“Dzīvoju vasarnīcā. Esmu ievērojusi, ka cilvēki naktspodiņa saturu izlej uz komposta kaudzes, citi zem koka, vēl citi – mucā, kur raudzē mēslus. Kad laista tomātus vai gurķus, pielej klāt ūdenim. Krievijas televīzijas kanālā RTR stāstīja, ka cilvēka urīns ir ļoti indīgs – 5 % tīras indes! Vai tad ar to drīkst laistīt dārzu? Tur sēj un stāda dārzeņus, ko pēc tam lieto uzturā…”
 Maija

Lasītākie

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Kokteilis

Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5

Veselam

Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi

Lasīt citas ziņas

Vēsturiski dažādu tautu kultūrā urīns ir lietots gan kā tautas medicīnas līdzeklis, gan kā augu mēslojums. Tāpēc nevar teikt, ka urīns ir inde. Tomēr tā izmantošanu neapšaubāmi ierobežo individuālā kultūras un vēsturiskā pieredze, kā arī sabiedrībā noteiktie tabu.

Urīna sastāvā ir 95 % ūdens, pārējie ir šķīstoši neorganiski un organiski savienojumi, starp kuriem visvairāk ir urīnvielas jeb urea (vidēji 9,3 g/l), kā arī hlorīda (1,87 g/l), nātrija (1,17 g/l) un kālija jonu (0,75 g/l) un citi ķīmiski savienojumi zemākā koncentrācijā. Medicīnas sabiedrības “ARS” fizikālās terapijas nodaļas vadītājs Harijs Jirgensons uzsver, ka urīna sastāvs ir atkarīgs no pārtikas, izdzertā šķidruma daudzuma un organisma vispārējā veselības stāvokļa, tādēļ tajā var būt arī daļa lietoto medikamentu neizmainītā vai metabolizētā formā.

Sākusies kampaņa “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!”

Veselam

Pētnieki atklājuši, kādu risku veselībai nodara ēšana pēc pieciem vakarā

Avots: Kijiva pēc krievu trieciena ar jauno raķeti strādā pie sistēmu THAAD iegūšanas

No ķīmiskajiem elementiem urīnā ir daudz slāpekļa (urīnviela), kālija un fosfora. Tās ir būtiskas sastāvdaļas arī lielā daļā sintētiski ražotu minerālmēslu. Ņemot vērā, ka urīns ir šķidrums, ar kuru izvadām nevajadzīgos vielmaiņas gala produktus, sāļus un citus savienojumus, tajā ir augiem viegli uzņemamas dabīgas barības vielas. Tas nesatur smagos metālus, tāpēc ir izmantojams kā dārza mēslojums gan tīrs, gan atšķaidīts. Dārzniecības speciālisti kā piemērotu uzskata atšķaidījumu, kur viena trešdaļa ir urīns un divas trešdaļas – ūdens. Lai mazinātu slāpekļa zudumu un nevēlamu smaku, augsnes apsmidzināšanu vai apliešanu veic pēc iespējas tuvāk zemei (urīns ir labvēlīga vide baktēriju attīstībai, tādēļ rodas specifiskā smaka!).

Žurnālā “Vides Vēstis” raksta, ka šāds organiskais papildmēslojums patīkot rozēm, peonijām, astilbēm, zālienam, īrisiem, taču nepatīkami pārsteigtas esot lilijas. Aizspriedumi varētu būt pret dārzeņu, garš­augu vai zemeņu laistīšanu ar naktspodiņa saturu. Daudz ierastāka ir augsnes bagātināšana ar kūtsmēsliem.