Aptaujas dati liecina, ka tikai nedaudz vairāk kā puse 54 % sieviešu ginekologu apmeklē vismaz vienu reizi gadā (reizi pusgadā 15%, reizi gadā 39%), 13% retāk kā reizi gadā. Gandrīz ceturtdaļa norāda, ka ginekologu apmeklē, tikai, ja rodas nepieciešamība. Bet 5,6% sieviešu, kuras piedalījās aptaujā, nav ginekologu apmeklējušas ilgāk par 5 gadiem. 0
Ārstu praksē ir gadījumi, kad sievietes sadzīvo ar dzemdes miomas radītajām veselības problēmām pat piecus gadus un ilgāk. Arī aptaujā, atbildot uz jautājumu: “Vai esi uzsākusi dzemdes miomas ārstēšanu? “, tikai 55% sieviešu, kurām ir diagnosticēta dzemdes mioma, atbildēja apstiprinoši. 45% sieviešu atbildēja: “Nē, mēģinu to ignorēt, sadzīvot ar šo diagnozi”!
Sievietēm, ieklausoties savā ķermenī, vajadzētu atpazīt dzemdes miomas simptomus un vērsties pie sava ginekologa uzreiz, kad jūtamas kādas no slimības pazīmēm. Ārsti uzsver, ka dzemdes miomas simptomus nevajag ignorēt, tie ir jāārstē vai reizēm pat jāoperē. Protams, pateikt „jā” operācijai vienmēr ir psiholoģiski smags lēmums. Īpaši gadījumos, kad problēmu nevar atrisināt ar miomas mezglu izlobīšanu, un sievietei jādod piekrišana dzemdes izņemšanai…
Vairums no aptaujātajām sievietēm (85,8%), kurām ir diagnosticēta dzemdes mioma, dotu priekšroku medikamentozai ārstēšanai, lai attālinātu vai izvairītos no ķirurģiskas ārstēšanas. Tas ir saprotams, jo sievietei jebkurā vecumā zaudēt dzemdi ir emocionāli un arī fiziski smagi. Pirms galējā varianta – operācijas – ir jāveic viss iespējamais, lai risinātu veselības problēmu, saglabājot sievietes veselumu.
Vēl nesenā pagātnē operācija vai dzemdes izņemšana bija teju vienīgā dzemdes miomas ārstēšanas metode, bet mēs dzīvojam 2015.gadā, kad iespējas ir daudz plašākas, atliek tikai iet pie ginekologa un izrunāties. Galvenais, nepaslēpties un nenoliegt, ka problēma ir. Dzemdes mioma mūsdienās ir ārstējama un nereti tās esamība, pēc medikamentozās terapijas lietošanas, nav šķērslis arī ilgi kārotajai grūtniecībai.
