– Publiskajā telpā esam dzirdējuši izteikumus par to, ka padomei nav stratēģijas radio nozares attīstībai. 0
– Manuprāt, tas tā nebūt nav. Nozare vērsās pie padomes un izteica pamatotas bažas par to, cik piesātināts ir radio tirgus Latvijā. Mēs uz to reaģējām un tas atspoguļojas šādi: iepriekšējā padome 2011. gadā izsniegusi 15 apraides atļaujas, savukārt pašreizējā padome divu gadu laikā – tikai piecas. 2011. gadā padome izsludināja 13 konkursus, savukārt pašreizējā padome divu gadu laikā – četrus konkursus. Jāņem vērā, ka piesātināto radio ainavu veido arī tās komercradiostacijas, kuras komersanti uztur no saviem blakus ienākumiem vai, piemēram, kā “Latgales Radio” gadījumā katoļu baznīca Latgalē. Tātad ir daudzas radiostacijas, kas reklāmas tirgū spēlē niecīgu lomu. Arī tas, ka, piemēram, pašvaldības vēlas uzturēt savas radiostacijas, kropļo tirgu un tas nebūtu pieļaujami.
Ja runājam par radiostaciju piedāvājumu, piekrītu, ka tas varētu būt daudzveidīgāks, taču pašas komercradiostacijas ir tās, kas veido savu mūzikas piedāvājumu. Pēdējo divu gadu laikā novērojama tendence noskaņoties uz “retro viļņa”.Tajā pašā laikā latviešu mūzikas proporcija kopumā ēterā, manuprāt, ir pārāk maza. Attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem padome vērtēs, vai “Latvijas Radio – Pieci” pietiekami atskaņo mūziku latviešu valodā, savukārt “Latvijas Radio 2” turpmāk būs jāpiedāvā klausītājam plašāka latviešu mūzikas žanru daudzveidība.
Ar nozares pārstāvjiem esmu uzsācis diskusiju par iespēju pāriet uz reklāmu tikai valsts valodā.
