Vai drošības iestādēm dubultstandarti? 28
Tiesībsargājošās iestādes bijušas naskas un straujas kāda tukumnieka aizturēšanā par aicināšanu uz vardarbību pret bēgļiem, bet, kad līdzīgus draudus izsaka promaskaviskie aktīvisti, kā, piemēram, Staņislavs Bukains, pēkšņi rokas ir par īsu. Vai ticamāk – nav vēlēšanās aktīvi iesaistīties.
Atgādināšu, ka S. Bukains sevi publiski pieteica 2014. gadā, kad atvēra aizdomīgu labdarības organizāciju, kuras mērķis “palīdzēt Donbasa civiliedzīvotājiem”. Jau tolaik DP un ekspertiem radās šaubas, vai šī organizācija nenodarbojas ar atbalstu Donbasa teroristiem, kuri vēršas pret Ukrainas oficiālo varu. Vēlāk S. Bukains iesaistījās vairākās citās provokācijās, bet nesen izcēlās ar ierakstu sociālajā tīklā “Facebook”, draudot, ka “zēni” no Donbasa atbrauks uz Latviju ieviest kārtību, ja šeit tiks slēgtas krievu skolas. “Tieši veselu gadu esmu Latvijā zem panta par terorismu, tādēļ atļaušos runāt visu, ko es domāju. Latvijā ir jauns premjers, kura vārdu es nekad neesmu dzirdējis. Taču viņš jau ir paspējis paziņot, ka likvidēs Latvijā krievu skolas. Bet mani atkal apsūdz, ka es no Latvijas esot sūtījis puišus karot uz Donbasu, par Jaunkrieviju! Pielīdzināja to terorismam, bet visu gadu tā arī nav pierādījuši. Tādēļ no saviem eksperta augstumiem var atļauties uzdot skaļu jautājumu: ja puiši no Latvijas varēja braukt palīgā Donbasam, tad kāpēc gan Donbasa tautas kaujinieki (opolčenci) no Donbasa nevar palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem? Viņi visi taču ir “teroristi” un nesaprot, ka aizliegt krievu bērniem mācīties dzimtajā valodā Latvijā ir demokrātija, nevis fašisms,” raksta S. Bukains. Lūdzu skaidrojumu DP par to, vai tiks veiktas kādas darbības pret Bukainu saistībā ar iepriekšminētajiem izteikumiem, uz ko saņēmu atbildi no DP preses sekretāres Līgas Pētersones, ka DP minētos izteikumus vērtēs tās lietvedībā esošā kriminālprocesa ietvaros. DP uzsākusi septiņus kriminālprocesus saistībā ar Latvijas iedzīvotāju prettiesisku līdzdalību bruņotā konfliktā Ukrainā, taču sīkāku informāciju nesniedz.
Pats S. Bukains savā “Facebook” kontā vēlāk rakstījis, ka viņam esot zvanījis DP darbinieks un aicinājis uz “pārrunām”, turklāt ierakstā S. Bukains apgalvo, ka “sākas cīņa par krievu skolām”. Viņš arī paspējis nodibināt sociālajā tīklā domubiedru grupu “Krievu skolu aizstāvības štābs 2.0”. Sestdien tajā bija reģistrējušies gandrīz 100 dalībnieki. Jautāju Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim (“Vienotība”), kā viņš vērtē šīs aktivitātes un DP rīcību, uz ko deputāts atbildēja, ka S. Bukains, visticamāk, pievērš sev uzmanību. Rakstītajā esot likumpārkāpuma pazīmes, bet DP droši vien aktīvistam sekojot un zinot, ko darot. “Par tukumnieku: cilvēks ir interesants, un neba jau izteikumi sociālajos tīklos bija galvenais iemesls, kāpēc viņu aizturēja,” piebilda A. Latkovskis.
Tikmēr Saeimas deputāts Jānis Dombrava, kurš pārstāv Nacionālo apvienību, uzsver, ka S. Bukainu valsts drošības iestādēm pēc viņa izteikumiem sociālajos tīklos vajadzēja aizturēt tikpat ātri kā tukumnieku, kurš esot aicinājis uz vardarbību pret bēgļiem. “Bukains rada pamatotas aizdomas, ka viņš savus draudus varētu arī īstenot, tas ir aicinājums uz aktīvu rīcību. Tomēr tas jāskata plašākā kontekstā, jo līdz šim pie atbildības nav saukti cilvēki, kas izpostīja izstādi “Maidana cilvēki”, kā arī nav atrasti cilvēki, kas postīja izstādi Stūra mājas pagalmā. Rodas secinājums, ka drošības iestādēm ir nevēlēšanās saukt pie atbildības vainīgos,” teic J. Dombrava, kurš atzīst, ka S. Bukaina ierakstā arī var atrast norādes, ka aktīvists ir palīdzējis cilvēkiem nokļūt Donbasā karošanai teroristu rindās.
J. Dombrava uzsver, ka Latvijā izglītība valsts valodā ir neizbēgama. “Starp jaundzimušajiem latviešu īpatsvars būtiski pārsniedz krievu jaundzimušo skaitu. Turpinoties šai tendencei, katru gadu būs jāslēdz kāda no krievu skolām, jo nebūs jau tik daudz bērnu, lai izveidotu klases. Turklāt daudzi krievu tautības vecāki saviem bērniem izvēlas latviešu skolas, lai viņi labāk sagatavotos dzīvei,” atgādina J. Dombrava.
