Maksās pēcteči 0
Dziednieks, psihoinformaciologs Oskars Peipiņš neslēpj, ka nesaprot cilvēkus, kuri nolaižas tik zemu, ka gatavi likt lietā maģiju partnera atgūšanai.
“Ja precīzi zināms, ka vīrs iet pa kreisi, tad tās jau ir sekas. Tās liecina par to, ka viņa maigās jūtas pret sievu ir zudušas vai ka nepieciešams steidzams, radikāls jūtu atsvaidzinājums. Arī sievai nopietni jāpadomā, kāpēc vīram ar viņu vairs nav tik labi, ka nevar viņu nekrāpt. Acīmredzot sievietē pašā ir kas izmainījies tiktāl, ka kāda daļiņa no viņas kādreiz stabilā un mīļā veseluma ir atšķēlusies, un vīra izgājieni ir tikai viņas iekšējā konflikta jau reāli taustāmais atspoguļojums,” prāto Oskars Peipiņš. “Varbūt ģimenes attiecībās sen pietrūkst romantikas, iestājusies tizla un nevienam neinteresanta rutīna? Protams, gadās arī otrādi – pa kreisi kāds iet tāpēc, ka romantiskā mājās ir papilnam, bet vīrietim gribas vienkārši dzīvot, tā ir viņa īstā laime.”
Kas var būt stiprāks par visām buršanām? Protams – patiesa mīlestība! Burties dažiem šķiet daudz vieglāk, jo mīlēt – tas nozīmē pastāvīgi radoši strādāt ar sevi un savām jūtām, fascinēt savu partneri, būt viņam vai viņai par mūzu, kultivēt kopīgas intereses, atceroties arī par individuālo ekoloģisko telpu.
“Hipotētiski runājot par iespēju tomēr nolaisties tik zemu, ka jāsāk burties, lietderīgi būtu padomāt arī par sekām un atbildību,” atgādina dziednieks. Dīvaini šķiet jau tas vien, ka dažiem cilvēkiem varētu patikt, ka ar viņiem pret savu gribu ilgi turpinās dzīvot kāds, ko viņi piebūruši.
Vēl bīstamāk ir vēlēt ļaunu neuzticīgajam un viņa jaunajai favorītei, jo visa negatīvā enerģija nenovēršami atgriežas pie sūtītāja. Vai tiešām kāds to vēlas: sodot citus, būt sodīts pats?! Jāsaprot – ja vēršamies pret mīlestību, tātad mēģinām cīnīties ar Dievu. Uz kādu rezultātu tad varam cerēt? Uz svešas nelaimes savu laimi taču neuzcelsi! Jebkura manipulēšana – tieša vai netieša – tik un tā ir cilvēktiesību pārkāpums un ir krimināli sodāma jau mūsu ierastajā sociālajā sfērā. Tāpat ir arī ezoterikā.”
Dziednieks Oskars Peipiņš skaidro: ja tiek izmantoti okultie un maģiskie resursi, lai pieburtu un liktu citam dzīvot tā, kā to pasūtījusi cita persona, tas var ļoti negatīvi un neprognozējami iespaidot cilvēku pašu, kā arī viņa dzimtu un pēctečus, viņu veselību, laimi un likteni.
“Iespējams, savās ģimenēs krāps vai tiks krāpti jūsu bērni, mazbērniem var nemaz nebūt ģimeņu, un nākamā paaudze vispār var palikt bez pēcnācējiem. Kādēļ viņiem būtu jāmaksā tik augsta cena tikai par to, ka divi cilvēki nespēja nosargāt savas kādreiz kvēlās jūtas, atlaist viens otru brīvībā, nepelnīt karmu un beidzot satikt īstos partnerus? Bet vispirms – satikt sevi un vairs nezaudēt. Tad varbūt no jums neviens neies ne pa kreisi, ne pa labi!”
Pēc daudzajām sarunām ar dziedniekiem, magiem un ekstrasensiem secinājumi ir šādi.
Pie pilnas apziņas esošs un ar atbildības izjūtu apveltīts cilvēks neriskēs ar savu, savas ģimenes un mīļotā cilvēka likteni, lai tikai principiāli dabūtu viņu atpakaļ pie saviem sāniem.
Pieburtais cilvēks vairs nebūs tas, kurš no jums aizšmauca, – viņa griba un izpausmes energoinformatīvās iedarbības rezultātā būs mainījušās, un šāds zombijs jums var pagalam nepatikt.
Ievērojami jēdzīgāk (un dažādās nozīmēs lētāk) ir rūpēties par attiecībām, kamēr mīļotais cilvēks ir blakus, nevis meklēt speciālistu, kurš būtu gatavs uzņemties tik riskantu pasūtījumu.
*Kraniosakrālā terapija (latīniski cranum – “galva”; sacrum – “krusta kauls”) ir viena no osteopātijas daļām.
Raksts no žurnāla “36,6°C” tematiskā pielikuma
