Kāpēc vēl slāpst 0
Slāpes rodas arī pastiprināti svīstot. Svīšana ir dabiska norise, kas regulē temperatūru organis-mā un palīdz atbrīvoties no liekā šķidruma. Taču slāpēm var būt vēl citi iemesli. Iespējams, sācies diabēts, tāpēc vajadzētu noskaidrot, kāds ir cukura līmenis asinīs. To noregulējot, slāpes mazinās. Dažs bieži dzer ne tik daudz slāpju dēļ – vairāk pieraduma dēļ, satraukuma mazināšanai.
Mazs bērns nomierinās, zīžot mātes pienu, pieaudzis cilvēks reizēm satraukumu un stresu neapzināti mazina ēdot un dzerot. Varbūt dzert gribas tāpēc, ka ēd pārāk sāļu, pikantu vai lielākoties sausu ēdienu.
Labākā izvēle – ūdens?
Slāpju remdēšanai tiešām vislabāk dzert ūdeni. Tas nepieciešams ikkatrai organisma šūnai un visu dzīvības procesu normālai norisei. Ūdens nesatur kalorijas. Var dzert arī tēju – zāļu, zaļo vai melno. Tās satur antioksidantus, dažādas organismam vajadzīgas vielas, uzmundrina. Tēju var nedaudz saldināt, tīkamākai garšai pievienot kādu ogu vai augļa šķēlīti, vai mazliet sulas. Cik stipru, cik karstu vai atvē-sinātu dzert – šīs izvēles katra paša ziņā. Svaigi spiesta augļu vai dārzeņu sula ir veselīga, tomēr uzska-tāma par ēdienu, nevis dzērienu. To var pievienot ūdenim garšas labad, bet slāpju mazināšanai koncentrēta nederēs. Tāpat arī sula no pakas, jo salda, intensīva garša slāpes īpaši neremdē.
Turklāt satur gana daudz kaloriju, tāpēc bez ierobežojuma šīs sulas dzert nevajadzētu. Nevēlami ir saldinātie gāzētie dzērieni, kuros ir pārmērīgi daudz cukura, krāsvielu un citādu ķīmisku piedevu. Tās organismam izraisa papildu slodzi un nereti pat kaitē, īpaši bērniem provocējot alerģisku reakciju. Tukšie, ātri izmantojamie ogļhidrāti veicina šķidruma aizturi organismā, palēnina vielmaiņu, veicina liekā svara krāšanos.
Ikdienas patēriņam var dzert parastos, tā sauktos galda minerālūdeņus, kuros minerālvielu daudzums ir samērā neliels. Izvēloties ārstnieciskos, jāapsver, kāpēc un cik daudz tos lietot. Tie daudz bagātīgāk satur dažādus minerālus savienojumus, kas tiem piešķir sāļu garšu. Cenšoties gūt dziedinošu efektu, jāzina, kurš no tiem konkrētajā situācijā ir piemērots.
Ja zaudēts ļoti daudz šķidruma, piemēram, caurejas un vemšanas gadījumā vai patoloģiski svīstot – lielas slodzes un karstuma dēļ, tāpat īpašos apstākļos, piemēram, ceļojuma laikā atrodoties tuksnesī vai kalnos, svarīgi ne vien uzņemt šķidrumu, bet arī atjaunot minerālvielu balansu. Tad jādzer sāļu šķīdums, ko pagatavo no aptiekā iegādāta Rehidrona pulvera vai litram ūdens pievienojot vienu tējkaroti sāls, pustējkaroti dzeramās sodas un četras tējkarotes cukura.
Vai karsts veldzē jūtamāk
Dienvidu reģionos ierasti dzert nevis ledaini aukstu ūdeni, bet gan karstu vai siltu tēju. Ja ķermeņa un ārējās vides temperatūra nav tik atšķirīga, svīstam mazāk, nekā karstumā dzerot ko aukstu. Jāraugās arī, lai pārāk liela temperatūras kontrasta dēļ neapsaldētu kaklu.Pēc ājurvēdas ieskata, silta saldināta tēja ir dzesējošs dzēriens, kas atvēsina un mazina slāpes. Un sava loma ir arī tradīcijai. Vai lietderīgi pārņemt dienvidnieku ieradumus? Vispirms būtu jāsaprot, kāpēc gribam ko mainīt, jāieklausās sevī, kā esam rīkojušies un jutušies līdz šim, kas traucējis, ko vērts darīt citādi. Un kā to darīt – pēkšņi, no pirmdienas sākot dzert vēlamos divus litrus ūdens dienā, ja iepriekš iztikts ar pāris glāzēm, organismam tiks radīta neierasta, traucējoša slodze. Tas jādara pamazām, nesamokot sevi, neradot nepatīkamas sajūtas – ļaujot organismam piemēroties izmaiņām.
