Vai diplomātija apturēs vardarbību 0
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo 2020. gadu sāks ar piecu dienu vizīti piecās Eiropas un Vidusāzijas valstīs, kā pirmo apmeklējot Ukrainu, paziņojis Valsts departaments. Pēc tam Pompeo plāno doties uz Baltkrieviju, Kazahstānu, Uzbekistānu un Kipru.
Plānots, ka Pompeo ieradīsies Ukrainā piektdien un tiksies ar prezidentu Volodimiru Zelenski, ārlietu ministru Vadimu Pristaiko un aizsardzības ministru Andriju Zahorodņuku, lai “apliecinātu ASV atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei”. Pompeo sarunās Kijevā paredzējis uzsvērt, ka Ukrainai nav lielāka atbalstītāja par ASV, norādīja kāda Valsts departamenta amatpersona. ASV valsts sekretārs Kijevā piedalīsies arī ziedu nolikšanas ceremonijā konfliktā Austrumukrainā bojāgājušo cilvēku piemiņai. Zelenskis, kurš prezidenta amatā tika ievēlēts aprīlī, vasaras nogalē tika ierauts skandālā saistībā ar jūlijā notikušu telefonsarunu ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. ASV mediji, atsaucoties uz kādu trauksmes cēlāja ziņojumu, vēstīja, ka Tramps mēģinājis pierunāt Zelenski sniegt informāciju par Trampa politiskā pretinieka Džo Baidena un viņa dēla Hantera darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu. Skandāla rezultātā ASV Kongresā tika sākts impīčmenta process pret Trampu.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka 15. janvārī Baltajā namā gatavojas parakstīt “ļoti plašu un visaptverošu pirmā posma vienošanos” ar Ķīnu, kas paredz, ka Ķīna pirks ASV preces lielā apjomā, īpaši lauksaimniecības ražojumus. ASV līdz ar to atteicās no nodoma noteikt Ķīnas precēm jaunus muitas tarifus aptuveni 160 miljardu dolāru apmērā. Tramps piebilda, ka ir gatavs doties uz Pekinu un sākt vienošanās otrā posma apspriešanu, bet konkrētu šāda brauciena laiku nav norādījis.
Analītiķi atzīmē, ka Vašingtona un Pekina pēdējās nedēļās apliecinājušas vēlmi rast kompromisu briestošajā tirdzniecības karā starp abām valstīm, kurā nebūtu uzvarētāju.
ASV un Irānas pretstāve rezultējusies jaunā konfliktā, kad pēc ASV uzlidojumiem Irānas atbalstītā šiītu militarizētā grupējuma “”Hezbollah” brigādes” mērķiem Irākā proirāniski noskaņotu protestētāju pūlis uzbrucis ASV vēstniecībai Bagdādē. Pentagons paziņojis, ka nekavējoties nosūtīs papildu 750 karavīrus uz Irāku. “Šī dislokācija ir piemērota piesardzības rīcība, atbildot uz pieaugušo draudu līmeni pret ASV personālu un objektiem, kā mēs redzējām [otrdien pie vēstniecības] Bagdādē,” teikts ASV aizsardzības ministra Marka Espera paziņojumā.
Tūkstošiem saniknotu protestētāju otrdien ieradās pie ASV vēstniecības Bagdādē, reaģējot uz ASV uzlidojumiem, kuros zaudēja dzīvību vismaz 25 “Hezbollah” brigāžu”” kaujinieki. Vašingtona vaino grupējumu pagājušajā nedēļā notikušajā raķešu uzbrukumā Irākas armijas bāzei netālu no Kirkūkas.
Bagdādē protestētāji pārrāpās pār nocietināto žogu ap vēstniecības teritoriju, kā arī izgāza vārtus. Vēstniecības kompleksa apsardze izveda daļu darbinieku pa citiem vārtiem, bet citus evakuēja helikopteros. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka par protestētāju uzbrukumu vēstniecībai būs jāatbild Irānai. “Viņi [Irāna] samaksās ļoti lielu cenu! Tas nav brīdinājums, tie ir draudi,” tviterī pavēstīja Tramps. Tomēr vēlāk uz žurnālistu jautājumu, vai viņš paredz ASV karu ar Irānu, Tramps atbildēja noliedzoši.
