Vai desmit miljoni onkoloģijai nenonāks “melnajā caurumā”? 0
Diāna Otisone, Ainas Mucenieces Viroterapijas fonda valdes priekšsēdētāja
Nav noslēpums, ka Latvijā onkoloģisko saslimšanu jomā aina ir bēdīga – ja pirms 15 gadiem vēža gadījumu skaits bija mazliet zem desmit tūkstošiem, šobrīd tas audzis aptuveni pusotru reizi. Absolūti neiepriecinošs ir fakts, ka pērn ļaundabīgi audzēji Latvijā dzēsuši teju sešus tūkstošus dzīvību. Situācijas nopietnību uzskatāmi akcentē nereti publiskajā telpā redzamie aicinājumi ziedot līdzekļus ar onkoloģiskām saslimšanām sirgstošu pacientu ārstēšanai, kas ir papildu signāls tam, ka šajā jomā slīcēju (proti – pacientu) glābšana atstāta viņu pašu, tuvinieku, draugu, labvēļu un visas sabiedrības rokās.
Iemesli šādai situācijai tiek minēti jau tradicionālie – nesakārtota sistēma, līdzekļu trūkums veselības aprūpes nozarē, neskaidras nosūtīšanas procedūras, rindas, mediķu pārslogotība utt. Šajā kontekstā kā vismaz neliels cerību stars uzlūkojams šonedēļ Saeimā iecerētais balsojums par Onkoloģisko pacientu organizāciju alianses iniciatīvu, kas paredz ik gadu atvēlēt papildus 10 miljonus eiro onkoloģisko slimību diagnosticēšanas un ārstēšanas uzlabošanai. Veselības ministrija gājusi vēl tālāk, nozares finansējuma pieaugumam nākamajā gadā paredzot 12,2 miljonus eiro, vienlaikus rūpīgi plānojot un izstrādājot onkoloģiskā pacienta “ceļa karti” – no īpašas uzmanības primārās diagnostikas algoritmam līdz “zaļā koridora” attīstībai un kompensējamo medikamentu budžeta palielinājumam uz onkoloģisko pacientu pieauguma rēķina.
Pēc nedēļas sākumā Saeimā aizvadītās diskusijas, kurā iesaistītās puses bija vienisprātis par papildu finansējuma un plāna nepieciešamību, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks, lai arī pēc būtības neatklāja neko jaunu, uzsvēra – fakts, ka aptuveni piektdaļa no visiem jaunatklātiem vēža gadījumiem ir pēdējā stadijā, ir satraucošs signāls par nopietnām problēmām veselības aprūpes sistēmā.
Pozitīvs balsojums vismaz teorētiski varētu atrisināt papildu finansējuma jautājumu, taču – vai ar to būs pietiekami? Diemžēl šeit pastāv aizdomas, ka daļa onkoloģisko pacientu ārstēšanai atvēlēto miljonu nonāks kādā nezināmā “melnajā caurumā”, kas saskan arī ar vairāku labi pazīstamu medicīnas nozares profesionāļu visai veselības aprūpes sistēmai veltīto raksturojumu – bardaks, kurā apgrozās liela nauda, tikai īsti netop skaidrs, kur tā tiek tērēta. Publiskajā telpā pieejams gana daudz informācijas par gadījumiem, kad ietekmīgas farmācijas kompānijas vēža pacientiem nevis nodrošina tiesības un iespējas izvēlēties kādu no ārstēšanās iespējām, bet gan piedāvā kļūt par “izmēģinājuma trusīti” klīniskajos pētījumos.
