Vai drīkst tirgot dabas veltes: kas par to teikts likumā? 0
Avots: Madara Briede, izdevums “Praktiskais latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
Tuvojas siltā sezona, kad mežos varēs lasīt ogas, sēnes, mazdārziņos būs izaudzēti dārzeņi, saknes, zaļumi, ogas un augļi, ziedēs puķes, bet pļavas pilnas tēju. Cilvēki šīs dabas veltes ne vien lieto paši, bet arī mēdz pārdot: gan tirdziņos, gan ceļmalās, gan paziņām. Vai šāda tirdzniecība ir atļauta?
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) informē, ka saimniecisko darbību var nereģistrēt, ja ienākumu gūst no piemājas saimniecības vai personiskās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas, ja minētie ienākumi kopā nepārsniedz 3000 eiro gadā.
Tātad no ienākumiem, kas gūti, tirgojot mežā savākto vai pašu izaudzēto, ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā, nodoklis nav jāmaksā. Taču jāveic ienākumu uzskaite, lai noteiktu, vai gada ienākumi nepārsniedz noteikto summu. Ja tirdzniecība iet no rokas un ienākumi tomēr sasnieguši noteikto gada limitu, piecu darbdienu laikā pēc dienas, kad tas noticis, jāreģistrē saimnieciskā darbība VID. Turpmāk no ienākuma, kas pārsniedz 3000 eiro, būs jāmaksā nodokļi vispārējā kārtībā.
Paļaujas uz tirgotāju godaprātu
“Ar tirdzniecību saistītos izdevumus un ienākumus rekomendējam fiksēt rakstiski. Aprakstītajā situācijā nav jālieto grāmatvedības uzskaitē izmantojamās veidlapas, pilnībā pietiks ar pierakstiem paša izvēlētā burtnīcā,” norāda VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa un piebilst, ka ne vienmēr represīvas metodes veicina labticīgu nodokļu nomaksu.
VID ieskatā, kontroles pasākumiem jābūt samērīgiem īpaši jomās, kā konkrētā, kurā likumdošanas normas ir iedzīvotājiem pretimnākošas. “Primāri tiek lietots princips – konsultē vispirms. Regulāri ik gadu gan caur VID komunikācijas kanāliem, gan ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību atgādinām iedzīvotājiem par viņu tiesībām un pienākumiem,” teic Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.
Tas, par ko vērts laikus parūpēties, – pašvaldībā, kuras teritorijā paredzēts tirgot dabas labumus, jānokārto tirdzniecības atļauja. Ja tās nebūs, pašvaldības pārstāvji vai kārtības sargi var tirgotājiem liegt tirdzniecību, kā arī piemērot sodu par tirdzniecību bez atļaujas.
Uzpircējiem jāreģistrējas obligāti
Dabas velšu iepircējiem gan jābūt reģistrētiem kā saimnieciskās darbības veicējiem. Turklāt, izmaksājot skaidru naudu par ogu, sēņu, savvaļas ārstniecības augu, ziedu iepirkšanu, jābūt izmaksu sarakstam, kurā tiek norādīts personas, kas nodod dabas veltes, vārds, uzvārds un personas kods, preces nosaukums, mērvienība un daudzums, kā arī izmaksātā skaidrās naudas summa.
Tiem, kas nodod dabas veltes, jāpievērš uzmanība tam, vai iepircējs dod parakstīties izmaksu sarakstā, jāpārbauda par viņu norādītie dati, nodoto dabas velšu daudzums, vai norādītā naudas summa atbilst faktiski izmaksātajai. Tas svarīgi ne tikai iepircēja izmaksu aprēķināšanai, bet arī tiem, kas dabas veltes nodod, lai aprēķinātu gūto ienākumu un pierādītu iztikas līdzekļu izcelsmi gadījumos, ja VID lūgs sniegt informāciju par ienākumiem.
Dabas velšu iepircējam nodoklis par izmaksāto summu nav jāietur, bet līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārim (attiecīgi par 2020. gadu – līdz 2021. gada 1. februārim) jāiesniedz VID paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām. Tas nav jāiesniedz gadījumos, kad dabas velšu vācējam attiecīgā gada laikā izmaksātā neapliekamo ienākumu summa bijusi mazāka par 300 eiro.
