Vai domā tikai par peļņu? “Latvijas pastam” no ministrijas nav rīkojuma domāt par valsti stratēģiski 31
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzklausot lasītāju zvanus pa redakcijas tālruni, “Latvijas Avīzes” žurnālisti katru dienu dzird ne tikai iedzīvotāju viedokļus par mūsu valstij svarīgiem notikumiem, bet arī sūdzības par laikus nepiegādāto pastu. Nereti esot arī tādi gadījumi, kad pasūtītās dienas avīzes atnesot reizi nedēļā – kaudzītē par visām piecām darbadienām.
Turklāt daudz signālu par laikus nepiegādāto pastu pienāk ne tikai no attālajiem valsts reģioniem, bet arī no Rīgas un Pierīgas. Paralēli periodiski dzirdam un redzam, ka “Latvijas Pasts” turpina slēgt klientu apkalpošanas nodaļas, reģionos samazina to darbalaikus un pieejamību, procesu dzelžaini pamatojot ar pakalpojumu sniegšanas vietu zemo rentabilitāti.
“Latvijas Pasts” ir valsts akciju sabiedrība, kuras darbību pārrauga Satiksmes ministrija. Uzņēmuma ikdienas darbības jautājumi ir “Latvijas Pasta” vadības kompetence. Vai tiešām īpašnieks ministrijas personā šim uzņēmumam ir devis uzdevumu tikai un vienīgi gūt peļņu?
Kamēr dzīvojam jaunas valdības un arī cita satiksmes ministra gaidās, Satiksmes ministrijas (SM) viedokli par “Latvijas Pasta” (“LP”) darbību un tam dotajiem uzdevumiem “Latvijas Avīze” centās noskaidrot ministrijā.
Attiecībā uz nodaļu tīklu SM Komunikācijas nodaļa paskaidroja, ka prasības “LP” kā universālā pasta pakalpojumu (UPP) sniedzējam par pasta pakalpojumu sniegšanas vietu izvietojumu un skaitu nosakot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) ar lēmumu par UPP saistībām.
Kopējā visu veidu pasta pakalpojumu sniegšanas vietu skaitā pēdējo gadu laikā būtiskas izmaiņas neesot notikušas, to kopējais skaits joprojām pārsniedzot 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietas. Te gan kopā tiek skaitītas pasta nodaļas, mazās pasta pakalpojumu sniegšanas vietas, pakomāti un “Circle K” degvielas uzpildes stacijas.
Vietās, kuru tuvumā neesot UPP sniegšanas vietu, varot pieteikt pasta pakalpojumu saņemšanu tieši klienta dzīvesvietā. UPP sniegšana šādos gadījumos tiekot nodrošināta bez papildu maksas un esot analoga samaksai, ko iekasētu pasta nodaļā.
Regulatora un Pasta likumā noteiktajās saistībās esot paredzēts pienākums UPP sniegt ekonomiski izdevīgākajā veidā, izvērtējot izmaksu samērīgumu un ekonomisko pamatotību. Tāpat arī vajagot pilnveidot UPP atbilstoši pasta tirgus attīstības tendencēm. Līdz ar to, SM skatījumā, “LP” esot veicis pasta pakalpojumu sniegšanas vietu darbības modeļa pielāgojumu reālajam klientu pieprasījumam pēc pasta pakalpojumiem konkrētajā administratīvajā teritorijā.
“Latvijas Pasta” privatizāciju neplāno
Satiksmes ministrijas pārziņā šobrīd ir vairāki uzņēmumi, kas no valstij peļņu nesošiem kļuvuši par uzturamiem: “Latvijas dzelzceļš”, “Air Baltic”, arī “LP”. Cik pieņemami tas ir, vai SM neplāno, piemēram, “LP” privatizāciju?
Ministrijas ieskatā “LP” nesaņem valsts budžeta dotācijas, bet gan kompensāciju par reāli paveiktu darbu – abonēto preses izdevumu piegādi. Jo drukāto mediju izdevēji šo pakalpojumu neapmaksājot atbilstoši tā reālajām izmaksām. Šo starpību apņēmusies segt valsts, mazinot izdevēju un lasītāju izmaksas.
Attiecībā par privatizāciju “LP” kapitāldaļu turētājs paskaidroja, ka tas esot iespējams tikai “Publisko personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma” vai likuma par “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” noteiktajā kārtībā.
Šobrīd “LP” līdzīgi kā valstij piederošajām akciju sabiedrībām “Latvenergo”, “Starptautiskā lidosta “Rīga””, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas gaisa satiksme” un “Latvijas valsts meži” noteikts tautsaimniecībai svarīgu objektu statuss, un saskaņā ar pastāvošo likumdošanu šo sabiedrību akcijas privatizēt vai atsavināt nedrīkst.
Problēmas pārliks uz jaunās valdes pleciem
“Mūsu misija ir nodrošināt kvalitatīvus pasta pakalpojumus visā Latvijas teritorijā. Mūsu pastnieki sasniedz attālākās viensētas, un mēs spējam piegādāt sūtījumus uz jebkuru adresi pasaulē. Mēs esam pieejami ikvienam, vienmēr un visur.” Šis ir fragments no “LP” definētās misijas, kas redzamā vietā atrodama uzņēmuma mājas lapā. Šajā sakarā “Latvijas Avīze” SM jautāja – kā pasta darbinieki šo misiju nodrošina, vai tā nav jāpārskata?
SM uzskata, ka “LP” savu misiju tomēr pilda, jo ilgtermiņā nodrošina pasta sūtījumu piegādi arī tādās administratīvajās teritorijās, kur citiem pasta komersantiem darboties nav intereses.
Savukārt kvalitātes prasības Regulators nosakot attiecībā uz visiem UPP ietvertajiem pakalpojumiem, arī abonētās preses piegādi. Te nu SM atzīst, ka pēdējos gados dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šī pakalpojuma sniegšanas kvalitāte ne vienmēr bijusi atbilstoša. Būtisku ietekmi esot atstājusi pandēmijas viļņveidīgā ietekme, arī darbinieku īslaicīgs trūkums.
Taču šogad kopējie “LP” kvalitātes rādītāji esot būtiski uzlabojušies. Šobrīd pilnvērtīga un kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanai esot palikuši daži izaicinājumi, kas cikliski novērojami atsevišķās administratīvajās teritorijās. Tie esot skaidrojami ar Covid-19 saslimstības atgriešanos atsevišķās struktūrvienībās – mēdzot būt situācijas, kad, saslimstot vienam pastniekam, saslimst arī pārējā piegādes komanda.
Šādos gadījumos esot grūti atrast darbiniekus, kuri operatīvi spētu nosegt lielāku piegādes teritoriju. Liela problēma daudzviet esot arī tā, ka Latvijā līdz galam nav sakārtota adrešu sistēma. Tas nereti kavējot pasta piegādes, īpaši, ja tās nodrošina jauni darbinieki.
Šobrīd visi uzņēmumi plāno savus nākamā gada budžetus. Kāds ir SM kā kapitāldaļu turētāja uzstādījums “Latvijas Pasta” vadībai – jāsasniedz konkrēti peļņas rādītāji, nodaļu tīkls nedrīkst nest zaudējumus, jāpalielina algas un materiālais nodrošinājums pastniekiem vai citi?
No atbildēm noprotams, ka konkrētu uzstādījumu “LP” nav: pasta pakalpojumi jāsniedz saimnieciski izdevīgākajā veidā, jābūt konkurētspējīgiem pasta komersantu tirgū, jānodrošina laikam un klientu pieprasījumam atbilstoša pakalpojumu sniegšana, jāveido pievilcīgs darba devēja tēls, jānodrošina tirgus un ekonomiskajai situācijai atbilstošs darbinieku atalgojums utt.
Līdz ar šīm atbildēm SM arī atklāj, ka šobrīd tā izstrādā nolikumu par “LP” jaunas valdes sastāva konkursu. Viens no pirmajiem jaunās “LP” vadības uzdevumiem būšot izstrādāt un apstiprināt uzņēmuma stratēģiju turpmākajam periodam, un ministrijā sagaida, ka šis dokuments došot konkrētas atbildes par “LP” attīstību turpmākajā laikā.
Kur novedīs birokrātiskā atrakstīšanās
“Visās iespējamās auditorijās esmu jau uzsvēris un izteicies vairākkārt – šobrīd notiek nikna cīņa ne tikai karalaukos Ukrainā, bet arī īsts karš par cilvēku prātiem. Ja mēs savus iedzīvotājus neinformēsim, to darīs no citām valstīm – šī vieta tukša nepaliks. Kāds teiks, ka tagad visu un par velti var dabūt internetā, tādēļ neviens medijs vai preses piegādes nav jāatbalsta.
Bet mēs taču arī zinām, ka joprojām ļoti nozīmīga iedzīvotāju daļa patērē vietējo drukāto presi, jo uzticas tikai tai. Tādēļ nav pieļaujams, ka lasītāji Latvijā avīzes saņem ar nokavēšanos – būtībā vecu informāciju – vai arī ka viņi vispār vairs nevar atļauties to nopirkt vai abonēt,” izveidojušos situāciju pasta piegādēs sarunā ar “Latvijas Avīzi” vērtē Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis.
Viņa pārstāvētajai asociācijai sadarbība un problēmu risināšana ar “LP” ir ikdiena. “Ir lietas, par kurām strīdamies un beigās rodam kompromisus. Ne tuvu nav pirmais gads, kad par šīm problēmām runājam, un no ilggadējās pieredzes jāsecina, ka “LP” līdz šim no sava īpašnieka SM personā tā arī nav saņēmis uzstādījumu – domāt par valsti stratēģiski. “LP” ir saimnieciska iestāde, protams. Tomēr mums šķiet, ka tieši SM būtu jānorāda, kādos virzienos pastam būtu jāpilda arī sociālā misija, nevis tikai jāpelna nauda.
“LP” būtu jāsaņem nepārprotams uzdevums nodrošināt kvalitatīvu informācijas apriti. Lūdzu, nespiediet uz pasta nodaļu slēgšanu, darbalaiku un pieejamības samazināšanu! Šo uzdevumu var dot tikai īpašnieks, arī pasakot, par ko un kādus zaudējumus segs. To pasts par sevi nevar atļauties, ministrijai šāds uzdevums būtu jādod, ņemot vērā, kāda ir situācija un kas valstij tagad ir svarīgi.
Esmu jau pieradis, ka ierēdņi rīkojas, vadoties tikai pēc likumu un noteikumu paragrāfiem, vai gari atrakstoties. Ja ministrija norāda, ka pasts jau tagad strādājot pēc noteikumiem, kādus uzstādījis Regulators, tad jāsaprot, ka Regulators kāda pakalpojuma nodrošināšanā pieprasa tikai minimālo prasību izpildi. Pašu pēdējo robežu, aiz kuras praktiski vairs nav nekā.
Pasta gadījumā neviens jau neliedz nodaļas vai pakalpojuma punktus turēt kaut vai divreiz vairāk. To noteikt būtu SM uzdevums – nodrošināt vietējo iedzīvotāju informētību un prātu sasniegšanu arī ar drukātās preses palīdzību. Citādi pozīcijas mūsu iedzīvotāju prātos atdosim paši un informatīvajā karā bezcerīgi zaudēsim,” prognozē Guntars Līcis.
Šīs valdības laikā asociācija ar ilgstošām diskusijām esot panākusi vienošanos ar Satiksmes un Kultūras ministriju par to, ka preses piegāžu tarifa cenas kompensāciju pastam 30% atlīdzina lasītājs, bet 70% – valsts. “LP” šobrīd Regulatoram esot iesniedzis jauna piegādes tarifa projektu, ko pieprasa jau no nākamā gada.
“Mēs sakām – preses abonēšanas kampaņas laikā izdevumu piegādes cenu nākamajam gadam mainīt nedrīkst! Tādēļ valdībai prasām, lai tagadējais tarifs darbotos arī visu 2023. gadu. Līdzšinējā valdība to saprata, un ļoti ceram, ka šai izpratnei būs arī pēctecība,” vēlējumu nākamai valdībai izsaka LPIA izpilddirektors.
