Vai dziedātāji neapmaldīsies Noslēguma koncerta “zvaigžņu ceļā”? 9
Ar cieņu pret tradīciju
Pusotru gadu pirms XXVI Vispārējiem latviešu dziesmu un XVI Deju svētkiem sabiedrības uzmanību uzjundījuši jautājumi par izvēlēto dziesmu piemērotību estrādei un tūkstošbalsīgam kopkorim, repertuāra sarežģītības pakāpi un spēju aizraut publiku. Tāpat diskusijas izraisījis arī visnotaļ drosmīgais Noslēguma koncerta mākslinieciskā vadītāja Mārtiņa Klišāna lēmums krietnu slodzi likt uz jauktajiem koriem, kuru repertuārs daļēji jāapgūst arī vīru koriem. “Kultūrzīmes” noskaidroja – vai tādējādi attaisnosies cerības uz jaudīgāku kopkora skanējumu, kā arī – cik krāšņa un mākslinieciska svētku kulminācija mūs sagaida kopumā.
Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētki norisināsies no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam – tad Mežaparka Lielajā estrādē tie vainagosies ar Noslēguma koncertu “Zvaigžņu ceļā”. Pa zvaigžņu ceļu iziesim caur vairākiem likteņa, vēstures, paaudžu un dabas lokiem un krustcelēm, lai beigās pa Piena Ceļu atgrieztos mājās… Tagad, kad nupat sācies koru aktīvākais kopmēģinājumu laiks, uzklausot ne vienu vien diriģentu un dziedātāju, pārsvarā dzirdēju domas, ka Noslēguma koncerta mākslinieciskajam vadītājam diriģentam Mārtiņam Klišānam un režisoram Uģim Brikmanim no poētiskās izpratnes viedokļa izdevies izveidot valsts simtgades svētkiem cienīgu repertuāru.
Priecē, ka 2018. gada svētku repertuārā ir saglabāts tautasdziesmas kodols, mākslinieciskās kvalitātes un cieņa pret tradīciju. “Esmu lepns, ka īstenojam UNESCO mums uzlikto pienākumu – koncertā 70% dziesmu skanēs a cappella, un tas ir lieliski, kurpretī mūsu kaimiņiem Lietuvā šis procents ir tieši otrāds,” saka Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Romāns Vanags. “Savukārt mūsdienīgums ienāk, piemēram, ar Uģa Prauliņa darbiem, nākamajos svētkos iekļautajām jau pārbaudītajām vērtībām, dziesmām, kuras nav rakstītas solistiem ar kora pavadījumu, bet to lomas ir līdzvērtīgas.”
