Vai digitalizācija mainīs lauksaimniecību? Bavārijas “māsterplāna” pieredze 0
Aizvadītajā mēnesī Tartu (Igaunija) notika lauksaimniecības digitalizācijas tēmai veltīta konference Globālās lauksaimniecības digitālā nākotne. Vācijas Bavārijas pavalsts Valsts pārtikas, lauksaimniecības un meža ministrijas valsts sekretārs Huberts Bitlmeijers konferences starplaikā atbildēja uz Igaunijas un Latvijas žurnālistu jautājumiem par digitālo risinājumu ieviešanas svarīgumu lauksaimniecībā un par Bavārijas pieredzi šajā darbības virzienā.
– Kāpēc lēmāt, ka ir nepieciešams digitalizēt lauksaimniecību?
Lauksaimniecība ir daļa no Bavārijas zemes digitalizācijas programmas, no māsterplāna. Tas ir vērsts uz piekļuvi informācijai un pētniecību. Turklāt mēs redzam, ka digitalizācija pilnībā maina pasauli. Ikvienam – cilvēkam, tautsaimniecībai. Digitalizācija virzīs izaugsmi nākamajos 10–20 gados. Vācija, īpaši Bavārija, vēlas būt šajā jomā priekšgalā. Bavārijas zemes valdībai kopā ar uzņēmējiem, sabiedrību, ar ikvienu cilvēku šajā virzienā ir jāveic vairāki darbi.
Digitalizācijas programmā laika posmam no 2018. līdz 2022. gadam papildus ir paredzēts trīs miljardu eiro liels budžets. Lauksaimniecības digitalizācijas papildu pasākumiem budžets ir aptuveni 100 miljoni eiro. Turklāt digitalizācijas plašākai izmantošanai vajadzēs 86 jaunas darba vietas, galvenokārt IT nozares ekspertus.
Kāpēc lauksaimniecība mums ir tik svarīga? Kopā ar mežsaimniecību un pārtikas rūpniecību šajā nozarē ir 900 000 nodarbināto. Iekšzemes kopproduktam (IKP) radām gandrīz 140–150 miljardus eiro lielu vērtību. Lauksaimniecība aiz mašīnbūves, automobiļu, elektroniskās un ķīmiskās rūpniecības ir piektā lielākā. Esam ļoti svarīgi ekonomikai, un tas ir iemesls, kāpēc vēlamies palīdzēt zemniekiem un pārtikas rūpniecībai doties digitālajā pasaulē. Šā iemesla dēļ veidojam metodes sistēmu lietošanai, pētīšanai, vēlamies parādīt labus risinājumus, izglītot jaunos zemniekus un īpaši vecākus saimniekus, lai redzētu, kādas ir viņu iespējas un kādi ir viņu riski digitālajiem risinājumiem.
Kādas iespējas dod digitālo risinājumu izmantošana?
Tās ir zemākas ražošanas izmaksas, precīzā lauksaimniecība, labāka ekoloģiskā situācija, ja lieto vien tik daudz augsnes uzlabotāju un herbicīdu, cik nepieciešams. Ir jaunas tehnoloģijas – roboti –, kas lauku attīra labāk un ar mazāku ķīmijas daudzumu vai pat bez tās nekā agrāk citas tehnoloģijas. Veidojas labāka situācija ekonomikai, ekoloģijai un sociālo problēmu risināšanai.
Kurās lauksaimniecības nozarēs visvairāk izmanto digitālos risinājumus? Kādi ir visvairāk iecienītie zemnieku digitālie risinājumi?
Katrā ražošanas nozarē ir īpaši risinājumi. Piemēram, augstās IT sistēmas piena slaukšanā, barošanas sistēmas kūtīs. Mums ir īpaši dārzeņu audzētāji ražotāji ar augstu IT sistēmu ieviešanas līmeni. Tie ir izcilnieki. Mēs vēlamies ieviest digitalizāciju plaši, lai tā nebūtu vien atsevišķās fermās. Nevar teikt visās fermās, daudzās fermās, jo pašam zemniekam ir jāizlemj par tās nepieciešamību. Mēs vēlamies plašāku digitalizācijas lietojumu, izveidojot to kā sistēmu, nevis izmantošanai vien atsevišķās fermās. Šā iemesla dēļ nav svarīgi, ko grib viens zemnieks. Mēs vēlamies izdarīt piedāvājumu visiem zemniekiem. Bavārijas pavalsts Pārtikas, lauksaimniecības un meža ministrija ar pārtikas digitalizāciju grib risināt piecus jautājumus.
Pirmkārt, uzlabot infrastruktūru, uz visiem laukiem visās vietās ir jābūt labam 4G un 5G signālam. Patlaban neesam šajā ziņā tik labi, kā vajadzētu būt. Valdība investēja 1,5 miljardus eiro infrastruktūrā, lai šādus caurumus noslēgtu. Vēlamies līdz katrai fermai nodrošināt optisko internetu. Mums vēl nav 5G interneta Minhenē un Nirnbergā un arī lauku teritorijās. Vēlamies to ieviest iespējami ātrāk visā pavalstī un valstī. Vācija un Bavārija šajā ziņā nav tik laba, kā tā varētu būt.
Otrkārt, mums ir jāstrādā izaugsmei, jāveic vairāk pētījumu nozarē. Kādi ir risinājumi mūsu fermām? Šeit konferencē Ukrainas Lauksaimniecības ministrijas pārstāvis teica, ka vislielākajam zemniekam pieder 300 000 ha zemes. Ja mums būtu tik lielas fermas, tad mums to būtu vien piecas. Mums nevajag digitalizācijas programmas pieciem zemniekiem. Mums ir 103 000 zemnieku. Mums ir jāpēta mūsu pašu īpašās vajadzības.
Nākamais nosacījums – vairāk ir jādara izglītībā. Nevēlamies sašķeltu sabiedrību lauksaimniecībā – pelnošus izcilniekus un gados vecākus cilvēkus, kuri nesaprot notiekošo. Mēs piedāvāsim zemniekiem izglītības iespējas, treniņus digitālo sistēmu izmantošanas apguvei. Svarīgi, lai digitālās iespējas saprastu, nevis tikai izmantotu. Ko nozīmē liela apjoma datu (Big data – angļu val.) izmantošana? Kādas ir iespējas un riski IT drošībai?
Ceturtais punkts – vēlamies vairāk inovāciju un iesācējuzņēmumu. Valdībai pašai nav jābūt inovāciju centram. Sagaidām, ka jauni cilvēki no universitātēm, jaunie zemnieki nāks uz mūsu laboratorijām un teiks – mums ir problēma, jums būs nauda, atrisiniet to, izmantojot IT iespējas.
Un visbeidzot – gribam būt labāki e–pārvaldē. Patlaban mums ir tikai viena – tiešo maksājumu – aplikācija. Mums, kā nosaka ES likumi, ir 100% tīmeklī balstīta digitālā sistēma. Vēlamies tīmeklī balstītu tiešsaistes sistēmu, lai 2025. gadā visas e–pārvaldes sistēmas būtu digitalizētas. Gribam zemniekiem dot labāku, modernu, uz IT balstītu pakalpojumu. Tam vajag liela apjoma datu speciālās apstrādes metodes un sistēmu, lai informāciju novadītu zemniekiem ātrāk, labāk un modernā veidā.
Kādus liela apjoma datu veidus var izmantot visi zemnieki? Kā šiem datiem nodrošinās drošumu?
Patlaban sākam domāt par lielo datu izmantošanu biznesā. Ir pārsteidzoši redzēt, cik Igaunijā atvērti cilvēki savas personīgās informācijas nodošanā, piemēram, valdības reģistram. Transporta kompānija Tallinā var apskatīties, vai esat vietējais iedzīvotājs (Tallinas iedzīvotajam nav jāmaksā par sabiedriskā transporta izmantošanu). Vācijā cilvēki ļoti baidās valdībai dot datus, viņi ir ļoti piesardzīgi. Cilvēki nav tik atvērti kā Igaunijā. Zemnieki baidās, ka valdība visu zinās.
Mums ir savstarpēji nesaistītas lielo datu sistēmas. Fermeru asociācijām, konsultantu kompānijām, kas pieder zemniekiem, pieder arī lielie dati par lopkopību, augkopību, tehnoloģiju (mašīnu) izmantošanu. Gribam ar zemniekiem un citām ieinteresētajām sabiedrības grupām diskutēt, kāda veida sistēmu vajadzētu ieviest, lai zemnieks lemj – tie ir mani dati, dodu tos sistēmai un varu būt drošs par uzņēmumu, kas šos datus izmanto; zinu, kādiem mērķiem un kāds man no tā labums. Mēs nevēlamies paši šo datu bāzi uzturēt. Mums ir jānonāk pie tā, kā patlaban ir Igaunijā, kur ikviens zina, kas ar šo informāciju notiek, un var redzēt, kas un kad to ir izmantojis, zina, kā var apturēt informācijas izmantošanu.
Patlaban atrodamies diskusijas sākumā. Mums ir ļoti daudz datu sistēmu un reģistru. Tie pieder valstij, zemnieku organizācijām. Ir jāsaved šo reģistru uzturētāji kopā un jāizveido vislabākā sistēma.
– Vai Bavārijā, piemēram, kaimiņš varētu iegūt informāciju par otra kaimiņa piena ražošanas rādītājiem?
– Nevarētu. Ja pats kaimiņš pastāsta, cik daudz viņš izslauc piena vai nokuļ graudu, tas ir saprotams. Ja viņš piedalās Bavārijas labāko lauksaimnieku sacensībās un paziņo savas saimniecības rādītājus, tad arī viss kārtībā. Neviens reģistrs nedrīkst sniegt informāciju par cita saimnieka darbības rādītājiem.
Vai Bavārijā darbojas dzīvnieku kontroles dienests, kur būtu statistikas informācija par izslaukumiem, dzīvnieku daudzumu un citi rādītāji?
Mums ir šādi reģistri. Mērījumus par katras govs ražoto piena daudzumu veic Zemnieku asociācija, ja saimnieks ir šīs organizācijas biedrs. Un organizācijai ir šie dati. Valdībai šo datu nav. Tā saņem analīzi par vidējo ražošanas līmeni Vācijā. Valdība nevar uzzināt, cik daudz ražo konkrētais zemnieks. Ir reģistrs, kur tas fiksēts, tomēr šai informācijai valdība nevar piekļūt un arī vienkāršs zemnieks no malas ne. Viņi nevar uzzināt ne saražoto piena daudzumu, ne piena rādītājus – tauku, olbaltumvielu, somatisko šūnu daudzumu u. c.
Un ziņas par ES maksāto naudas atbalstu?
Reģistrā ir redzams, cik daudz tiešmaksājumu un vides maksājumu konkrētā saimniecība ir saņēmusi. To paredz ES likumi. Zemnieki sākumā ļoti pretojās šīs informācijas publiskošanai.
Zemnieki sniedz informāciju savām asociācijām, ciltsdarba organizācijām. Ja valdība saka – mēs vēlamies to zināt, tiek uzbūvēta siena. Šā iemesla dēļ negribam, lai lielo datu reģistrus uzturētu valdība. Vēlamies procesa modernizāciju. Tas ir jāpārvalda zemniekam vai zemnieku organizācijai. Gribam palīdzēt to ieviest, jo redzam – tas ir nepieciešami.
Vai Bavārijā ir iespējams publicēt, piemēram, 100 lielāko piena ražotāju sarakstu, norādot piena analīžu rādītājus?
Ir audzētāju organizāciju rekordu reģistri. Dažkārt pirmajā vietā norādītais saimnieks patiesībā nav pirmais pēc kāda rādītāja, jo vislabākais ražotājs aizliedz informāciju par sevi.
Vai organizācijas runā savā starpā par informācijas apmaiņu?
Privātajām organizācijām ir jārunā citai ar citu. Ikviens vēlas glabāt savus datus un būt Bavārijas lauksaimniecības Google. Mēs piedāvājam moderēt šo diskusiju, parādot viņiem, ka ir jādarbojas kopā. Datu apmaiņai, komunicēšanai starp reģistriem ir jālieto interfeisu sistēmas datu apmaiņai, lai komunicētu starp reģistriem.
Piemērs. Nodokļu inspekcijai nav visas informācijas par saimniecības darbības rādītājiem un saņemto atbalstu. Ja tā vēlas, piemēram, aizdomu gadījumā par nodokļu nemaksāšanu no mums uzzināt, cik daudz tiešo maksājumu zemnieks saņem, tai ir jājautā informācija par konkrētās saimniecības rādītājiem. Mēs nedodam visu 103 000 zemnieku informāciju nodokļu inspektoriem. Ja valsts organizācija vēlas datus, tai ir jāpasaka iemesls, kāpēc un kāds ir juridiskais pamatojums.
Ko digitālie risinājumi dos dažāda lieluma fermu īpašniekiem?
Tas ir ekonomiskas dabas jautājums. Piemēram, lielfermai ar 1000 ha digitālo sistēmu ieviešanai izmaksas, rēķinot uz vienu hektāru, ir zemākas nekā 30–35 ha lielai saimniecībai. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc valdība lēma palīdzēt zemniekiem. Dot atbalstu digitālo risinājumu ieviešanai, lai palīdzētu mazajiem zemniekiem darīt savu darbu. Citādi ir pārāk dārgi.
Būs programmas īpašu fermu menedžmenta sistēmu ieviešanai un IT sistēmu risinājumu drošībai. Būs atbalsts lauka robotiem. Vēlamies nākamajos četros piecos gados atbalstīt 1000 lauka robotu. Plānojam ar jauno tehnoloģiju mērīt slāpekļa un fosfora daudzumu katrā kravā, ko ved uz lauka. Tās ir augstas izmaksas mazajām fermām. Zinām, ka nevarēsim atbalstīt ikvienu.
Rosinām fermas iesaistīties kooperatīvos. Katram zemniekam nav jāpērk lauka robots. Ir, piemēram, kooperatīvu tehnikas izmantošanas jumta organizācija, kas dotu iespēju to izmantot vairākās fermās. Tādējādi būtu lielāka atdeve.
Vai valsts palīdzēs ar programmnodrošinājumu kooperatīviem? Vai ar tehniku?
Gribam pievērst uzmanību īpašām lietām. Fermu menedžmenta sistēmas mēs atbalstām ar programmnodrošinājumu. Mums ir saraksts ar programmnodrošinājumu, ko atbalstām. Nākamais – vēlamies pievērst uzmanību iekārtām, nevis programmnodrošinājumam – lauka robotiem, ar mēslu ražošanu saistītām tehnoloģijām. Ir priekšrocības arī dabai un sabiedrībai – varam veikt precīzu minerālmēslu kliedēšanu, samazināt herbicīdu izmantošanu.
Vēlamies arī palīdzēt zemniekiem izmantot modernās sistēmas, tomēr ne katram. Mums ir 103 000 zemnieku, ikviens darbojas laukos. Mēs gribētu izmēģināt pirmos 1000 lauka robotus. Ja redzēsim – jā, tie darbojas, tā ir laba lieta, ieviesīsim tos kooperatīvu sistēmā. Inovācijas ieviešam iepriekšējās kārtības sagraušanai. Gribam parādīt, ka tieši mazie zemnieki ir nākotne, ka arī viņi var izmantot digitālo sistēmu. To atbalstīsim, bet neatbalstām GPS traktoriem. Tā nav inovācija vai nākotne, tā jau ir Vācijas realitāte.
Kāds ir Bavārijas pavalsts Pārtikas, lauksaimniecības un meža ministrijas īstenotās lauku politikas mērķis?
Gribam palīdzēt atrast zemniekiem jaunu ienākumu veidu. Gan viņu fermu apkārtnē, brīvdienu fermās, gan citu veidu uzņēmumos. Jebkādu papildu ienākumu, kas palīdzētu zemniekam izdzīvot. Nav svarīgi, vai ģimenei naudas ienākumi 100% nāk no 300 ha vai 20 ha fermas un vai fermera sieva, piemēram, piedalās sociālās aprūpes projektā, lai piesaistītu naudu fermai. Mērķis mums ir saglabāt dzīvus laukus.
Vācijas Bavārijas pavalsts lauksaimniecība
– 3,2 miljoni ha LIZ;
– 103 000 saimniecību, 60% saimniecību – nepilna laika saimniecības;
– 9000 saimniecību darbojas ar bioloģiskajām metodēm, to skaits ik gadu kāpj par 600–800 saimniecībām;
– Saimniecības vidējais lielums ir 35 ha;
– Kopā ar mežsaimniecību un pārtikas ražošanu IKP dod 150–160 miljardu eiro, nodarbina 900 000 cilvēku;
– Visattīstītākā lauksaimniecības nozare – piena ražošana. Pašnodrošinājums ar sieru ir vairāk nekā 300%, ar pienu – 180%. Attīstīta arī liellopu gaļas, cūkgaļas ražošana, nedaudz putnu gaļas ražošana.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
