“Visi to uztvēra kā uzaicinājumu un bija klāt ar savu kultūru!” Ko Eiropa šobrīd saka pati par savu “atvērto durvju” politiku? 0
Migrantu krīze Eiropā sākās tajā laikā, kad Vācijas kanclere Angela Merkele izvēlējās atvērt Eiropas Savienības durvis migrantiem no Tuvajiem Austrumiem, sakot, kurš pirmais ieradīsies Vācijā, tam pienāksies drošības garantijas un labklājību, kāda tā ir pieejama Vācijas iedzīvotājiem. Tā skaidrojumu par šo sasāpējušos situāciju TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” iesāk Dr. Sandis Šrāders, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks.
Tas lielā mērā tika darīts tādēļ, lai aicinātu cilvēkus no Sīrijas doties uz Vāciju, lai Vācija varētu palīdzēt, piemēram, ģimenēm izmukt no Bašara al Asada izrēķināšanās pret režīma pretiniekiem. “Vienkāršai Sīrijas ģimenei, kur ir tēvs, bērni un mamma, pārdot savus īpašumus un pamest savu valsti nozīmē kā apmeklēt savas bēres,” tā vairuma šā reģiona iedzīvotāju nostāju skaidro pētnieks.
Bet kas notika, – viss Sīrijas un Ziemeļāfrikas reģions uztvēra Merkeles teikto kā uzaicinājumu: “Visi tie, kas bija fiziski piemērotākie, kuriem bija mazāk, ko atstāt Sīrijā, pirmie ieradās Vācijā. Beigās šie imigranti kļuva par milzīgu nastu Vācijas sociālajai sistēmai. Tas ir viens, bet otrs!”
Kā otro punktu nepatīkamajai situācijai Šrāders min to, imigranti radīja arī iekšējos draudus Vācijā – viņi ar savu kultūru apdraud vācu kultūru, ar savu uzvedību apdraud vācu cilvēku drošību, īpaši sieviešu drošību, jo viņu izcelsmes reģionos sieviešu drošība un sieviešu loma sabiedrībā nav tāda kā Eiropā, kur mēs sievietes pieņemam kā indivīdus, kurām ir tiesības uz darbu, uz ģērbšanās stilu, uz brīvību tādu, kāda tā ir demokrātijās.
“Mums ir jāsaprot, ka šie cilvēki nākuši no reģioniem, kur demokrātijas vērtības ir svešas, kur kultūra ir savādāka. Varam redzēt, kā Francijā, Lielbritānijā un citās valstīs, kur ir šie imigranti, drošības situācija ir ievērojami nostiprinājusies. Tā bijusi milzīga kļūda atvērt šīs imigrācijas durvis bez kontroles. Drošības situācija vietējā līmenī ir ievērojami pasliktinājies,” secina pētnieks.
Apturēt šo plūsmu reāli būs ļoti grūti – mēs darām visu, piemēram, Latvija, Lietuva un Igaunija izbūvē dažādus mobilitātes šķēršļus uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, norāda Šrāders, atgādinot, ka Baltijas kaimiņvalstis apzināti cenšas vadīt imigrantu plūsmu caur mūsu valstīm uz Eiropu, tā ir apzināta Baltkrievijas un Krievijas puses rīcība.
