Vai Eiropa dzird pilsoņus? 0
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairāk nekā gadu ilgusī konference par Eiropas nākotni, kas bija pirmais mēģinājums Eiropas Savienības lēmumpieņemšanas procesos tiešā veidā iesaistīt vienlaikus visu dalībvalstu iedzīvotājus, beigusies ar neviennozīmīgu rezultātu.
Lai arī Latvijas puses delegāti atzīst šo pasākumu par vērtīgu demokrātijas stundu un prāta vētru, kas ļāvusi uzplaukt pilsoniskas sabiedrības idejai, norādot uz nepieciešamajiem uzlabojumiem gan Eiropas, gan arī Latvijas līmenī, Eiropas nākotnes konferences “sausais atlikums” viņus ir samulsinājis. Proti, no konferences darba grupās diskutēto priekšlikumu vidus konferences gala ziņojumā ir “pazuduši” pat veseli problēmu bloki, bet savukārt citi, kurus ES pilsoņi visdrīzākais pat nav iniciējuši, parādījušies kopīgi ierosināto prioritāri nepieciešamo izmaiņu sarakstā. Tiek izteikti pieņēmumi, ka iedzīvotāju gribas aizsegā šeit savas intereses ir izdevies ielobēt atsevišķu institūciju pārstāvjiem un Eiroparlamenta deputātiem – pieredzējušiem politiķiem, kuri labi pārzina Eiropas Parlamenta procedūras un pārvalda argumentācijas taktikas.
Gads ir bijis par īsu
Tiekoties Rīgā, Eiropas Savienības mājā, Eiropas nākotnes konferences noslēguma dienā klāt ir gan vietējo Eiropas institūciju pārstāvniecību vadītāji, gan Eiroparlamenta deputāti un pārstāvji no Eiropas nākotnes konferences delegātu vidus. Daži no viņiem piedalās attālināti, jo atrodas konferences noslēguma pasākumā Strasbūrā. No Strasbūras savu vērtējumu nākotnes konferencei sniedz arī Normunds Legzdiņš – ES pilsoņu pārstāvis no Latvijas, kurš visu gadu darbojies Eiropas vērtību un likumdošanas paneļdiskusiju grupā. Jautāts, vai viņam ir padarīta darba sajūta, Normunds ir tiešs: “Sajūtas nav labas, jo konferences noslēgumā izveidotais dokuments nav pilnīgs. Tajā nav ņemtas vērā ļoti daudzas lietas, par ko šeit tika runāts. Līdz ar to var teikt, ka gads ir bijis par īsu. Mēs pilsoņu vidū vācam parakstus, lai aizstāvētu idejas, par kurām bijām vienojušies, bet kuras šeit nav iekļautas. Gandrīz var teikt, ka tas ir bijis labs teātris, bet noslēgumā ir ļoti mazs pozitīvais ieguvums ar idejām, kuras varēs izmantot.”
Dalībvalstis protestē
Latvijas Ārlietu ministrija kopā ar 11 citu valstu pārstāvjiem otrdien pirms Eiropas nākotnes konferences gala ziņojuma oficiālās prezentācijas izplatījusi dokumentu, kurā norāda uz radušos neviennozīmīgo situāciju. Kopā ar Latviju to parakstījušas arī Zviedrija, Somija, Lietuva, Igaunija, Čehija, Dānija, Polija, Bulgārija, Rumānija, Horvātija, Slovēnija un Malta. “Ierosmēm, ko pilsoņi ir snieguši konferences gaitā, jārunā pašām par sevi, un tās ir pelnījušas nopietnu turpmāku uzmanību. Tās nedrīkst izmantot par instrumentu īpašām atsevišķu iestāžu interesēm,” teikts neoficiālajā dokumentā. Šis dokuments tapis, jo saskaitīts, ka aptuveni 21 priekšlikums no ierosinātajiem varētu prasīt izmaiņas Eiropas pamatlīgumos. Priekšlikumi, kas prasa vērienīgu iejaukšanos pašos ES likumiskajos pamatos, attiecas tieši uz lobiju iedēstīto ideju bloku Eiropas pilsoņu nākotnes redzējumā: uz to, kā ES pieņem lēmumus ārpolitikā, kā notiek Eiropas vēlēšanas un kā tiek pieņemts ES budžets. “Tie ir priekšlikumi, kas ir gala ziņojumā, tomēr par kuriem arī paši pilsoņi uzstāj – tie nav nākuši no viņiem vai attiecībā pret tiem nav panākta vienprātība,” skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Divpadsmit valstu parakstītajā neoficiālajā dokumentā īpašs akcents tiek likts uz to, ka konferences rezultāti nedrīkst kļūt tikai par stāstu par ES līgumu maiņu. Bažas par šādu galveno akcentu pastiprina Eiropas Parlamenta līmenī nesen apstiprinātā rezolūcija, kas mudina galveno uzmanību vērst uz Eiropas konventa sasaukšanu, kas ir pirmais solis ceļā uz līgumu maiņām. “Mēs atgādinām, ka konferences nolūks nekad nav bijis veikt izmaiņas ES līgumā. (..) mēs neatbalstām nepārdomātus un pāragrus mēģinājumus sākt procesu, kas vērsts uz ES līguma izmaiņām. Tas nozīmētu, ka rodas nopietns risks novirzīt politisko enerģiju no svarīgiem uzdevumiem – rast risinājumus jautājumiem, uz kuriem mūsu pilsoņi gaida atbildes, un stāties pretim neatliekamiem ģeopolitiskiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Eiropa,” teikts 12 valstu parakstītajā dokumentā.
Makrona “bērns”
Tikmēr vēlāk konferences noslēguma dienā tika gaidītas augstu Eiropas amatpersonu uzrunas. Īpaša uzmanība bija pievērsta Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, jo konference par Eiropas nākotni, kas ar vērienu tika atklāta 2021. gada martā, tiek uzskatīta par Francijas līdera ideju. “Būs interesanti vērot, kā Makrons centīsies “ietirgot” savu ideju par lielāku Eiropas klātbūtni valstī, kur vairāk nekā 40% cilvēku ir balsojuši par eiroskeptiķu kandidāti – Marinu Lepenu,” ironizēja izdevums “Politico”.
Iespējams, Francijas pilsoņus mulsinātu “vairāk Eiropas”, bet Eiropas Nākotnes konferences dalībniekus jau kopš konferences pirmajiem mēnešiem mulsinājusi pārāk liela Francijas politisko tradīciju klātbūtne. Tas attiecies pat uz formātu, kādā dalībvalstu pilsoņi tikuši iesaistīti diskusijās. “Bija 21 valsts, kas izvēlējās iesaistīt cilvēkus atbilstoši tās tradīcijām vai veidojot radošas pieejas. Piemēram, Latvijā bija kopā nākšanas bibliotēkās, kas ir mums tradicionālas, arī iešana dabā – piemērojoties kovida apstākļiem, jaunieši vārīja zupu, kāds gāja pārgājienos, kāds vēl citos dažādos radošos, bet kvalitatīvos veidos diskutēja. Tomēr tad izrādījās, ka vajadzējis tikai kādā vienā veidā diskutēt – tādā, kā ir tradicionāli darīt pavisam dažās valstīs: ar Franciju priekšgalā,” pieredzē dalās Zanda Kalniņa-Lukaševica. “Domāju, ka jau tur veidojās pirmais konflikta mezgls,” vērtē Z. Kalniņa-Lukaševica.
“Tas ir skaidrs, ka Eiropa nav gatava radošiem un kreatīviem paņēmieniem, kas palīdz sasniegt iedzīvotājus,” viņu papildina cita konferences par Eiropas nākotni dalībniece – Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga. “Tā ir lielākā vilšanās no šā pasākuma. Patiesi, ja mēs gribam sasniegt arī tos cilvēkus, kuri nav aktīvi līdzdalībā un nenāks uz sarunu pie mums šādā formālā veidā, ir jāmeklē citas pieejas.”
Konferences organizatori tomēr nav bijuši gatavi pieņemt šo dažādību vai tradīcijas. “Visticamāk, paziņojums būs arī no nacionālo diskusiju paneļu pārstāvjiem, jo pašā konferences noslēgumā daudzu valstu pārstāvji saprata, ka patiesībā viņu idejas nekur neparādās,” tā Kristīne Zonberga. “Šobrīd mēs ziņojumā varam redzēt, ka atsauces ir tikai uz četrām valstīm – pārējās no ziņojuma ir izkritušas. Un tas ir tikai tāpēc, ka, piemēram, arī skandināvi uzsvēra, ka viņiem ir savas iesakņojušās tradīcijas, kā notiek sarunas ar iedzīvotājiem, un ka tikai viena pasākuma dēļ nav jāpielāgojas Francijas metodēm.”
Selektīvās attieksmes dēļ arī Latvijas iedzīvotāju viedokļi neesot atrodami gala ziņojumā.
Vietējā mērogā – vērtīgi
Runājot par pozitīvo pieredzi, kas gūta no konferences par Eiropas nākotni, uz tikšanos Eiropas Savienības mājā sanākušie vairāk akcentēja nacionālajā līmenī gūto. Zane Petre, Eiropas Komisijas Latvijā vadītāja, pastāstīja, ka konferences ietvaros Latvijā tika organizēti 150 dažādi pasākumi visas valsts mērogā.
Eiroparlamentāriete Dace Melbārde norādīja, ka vietējās organizācijas paveikušas lielu darbu, lai šajā pasākumā tiktu iesaistīti Latvijas pilsoņi, ar nožēlu piebilstot, ka Eiropas līmenī valdījis izdomas un motivācijas trūkums, lai patiesi, ar visdažādākajām metodēm šajā pasākumā iesaistītu iedzīvotājus.
Melbārde pati strādājusi izglītības un kultūras darba grupā un norāda, ka konferences noslēguma dokumentā ir arī ļoti daudz pozitīvu lietu. Viņa uzskata, ka būtu vērtīgi ieviest priekšlikumus, par kuriem vienojušies konferences dalībnieki šajās sfērās.
LR Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Vita Anda Tērauda, kas strādājusi digitālās transformācijas darba grupā, norāda, ka skaidra dalībvalstu pārstāvju vienošanās bijusi par mandātu Zaļai Eiropai. “Šis Eiropas jau iezīmētais virziens ir tas, kurp mēs varam doties, turklāt vēl straujākā tempā nekā līdz šim,” vērtē Tērauda.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica: “Labais secinājums ir tas, ka ir iespējams ļoti plaši runāt par Eiropu un ka arī nejauši atlasīti pilsoņi ar prieku iesaistās šajā darbā. Turklāt to dara ar tiešām lielu enerģiju, veltot laiku tēmām, par ko iepriekš, iespējams, nekad nav diskutējuši un domājuši savā vidē.” Tāpat viņa norāda, ka varējis just – pilsoņi un likumdevēji raugās vienā virzienā: “Nav tā, ka pilsoņu domas par to, kas būtu jādara, lai Eiropa būtu labāka, būtu kāda cita pasaule pret valdības redzējumu. Patiesībā sakrīt: par klimatu, par veselību, par cīņu ar dezinformāciju un spēcīgākas ekonomikas veidošanu, kā arī – iekļaujošāku sabiedrību, arī tiesiskuma jomā – par likuma varas stiprināšanu.” Viņa norāda, ka secinājums ir – lieliem procesiem ir vajadzīgs liels laiks un gatavība pieņemt dažādāka formāta sarunas.
Kādi ir nākamie soļi, lai Eiropa virzītos uz pilsoņu vienā vai citā veidā saredzēto nākotni? Tālāk, balstoties uz Eiropas nākotnes konferences gala ziņojumu, jau šā gada rudenī no dažādu līmeņu atbildīgajām institūcijām tiek gaidīti konkrēti ierosinājumi, kas varētu būt pirmais solis uz ideju tālāku virzīšanu un īstenošanu. Izdevums “Politico” gan norāda, ka saistoši noteikumi, kas liktu ES pieņemt kādu no priekšlikumiem, neeksistē. Tomēr brīdina arī no parlamenta dusmām, ja priekšlikumu izskatīšanai netiks piešķirta prioritāte.
Viedokļi
Konferences par Eiropas nākotni idejas autors, Francijas prezidents Emanuels Makrons: “Demokrātija, miers, indivīda un ekonomiskā brīvība. Tas ir tas, ko Eiropa pārstāv šodien, kad mūsu kontinentā atkal plosās karš. Tas ir konferences par Eiropas nākotni pamatā. Eiropas Savienībai ir jāturpina attaisnot Eiropas pilsoņu cerības. Šodien viņu vēstījums ir saņemts skaļi un skaidri. Un tagad ir pienācis laiks rīkoties.”
Konferences par Eiropas nākotni dalībniece, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica: “Eiropas institūcijām būtu vajadzējis ieguldīt lielāku darbu politiķu “savaldīšanā”, kas regulāri aizmirsa, ka viņu galvenais pienākums ir klausīties un sadzirdēt Eiropas pilsoņus un konsultēt viņus vienīgi par procedūrām, kas varētu palīdzēt tikt līdz risinājumam. Arī mūsu darba grupā bija atsevišķi politiķi, kas tiecās pārņemt ēteru, it kā viņi būtu nonākuši priekšvēlēšanu debatēs.”
Konferences par Eiropas nākotni dalībniece, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga: “Mēs nevaram skatīties uz ziņojumu atrauti no tā, kādā procesā priekšlikumi tur ir tikuši iekļauti. Mans aicinājums būtu visiem, kas jau tālāk strādās ar šo ziņojumu, ļoti rūpīgi skatīties, vai tiešām ierosinājumi ir pilsoņu virzīti un vai tie saskan ar Latvijas iedzīvotāju virzītajiem priekšlikumiem.”
