Fināla vaļi 9
Ja valsts simtgadē negodinātu Lāčplēsi – tad par ko gan ir runa? Koncerta noslēguma cēlienā no Zigmara Liepiņa rokoperas “Lāčplēsis” izskanēs divas tēmas – “Uz krustcelēm mazs bērniņš” un “Tas ir laiks”. Tad sekos kā lielam, tā mazam Latvijā labi zināmā Imanta Kalniņa mūzika no kinofilmas “Sprīdītis” ar stāstu par mūžīgo Piena Ceļu virs galvas… Kad Mārtiņš Klišāns piezvanījis komponistam Rihardam Dubram un lūdzis šo mūziku aranžēt koriem, skaņradis tobrīd pastaigājies gar jūru un, visnotaļ iepriecināts, atsaucies, ka tā esot viņa mīļākā Imanta Kalniņa mūzika… Dubram izdevusies skaista aranžija, kurā piedalīsies gan bērnu kori (Doma kora skolas un Mediņa skolas dziedātāji), ar atsevišķām partijām vīru, sievu un jauktie kori, pavadījumā Iveta Apkalna spēlēs ērģeles, skanēs zvani, gongs un trompete, stāsta koncerta mākslinieciskais vadītājs. Un pašā izskaņā – dziesmu dziesmas “Saule, Pērkons, Daugava” un “Gaismas pils”. Romāns Vanags teic, ka Mārtiņš Klišāns atelpai lūdzis Ērikam Ešenvaldam radīt starp tām izpildāmas interlūdijas, kurās iekļausies arī kokles, trompete un vijole.
Ne viens vien jautā, kādēļ no fināla dziesmām pazudusi Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesma”. “Šī pilnīgi visus uzrunājošā dziesma arī noteikti ieskaitāma pie fināla skaņdarbiem, taču tā tomēr nav nodzīvojusi tik ilgu mūžu kā iepriekšminētās un noslēguma vainagojums nevar būt bezgalīgs…” spriež Romāns Vanags.
Taču, lai dziedātāji justos līdzdalīgi Noslēguma koncerta veidošanā, varbūt ir par maz ar aptauju anketām vien? Man ir ierosinājums: kā būtu, ja brīdī, kad Noslēguma koncerta repertuārs jau zināms, korus aicinātu ieteikt, viņuprāt, trīs ārā palikušās visvairāk kārotās dziesmas un vienu no tām iebalsot repertuārā? Un šo visas tautas ievēlēto dziesmu koncerta mākslinieciskais vadītājs varētu iekļaut, viņaprāt, tai vispiemērotākajā vietā. Varbūt tas parādītu arī to, cik tad liela īsti ir ieinteresētība Dziesmu svētku repertuārā kā no dziedātāju, tā publikas puses.
Ar visu pūtēju orķestru 12 minūšu uvertīru, aplausiem, runām un dziesmu atkārtojumiem koncerta ilgums iecerēts trīs stundas un 20 minūtes. Kopiespaids – repertuārs nav ne mākslīgi radīts, ne banāls, bet svinīgs, svēts, ar prieka iezīmēm un Līgo sajūtu.
Pārlūkojot virsdiriģentu sarakstu, redzams, ka tajā ir dažādu paaudžu tautā iecienītas personības. Pa dziesmai uzticēts Goda virsdiriģentiem. (Šo titulu piešķir uz mūžu, pārējos uzaicina būt par virsdiriģentu uz katriem svētkiem no jauna. Ņemtas vērā gan pašu diriģentu aptaujas, gan diriģenta nopelni un sasniegumi konkursos, gan cieņa tautā un dziedātājos. “Zinot kolēģus, pazīstot emocionāli un profesionāli, arī tā aina veidojas,” stāsta Mārtiņš Klišāns. “Grūti iedomāties, ka “Jāņuvakaru” diriģētu kāds cits, nevis Jānis Zirnis, ka “Mūžu mūžos būs dziesma…” varētu izskanēt bez Edgara Račevska… Domāju, arī visiem pārējiem viņiem uzticētās dziesmas piestāv.”
