Vai dienā jādzer divi litri šķidruma vai tomēr vairāk nav labāk? Atbild ģimenes ārste Ilze Aizsilniece 0
To bieži vien uzskata par dienas normu, lai organismam netrūktu šķidruma un justos labi. Taču dažs, izdzerot tādu tilpumu, vienalga slāpst, bet cits, uzņemot tikai pāris glāzes, slāpes nejūt. Starptautiskā asociācija, kas nodarbojas ar ūdens patēriņu, atzīst: sievietēm dienā ieteicams izdzert divus litrus, vīriešiem – divarpus litrus. Aptuveni šāds šķidruma daudzums diennakts laikā tiek izvadīts no organisma, skaidroģimenes ārste Ilze Aizsilniece.
Pārlieku nesvīstot, caur ādu un arī elpojot, organisms nemanāmi zaudē aptuveni puslitru šķidruma. Tveicīgā laikā, tāpat smagi fiziski piepūloties svīšana pastiprinās, šķidruma zudums ir lielāks – un slāpes izteiktākas. Tad arī jādzer vairāk.Kādam sviedru dziedzeru darbība ir aktīvāka, citam gausāka, viens ir emocionāli jutīgāks, biežāk satraucas, otrs – mierīgāks, viņa veģetatīvā nervu sistēma ir līdzsvarotāka, bet arī tās reakcijas ietekmē svīšanu.
Atšķirīga ir arī ķermeņa kompleksija, tāpēc visiem vienādi daudz šķidruma nav jāuzņem. Turklāt ne vienmēr, kad jūtam slāpes, organismam tiešām trūkst šķidruma.
Ja gribas padzerties, iemesls var būt sausuma sajūta mutē. To var izraisīt kāda patoloģija, kuras dēļ mutē ir par maz siekalu, siekalu dziedzeri nedarbojas, kā nākas, vai kādi citi kairinoši faktori, kas izraisa sausuma sajūtu vai dedzināšanu. Tāda var rasties, ja mutē atviļņa dēļ nonāk kuņģa skābe. Sausa mute var būt arī uztraukuma dēļ vai lietojot kādas zāles. Iedzerot pāris malku, šī neīsto slāpju sajūta pāriet. Ja esam pa īstam izslāpuši, ar to vien slāpes neremdēsim.
Vairāk ne vienmēr ir labāk
Par šķidruma uzņemšanu nevar sacīt: jo vairāk, jo labāk. Ja nav lielas fiziskas slodze, ja neēd pārlieku sāļu, pikantu ēdienu, izdzerot trīs četrus litru šķidruma – arī tikai ūdeni – radām lieku, pastiprinātu slodzi nierēm. Jo arī tīrs ūdens no organisma netiek izvadīts kā pa cauruli, nieres visu uzņemto vairākkārt filtrē. Organismā nepārtraukti notiek balansēšanās, lai šūnās, starpšūnu telpā un asinīs uzturētu vienādu minerālvielu un ūdens līdzsvaru jeb osmotisko spiedienu. Taču, ar gadiem novecojot, nieru filtrācijas ātrums dabiski palēninās. Ja balanss mainās, ūdens pastiprināti virzās tur, kur sāļu koncentrācija lielāka – vai nu uz šūnām, vai starpšūnu telpu (tad veidojas audu tūska), vai asinsvadiem, bet tas nav labi nevienā gadījumā, jo traucē normālai fizioloģisko procesu norisei. Pārāk liels uzņemtā šķidruma daudzums var radīt arī nevajadzīgu slodzi sirdij.
Jo īpaši, ja ir sirds mazspēja, tā nejaudā pumpēt asinis ar tādu spēku, kā vajadzētu. Tāpēc šķidrums līdz ar asinīm aizkavējas asinsvados, nonāk audos, un arī tad veidojas tūska. Šādos gadījumos vispārinātas rekomendācijas neder un par to, cik daudz šķidruma vajadzētu dzert, jājautā ārstam.
