Atņēma šim to veco zirdziņu… Vai dzērājšoferus ir iespējams apturēt? 52
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šķiet, ka bargos sodus, kuri draud par braukšanu dzērumā, nu jau jābūt pamanījušiem pat tiem, kuri savas stundas vada laulībā ar promilēm. To taču nevar neredzēt, ka kaimiņš Jānis vairs nekur nebrauc. Atņēma šim to veco zirdziņu…
Sodi redzami, dzirdami. Pārkāpumi turpinās. 22. marts – 10 dzērāji. 23. marts – 7. 24. marts – 10. Lielākā daļa virs 1,5 promilēm. Un sekos Jāņa pēdās. Vai viņus apturēt vispār iespējams?
Par to Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) domnīcā ceturtdien, 23. martā, sprieda pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, CSDD, Rīgas domes, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra, elektroskrejriteņu nomnieka “Tuul”, Rīgas domes, kā arī nevalstiskajām organizācijām “Drošās ielas” un “Pilsēta cilvēkiem”.
Tika pārrunātas uzvedības korekcijas programmas dzērājšoferiem un alternatīvi risinājumi, kā ierobežot autovadīšanu alkohola reibumā, tostarp veselības pārbaužu termiņu un kritēriju pārskatīšana un alkohola testu veikšana pirms sēšanās pie stūres.
Pašlaik pastāv likuma norma, kas noteic, ka šoferiem, kuri sodīti par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, nepieciešams iziet uzvedības korekcijas kursus, taču, kā CSDP domnīcas diskusijā norādīja eksperti, pastāv problēmas, kas apgrūtina šīs normas ieviešanu.
Trūkst speciālistu, kuri būtu gatavi šādus kursus vadīt. Sevišķi tas apgrūtinātu šādu mācību pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Eksperti vienojās kā alternatīvu nākotnē izskatīt risinājumus, kas saistīti ar veselības pārbaužu kritērijiem un termiņiem, piemēram, dzērājšoferiem liekot biežāk pārbaudīt veselības stāvokli.
Tāpat domnīcas dalībnieki lēma nākotnē plašāk pārrunāt risinājumus, kas saistīti ar alkohola testu veikšanu pirms sēšanās pie stūres – kā īstenot šādu priekšlikumu, kādus resursus tas prasītu un kāda būtu darba devēju loma šī risinājuma ieviešanā.
Nākotnē izskatīt… Trūkst speciālistu… Tādas vārgulīgas tās domnīcas tēzes. Un nez vai promiļu statistikā ko būtiski mainīs.
Pamata sods par reibuma līmeni virs 1,5 ir labs. Tas neuzkrauj dzērāja uzturēšanas izdevumus skaidrā prātā esošai sabiedrībai – kā tas bija cietumsodu laikos. Tas galīgi un pilnīgi atņem pļēguram kriminālo eiforijas rīku. Un laikam jau neko labāku izdomāt pašlaik nav iespējams.
Vien ķērāju tīkli varētu būt plašāk izvietoti. Nez kāpēc domnīcā neviens neieminējās par policijas resursu palielināšanas nepieciešamību?