Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 136
Cilvēkiem, kuriem mājās ir malkas apkure, nevajadzētu satraukties, tā TV24 raidījumā “Uz līnijas”, jautāta, vai tiešām Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē, atbildēja ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
“Eiropas Komisija ar šādu priekšlikumu nav nākusi. Tā ir direktīva, kura šobrīd tiek apspriesta trīspusējās sarunās ar Eiropas Parlamentu, bet ne Eiropas Komisija, ne Eiropas Padome, […] šādu priekšlikumu nav izteikusi,” viņa uzsvēra.
Indriksone skaidro, ka šobrīd lielajās pilsētās apkurē var izmantot šķeldu, ja tā iegūta mežsaimniecībā, kas atbilst vides un ilgtspējas prasībām.
Ekonomikas ministre atgādina, ka bieži paši izvēlamies, piemēram, būvmateriālus, kas ir “pareizā mežā un dabai saudzīgā veidā iegūti.” Tā arī šķeldas gadījumā.
Nesen bijis priekšlikums no Eiropas Parlamenta paplašināt šo tvērumu, jo šobrīd jauda virs kuras ir jābūt sertificētai šķeldai – dabai draudzīgā un ilgtspējīgā veidā iegūtai – ir 20 megavati.
Indriksone uzsver, ka cilvēkiem, kuriem ir malkas apkure, uztraukties nevajadzētu: “Nē, nevajag uztraukties! Vajag domāt tikai par efektivitāti, siltuma taupīšanu un mājas siltināšanu.”
Jau vēstīts, ka mežsaimniekus satraukusi Eiropas Parlamenta (EP) apstiprinātā Atjaunojamās enerģijas direktīvas versija, jo direktīvā pēkšņi parādījies jauns jēdziens “primārās koksnes biomasa”.
Vienkāršoti runājot, ar to apzīmē jebkuru koka daļu, kas nāk no meža, izņemot mizu, tātad – zemas kvalitātes koksni, kas ir gan malka, gan šķelda.
Un direktīva neparedz atbalstu, piemēram, šķeldas katlumāju attīstībai, ko Latvija veiksmīgi izmantoja, lai pārietu no gāzes apkures uz vietējā resursa izmantošanu. Direktīva nosaka, ka mums savs biomasas patēriņš jānotur 2017.–2020. gada līmenī. Lai gan tas kopš tā laika jau ir audzis un, pārejot uz vairāk šķeldas izmantošanu, tam būtu jāaug vēl.
