Cietie rieksti 9
Protams, no tehniskā viedokļa ir dziesmas, kuras koriem var sagādāt grūtības. Visvairāk no šī aspekta apspriestā ir jau minētā P. Barisona “Pa zvaigžņu ceļu”. Kad komponists to savulaik rakstīja, viņš droši vien nemaz neiedomājās, ka šī dziesma skanēs Dziesmu svētkos. Arī koru repertuārā tā nav iegājusies – starp citu, tāpat kā atšķirībā no Jāzepa Vītola “Gaismas pils” ikdienas koncertos nav iegājies arī Dziesmu svētkos neiztrūkstošais Emiļa Melngaiļa “Jāņuvakars”, kura grūtības pakāpe nemaz nav mazāka kā dziesmai “Pa zvaigžņu ceļu”. Liepājniece virsdiriģente Ilze Valce, ar saviem koriem strādājot, secinājusi, ka šai dziesmai ir ļoti grūta vīru koru vieta, kur vīru kori dalās četrbalsīgi un jādzied ļoti zemā tesitūrā. Taču šai dziesmai Noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļa” koncepcijā ir simbola un moto loma. “Manuprāt, ir ļoti būtiski radīt apstākļus, lai koriem būtu iespēja sarežģītākās dziesmas izdziedāt koncertos un tad skatēs jau var startēt ar mierīgu sajūtu, bez stresa,” saka Ilze Valce. “Jo tas, kas nodziedāts, jau ir mūsu… Piemēram, nupat, 14. janvārī, izcilā Liepājas rajona virsdiriģenta Ludviga Leiša simtgadei veltītajā koncertā mēs ar Liepājas koru apriņķa kopkori izdziedājām lielāko daļu no Noslēguma koncerta repertuāra, un tas bija ļoti svētīgi. Turklāt labi, ka dziesmas saņemtas laikus un precīzi zināms darāmais.”
Virsdiriģents Kaspars Ādamsons, kurš vada vienu no Latvijas amatieru koru līderiem – Kultūras akadēmijas kori “Sola” –, Barisona “Pa zvaigžņu ceļu” diriģējis Siguldā pagājušā gada maija nogalē un neslēpj, ka klājies sarežģīti, it īpaši vīru balsīs. Taču nekādu traģēdiju te nesaskata. “Tā ir gluži vai tradīcija, ka pirms katriem Dziesmu svētkiem uzbango diskusijas par dziesmu sarežģītību, piemērotību estrādei un tamlīdzīgi, un tur nav nekā slikta, jo tas apliecina dziedātāju ieinteresētību,” uzsver Kaspars Ādamsons. “Šoreiz lieliski ir tas, ka varam paspēt sagatavoties. Taču esmu pārliecināts par vienu – ja reiz koncepciju konkursā uzvarējušie cilvēki nu cenšas īstenot savu ideju, tad mums, visiem pārējiem, jādara viss iespējamais, lai Mežaparka estrādē viss izdotos, nevis jāmeklē sprunguļi un jāskatās ar neuzticīgu aci pār plecu.”
Virsdiriģenti neslēpj, ka allaž nākas atrast zelta vidusceļu starp muzikāli ne tik spējīgiem koriem un talantīgākajiem. Tādēļ ir izveidoti atšķirīgi “dziesmu grozi”, no kuriem tiek izvilkta izlozes dziesma skatēs. Virsdiriģents Mārtiņš Klišāns uzsver: “Tiem koriem, kuri nevar atsevišķi nodziedāt Barisona “Pa zvaigžņu ceļu”, tā arī nebūs jāizlozē, šie kori var startēt B repertuārā un skatē šo dziesmu nedziedāt, lai nebūtu lieka stresa. Bet B grupas (dziedāt A vai B grupā kori var paši izvēlēties brīvprātīgi. – V. K.) koru dziedātājiem ir pienākums nākt uz kopmēģinājumiem un iemācīties dziesmu tādā līmenī, lai estrādē varētu dziedāt līdzi kopā ar pārējiem. Savukārt A grupas koriem ir arī mākslinieciskas ambīcijas un viņi vēlas uzdziedāt arī ko sarežģītāku. Arī tas jāņem vērā.” Savukārt sociālajos tīklos izskanējušās bažas par melodiskuma nepietiekamību Noslēguma koncerta repertuārā var kliedēt, noklausoties visa koncerta repertuāra ierakstu kora “Ave sol” izpildījumā.
