiskām organizācijām līdz šim notikusi aktīva ES iekšējā diskusija, taču saistībā ar Minskā pieņemtajiem protokoliem jautājuma virzīšana pagaidām atlikta. “Drošības situācijas pasliktināšanās Austrumukrainā un darbības, kas var tikt kvalificētas kā teroristiskas, ir atjaunojušas šā jautājuma aktualitāti,” teica K. Eihenbaums. Latvija kā ES prezidējošā valsts darīšot visu iespējamo, lai šis jautājums tiktu izskatīts pēc iespējas ātrāk. K. Eihenbaums norāda, ka ES lēmumiem šajā kontekstā jābalstās uz precīzu un neapstrīdamu informāciju un faktiem, tādēļ liela nozīme būs Ukrainas tiesībsargājošo iestāžu lēmumiem un nodrošinātajiem pierādījumiem.
Latvijai nav sava teroristisko organizāciju saraksta, bet mūsu valsts drošības iestādes savā darbā izmanto ES līmeņa sarakstu. Pirmkārt, tajā ietilpst teroristiskās organizācijas, kuras par tādām atzinusi ANO, kā arī ir īpašs ES pielāgots saraksts. ES sarakstā ir iekļauts liels skaits islāmistu organizāciju, piemēram, Islāma valsts Irākā un Levantē (ISIL).
No Eiropas terorisma organizācijām tajās iekļauta basku atbrīvošanās kustība “ETA”. Ja teroristiskā organizācija ir iekļauta ES sarakstā, tad tās banku konti un finansējums Eiropas Savienībā tiek iesaldēts. Ierosināt iekļaut potenciālo teroristisko organizāciju var jebkura ES dalībvalsts, gala lēmumu pieņem ES padome, un jebkurai no 28 valstīm ir veto tiesības.
Veto kā teroristu glābiņš
Tieši veto tiesību izmantošana var ļaut teroristiskajām republikām “paslīdēt garām” ES sarakstam. Tas saistāms ar dažādu ES valstu attiecībām ar Krieviju, kas jau iepriekš parādījies ārpolitikas jautājumu apspriešanas gaitā. “LTR” un “DTR” atzīšana par teroristiskām organizācijām faktiski atzītu Krieviju par valsti, kas atbalsta un finansē terorismu. Tas ir pretstatā ES valstu vēlmei sadarboties ar Krieviju terorisma novēršanā, piemēram, informācijas apmaiņā par islāma ekstrēmistiem. Latvijas Universitātes asociētais profesors politiskajā komunikācijā Ojārs Skudra atgādina, ka Minskas sarunās piedalījās Ukrainas, Krievijas, kā arī “tautas republiku” līderi, un, akceptējot šādu formātu, nav iespējams runāt par to, ka “DTR” un “LTR” tiktu iekļautas ES teroristisko organizāciju sarakstā. “Sarunu dalībnieki ar viņiem runāja pie viena galda un par teroristiem nesauca. Pieļauju, ka “LTR” un “DTR” vadībai nav kontroles pār visiem militārajiem grupējumiem, kas ir to pakļautībā, piemēram, pār Krievijas algotņiem. Uzbrukums Mariupolei bija teroristiska darbība, jo bija vērsts pret civiliedzīvotājiem. Šajā gadījumā varētu iekļaut kādā no sarakstiem uzbrukumu veikušo vienību komandierus,” uzskata O. Skudra. Viņš arī pieļauj, ka ES atradīsies dalībvalstis, kas neparakstīsies zem lēmuma “DTR” un “LTR” iekļaut ES teroristisko organizāciju sarakstā, kā piemēru viņš min Grieķiju, kurā parlamenta vēlēšanās uzvarējusi kreiso ekstrēmistu partija “SYRIZA”. Tāpat iebilst varētu valstis, kurām ir cieši biznesa sakari ar Krieviju.
Teroristi vai separātisti?
“Starptautiskajās tiesībās nepastāv vienotas terorisma definīcijas. “LTR” un “DTR” ir separātistu kustības, tomēr atsevišķas darbības uzskatāmas par teroristiskām. Mariupoles apšaude ar “Grad” bija iedzīvotāju iebiedēšana, un tas jau ir terorisms,” skaidroja Ārlietu ministrijas starptautisko un ES tiesību neatkarīgo ekspertu konsultatīvās padomes vadītājs Māris Lejnieks. Viņš arī uzsvēra, ka no starptautisko tiesību skatpunkta esot grūti vienoties starp dažādām valstīm par to, kas ir teroristi un kas separātisti, jo saduras dažādu valstu izpratnes par šo jautājumu.
Latvijā top Nacionālo sankciju likums, kas dotu iespējas valdībai ar Saeimas mandātu pasludināt ISIL, “Hamas” vai arī “DTR” un “LTR” par teroristiskām organizācijām no Latvijas puses. M. Lejnieks uzsver, ka pirmkārt kādas organizācijas iekļaušana Latvijas sarakstā būtu politisks lēmums, bet tālāk uz tā varētu veidot šo organizāciju atbalstītāju datubāzes, iesaldēt viņu līdzekļus un ierobežot izceļošanu no valsts. Līdzīgi likumi topot arī Lielbritānijā un Francijā, kas vēlas vērsties pret ISIL atbalstītājiem.
