Vai jādzer piespiežoties 0
Acīmredzot daļa cilvēku uz šķidruma un minerālvielu balansa izmaiņām reaģē ļoti jutīgi, un, ja šķidruma ir kaut nedaudz par maz, nieres raida impulsu centrālajai nervu sistēmai, izraisot slāpju sajūtu un vajadzību padzerties. Citi nav tik jutīgi, viņiem šī sig-nāla pārraide netiek ierosināta tik ātri, tāpēc slāpes jūt mazāk. Iespējams, viņiem slieksnis, kad nieres reaģē uz šķidruma daudzuma mazināšanos, ir augstāks. Sava loma var būt asinsspie-dienam – ja tas ir zems, slāpes varētu būt mazākas nekā, ja augsts. Arī medikamenti, kas pazemina asinsspiedienu, var mazināt slāpju sajūtu. Savukārt citiem tās pastiprinās kādas saslimšanas dēļ.
Ūdeni dzert ir labi, tas uzlabo vielmaiņu, mazina izsalkuma sajūtu, palīdz regulēt svaru; bez tā nekas organismā nevar noritēt netraucēti. Bez ēdiena spējam izdzīvot mēnesi un ilgāk, neuzņemot šķidrumu – tikai dažas dienas. Taču arī ūdens ir dažāds. Patērējot pudelēs fasētu ūdeni, vajadzētu zināt, ka, ilgi stāvot plastmasas traukā, ar laiku tas kļūst par ūdeni ar plastmasas piedevu. Iepakojuma materiāla daļiņas nonāk arī ūdenī, bet tie ir organiski kancerogēni – vēzi izraisoši savienojumi un mākslīgi estrogēni. Krāna ūdens pie mums ir pietiekami labs, bet, ja ikdienas patēriņam lieto avota ūdeni, vajadzētu pārbaudīt, kādas minerālvielas tas satur, vai ilgstoši dzerot sava avota ūdeni, tās netiks uzņemtas par daudz, vai avota ūdenī nav kādi nevēlami ķīmiski piejaukumi. Ķermenis zaudē šķidrumu tik ātri, ka neliels šķidruma trūkums organismā ir iestājies jau tad, kad slāpes vēl nejūt. Tāpēc jādzer tik, cik slāpst, un nedaudz vairāk. Divi litri dienā ir orientieris, bet ne likums.
Raksts no izdevniecības “Lauku Avīze” tematiskā žurnāla “Ēd gudri, ēd vesels”
