Vīru bažas 9
Nupat koru aprindās jūtama viļņošanās no vīru koru puses. Kā saka meža darbinieku vīru kora “Silvicola” mākslinieciskais vadītājs Aivars Opincāns – sešas dziesmas (pavisam Noslēguma koncertā ir 28 dziesmas. – V. K.) dziedam kā vīru kori un divpadsmit jāapgūst no jaukto koru repertuāra. “Protams, mēs to izdarīsim, bet man ir bažas, vai jaukto koru stiprināšana uz viendabīgo rēķina ir pareizākais lēmums. Nav noslēpums, ka vīru koru kustībai pārāk spoži neklājas, tajā iesaistījušies vairs tikai apmēram divi tūkstoši dziedātāju, un šāda vīru koru izmantošana jaukto koru stiprināšanai var būt slikta zīme vīru koru kustībai nākotnē.”
Tiesa, ielūkojoties iepriekšējo svētku repertuārā, vīriem nebūt nav bijis vairāk atsevišķu dziesmu. Un vai kāds no viņiem stāvējis muti ciet, kad estrādē skanējusi “Saule, Pērkons, Daugava”, “Jāņuvakars”, “Lauztās priedes”, “Mīla ir kā uguns”? Vīri bažījas, ka šīs jaunapgūtās jauktā kora dziesmas pēcāk vieniem pašiem nebūs kur dziedāt. Taču pēdējos gados kori arvien vairāk uzstājas nevis vieni paši, bet rīko kopīgus koncertus. Taisnība ir arī Mārtiņam Klišānam, kurš pārliecināts, ka “ar saimnieciska aprēķina skatu nez vai var lūkoties uz svētām lietām, kādi ir arī Dziesmu svētki”. Gluži saprotama ir koncerta mākslinieciskā vadītāja vēlme pēc jaudīgāka skanējuma kopkorī.
No vīru puses izskanējušas bažas arī par to, vai P. Barisona dziesma “Celies”, kas ir brīnišķīgs skaņdarbs, pietiekami spēcīgi izskanēs Mežaparka estrādē. Taču šai dziesmai ir būtiska loma koncerta vēsturiskajā kontekstā. Tā iecerēta kā uzsaukums vīriem, jo – lai atceramies, ka arī Dziesmu svētku kustības pirmsākums bija vīri un to kopā sanākšana.
Šķēpi allaž visvairāk lauzti ap dziesmu piemērotību tūkstošbalsīgam kopkorim. Savulaik tādās krustugunīs bija nonākusi, piemēram, Pētera Vaska dziesma “Savā tautā”. Komponists sēdējis pie klavierēm, spēlējis savu skaņdarbu un satraucies teicis svētku rīkotājiem: tā nav Dziesmu svētku dziesma, to nevar iekļaut repertuārā, ko jūs ar to darāt! Bet, kad virsdiriģents Sigvards Kļava Noslēguma koncertā uztvēra dziesmas īsto noskaņojumu, dzejas autors Andrejs Eglītis piecēlās un iznāca Mežaparka estrādē, un aplausi lika dziesmu atskaņot vēlreiz, visi jautājumi par tās piemērotību kopkorim bija pagaisuši. Taču gadās jau visādi. “Piemēram, madrigāls “Ar laiku visas puķes vīst”, kura autors arī ir komponists Pēteris Vasks, savulaik diemžēl nebija veiksmīgākais no maniem uznācieniem virsdiriģenta tribīnē…”neslēpj Romāns Vanags.
Līdz Dziesmu svētkiem 2018. gada vasarā vēl priekšā vairāk nekā gads, un 2017. gadā notiks četri modelēšanas koncerti – Rīgā, Talsos, Jēkabpilī un Dikļos –, kad arī būs redzams, kuras ieceres attaisnojas un kuras ne. “Nepiederu pie cilvēkiem, kurš nebūtu spējīgs atteikties no lietām, ja tās tik tiešām neizdodas un nesanāk,” neslēpj Mārtiņš Klišāns.
