“Mēs neesam gatavi krīzes stundai, pārtikas rezervju nav, un apcirkņi ir tukši.” Vai Latvijā draud pārtikas trūkums? 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai Latvija ir nodrošinājusies pret varbūtējo pārtikas krīzi, kas vēl gan netiek prognozēta, tomēr sarauto saišu ar agresorvalsti un augšupejošo cenu ēnā vairs nešķiet tik nereāla?
“Mēs neesam gatavi krīzes stundai, pārtikas rezervju nav, un apcirkņi ir tukši,” šādi viedokļi nesen izskanēja piensaimnieku ārkārtas kongresā. Lauksaimnieki šodien plāno pieprasīt valdību noteikt ārkārtas stāvokli pārtikas nozarē un sabiedrības nodrošinājumā ar pārtiku.
Vēlas stratēģiska resursa statusu
Vai plānots veidot pārtikas rezerves un slēgt līgumus ar pārtikas ražotājiem – šis jautājums nodarbina gan iedzīvotājus, gan lauksaimniekus un pārtikas ražotājus.
Paši uzņēmēji uzskata, ka šādas rezerves iespējamai x stundai jeb ārkārtas situācijai ir jāveido un tas būtu atbalsts arī vietējiem ražotājiem laikā, kad strauji pieaug resursu cenas un ražotāji spiesti savu produkciju tirgot zem pašizmaksas. Par to šodien diskutēs Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).
Zemnieki uzskata, ka krīze pārtikas apgādē ir neizbēgama, ja netiks pieņemts lēmums par ārkārtas stāvokli nozarē. LOSP aicina pārtiku noteikt par stratēģisko resursu un samazināt PVN likmi līdz 5%, lai tā būtu pieejamāka patērētājiem.
“Tas ir neatkarības instruments un valsts drošības garants,” par pārtikas rezervju veidošanu ZS “Kalnavoti” saimnieks Jānis Dzenis. Viņš savu priekšlikumu par pārtikas rezervju veidošanu izteica vienā no LOSP sanāksmēm, taču nav saņēmis gaidīto virzību.
“Ražošana kļūst aizvien dārgāka. LOSP sanāksmē Zemkopības ministrijas ierēdņi nesadzirdēja teikto, ka iedzīvotāju pirktspēja krasi samazinās, īpaši pēdējo mēnešu laikā. Saražot produkciju mēs varam, bet cilvēki nevarēs to nopirkt. Izskatās, ka ierēdņi gaida notikumus un tad skries vilcienam pakaļ, taču problēmas jānovērš jau iepriekš,” pauž “Kalnavotu” saimnieks.
Daudzās Eiropas valstīs jau izveidotas valsts rezerves, bet Latvijā neviens par to nedomājot.
Dzeni nav pārliecinājusi zemkopības ministra biroja vadītāja Jāņa Eglīta teiktais, ka rezervju veidošanai pietiktu ar astoņiem miljoniem eiro.
“Ir jārēķina, kāds pārtikas drošības grozs vajadzīgs katram iedzīvotājam izdzīvošanai,” pauž Dzenis. Viņš uzskata, ka pārtikas rezervju veidošanas plāns būtu jāizstrādā lauksaimnieku organizācijām un jāliek priekšā valdībai. Tas gan nenotiek, jo katrai organizācijai esot savi plāni un mērķi.
Pēc ANO aplēsēm, cenas rudenī var palielināties par 30–40%. Arī “Rāmkalni Nordeco” īpašnieks Viktors Grūtups pauda, ka pārtikas rezervju veidošana ir drošības jautājums. Pirms vairākām nedēļām uzņēmējs saskāries ar problēmu iegādāties cukuru. “Nozare ir jānotur, ja būs krīze. Tie nav nekādi joki. Nacionālā ražošana var aiziet pa skuju taku, ja šo situāciju nerisināsim,” pauda Grūtups.
Kara ietekme būs ilgstoša
Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) nesen notikušajā diskusijā par pašreizējiem riskiem Latvijas pārtikas sistēmā izskanēja bažas par to, kāda būs patērētāju reakcija laikā, kad nebūs iespējams samaksāt par dārgo pārtiku, un kādi ir riski attiecībā uz nepieciešamajiem resursiem.
“Adizes” institūta partneris Vladimirs Kuzmins aicināja domāt par krīzes situācijas vadību, uzsverot, ka šobrīd apdraudējuma risks Baltijas valstīm ir lielāks nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.
AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps aicina apzināties pārtikas pašpietiekamību valsts līmenī. “Jāsaprot, kas atrodas mūsu saimniecībā, lai varam novērtēt savus resursus,” viņš sacīja. Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis aicina saprast, ka šī nav īslaicīga krīze. Tā ir ekonomikas jaunā realitāte, kas var ilgt ilgāku laiku.
Tā nav vienas nozares vai valdības problēma, bet jaunā realitāte – dzīve bez Krievijas ar visām sekām, ar daudz lielāku uzmanību gan drošības jautājumiem, gan ieročiem un maizei.
Arī LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis prognozē, ka Ukrainā notiekošā kara ietekme nebeigsies mēneša laikā un sekas būs jūtamas ilgi.
Pašlaik lopbarības kviešu cena gada laikā augusi par 44%, lopbarības auzu – par 87%, lopbarības miežiem – par 79%, bet lopbarības rudziem pat par 116%. Dabasgāze sadārdzinājusies par 87%, dīzeļdegviela – par 45%, bet minerālmēslojums – par 75%. Piena nozarē jau sasniegtas vēsturiski augstākās cenas un jādomā, kā noturēt patēriņu. Cimermanis uzsver, ka problēmas var veidoties ar iedzīvotāju pirktspēju pārtikas inflācijas ietekmē.
Latvijā ir viens no augstākajiem pārtikas inflācijas līmeņiem – martā patēriņa cenas pārtikai un dzērieniem pieauga par 14,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu. Savukārt ES vidēji gada inflācija pārtikai martā bija 5%, liecina “Eurostat” dati.
Tiesa, eksperti uzsver, ka līdz 2022. gada beigām ES kopumā nav gaidāmas problēmas ar pārtikas nodrošinājumu, jo saražojam vairāk nekā patērējam. Taču Latvijā jādomā par ražošanas resursu pieejamību un finanšu nodrošinājumu jaunajos apstākļos, jo “kara laika nodrošinājumu nodrošināt ar miera laika bilanci ir sarežģīti”.
Jāveido tuvu distanču loģistika
Ko par rezervju veidošanu saka valdības pārstāvji? Latvijas reģionu apvienība (LRA) jau marta sākumā aicināja koriģēt lauksaimniecības politiku un veidot pārtikas rezerves. LRA joprojām uztur spēkā prasību par kritiskāko Zaļā kursa nosacījumu iesaldēšanu un pārtikas rezervju veidošanu, vakar sacīja LRA valdes priekšsēdētājs Eduards Smiltēns.
“Pārtikas cenas ir augšā, un gaidāms noteiktu pārtikas grupu deficīts. Pārtikas rezervju veidošana ir aktuāla, jo nezinām, kā uzvedīsies Krievija,” pauda Smiltēns.
Viņš uzskata, ka krīzei jāgatavojas laikus, kas nozīmē apzināt savas iespējas un noslēgt attiecīgos piegāžu līgumus.
“Piegāžu ķēdes ir jāsamazina līdz minimumam. Mums ir jābūt simtprocentu drošībai, ka noliktavās stāv pārtika, ko nepieciešamības gadījumā varam izmantot,” sacīja Smiltēns. Tie varētu būt gaļas un zivju konservi, sviests un piena pulveris, olu pulveris, graudu pārstrādes produkti. Par pārtikas rezervju veidošanu vakar vaicājām arī premjera padomniekam Sandrim Sabajevam, kurš ieteica vēsties pie zemkopības ministra.
Par nozari atbildīgajā Zemkopības ministrijā (ZM) mums skaidro, ka Latvijā pārtikas krājumu rezerves līdz šim nav tikušas veidotas, jo šādu rezervju veidošanai, uzturēšanai un atjaunošanai valstij būtu nepieciešams tērēt ievērojamus finanšu resursus.
Kārtību, kādā iedzīvotāji valsts apdraudējuma gadījumā jāapgādā ar pārtiku, nosaka šā gada 1. martā valdībā pieņemtie noteikumi Nr. 147, ar kuriem uzlabota līdzšinējā kārtība. No šiem noteikumiem izriet, ka prioritāri ar pārtiku tiks nodrošināti valsts iekšienē pārvietotie jeb evakuētie civiliedzīvotāji un personas, kas uzturas valsts vai pašvaldības apgādībā esošajās iestādēs, un šo iestāžu personāls, kā arī personāls, kas veic valsts apdraudējuma seku likvidēšanas pasākumus.
ZM aplēsusi, ka tieši skartie iedzīvotāji veidotu 2% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita jeb 41,38 tūkstošus cilvēku. Šie aprēķini veikti, balstoties uz citu NATO un ES valstu praksi attiecībā uz tieši skarto iedzīvotāju skaita plānošanu valsts apdraudējuma gadījumā. Vēl jāierēķina 828 zīdaiņi un vairāk nekā 15 tūkstoši apdraudējuma seku likvidēšanas personāla.
ZM balso par atliktajām piegādēm
Pārējiem iedzīvotājiem pašiem būtu laikus jāsagatavo personiskie krājumi krīzes gadījumiem, lai nodrošinātos ar iztiku vismaz nedēļai.
Kā izriet no noteikumiem, valsts apdraudējuma gadījumā tiks ieviesta normēta pārtikas apgāde ar tādiem pamatproduktiem, kas būtu ātri pagatavojami un ar diezgan ilgu derīguma termiņu un uzglabājami vienkāršos apstākļos.
Normētai pārtikas apgādei tiks izmantoti produkti, kas ir lietojami uzturā uzreiz, piemēram, gaļas un zivju konservi, sausiņi vai kuru pagatavošanā nav nepieciešams daudz laika, ūdens un energoresursu, piemēram, graudaugu pārslas, makaroni, putraimi, milti.
Šie valdības noteikumi neparedz pārtikas rezerves krājumu veidošanu, bet gan izmantot pārtikas atlikto piegāžu principu, kā arī slēgt līgumus ar komersantiem par noteikta veida preču ražošanu un piegādi, kā arī paredzēt mobilizācijas pieprasījumus pārtikas ražošanas komersantiem, skaidro ZM pārstāve Rūta Rudzīte.
Atlikto piegāžu būtība ir “zināt, kas nepieciešams, un vienoties par noteikumiem ar ražotāju, bet reāli saņemt un maksāt pēc atsevišķa pieprasījuma par faktiski piegādāto”.
Vēl neviens līgums ar ražotājiem nav noslēgts. Pašlaik top atliktās piegādes līguma projekts, un ar ražotājiem tos paredzēts slēgt pēc īpaša valdības lēmuma.
Pašlaik arī sadarbībā ar būtiskāko pārtikas preču ražotajiem notiek pārtikas produktu jaudu apzināšana, sacīja Rudzīte. ZM aprēķinājusi provizoriskās izmaksas vairāku iedzīvotāju grupu normētai apgādei ar pārtiku, pieņemot, ka valsts apdraudējums nepārsniegs trīs mēnešus – tie ir 8,3 milj. eiro.
Taču izmaksas lielā mērā ir atkarīgas arī no līgumos ietveramajiem nosacījumiem piegādātājiem. Pārtikas nodrošinājums jāplāno un jāorganizē ZM sadarbībā ar pašvaldībām. Primāri tieši pašvaldības ir atbildīgas par savā teritorijā esošo iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku un ūdeni.
