Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Yakobchuk Viacheslav/Shutterstock

Vai darbiniekam ar invaliditāti var samazināt slodzi? 0

“Ja iestādē, kurā strādā cilvēks ar invaliditāti, mazina darbiniekiem slodzes, vai darbinieks ar invaliditāti arī ir pakļauts slodžu mazināšanai? Vai šajā ziņā cilvēkiem ar invaliditāti pienākas kāda aizsardzība?” Jautā Valdemārs K. 

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Lasīt citas ziņas

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes biedre, advokāte Iveta Zelča, kas specializējusies darba tiesībās un tiesvedībā, norāda – no jautājumā norādītās informācijas noprotams, ka cilvēks strādā valsts vai pašvaldības iestādē saskaņā ar noslēgtu darba līgumu. “Darba līgumā pusēm ir jāvienojas arī par nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku. Darba laika samazināšana ir iespējama, ja darbinieks un darba devējs, savstarpēji vienojoties, paraksta grozījumus darba līgumā,” stāsta Iveta Zelča.

Ja darba apjoma samazinājuma dēļ iestājusies dīkstāve, darba devējam ir jāmaksā Darba likuma 74. panta trešajā daļā noteiktā atlīdzība par dīkstāves laiku, t.i, darbinieks saņem pilnu darba samaksu par visu darba līgumā noteikto darba laiku (atsevišķām nozarēm no 2020. gada 26. marta ir piemērojami Ministru kabineta 2020. gada 24. marta noteikumi nr. 152 Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība un no 2020. gada 30. marta Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumi nr. 165 Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem).

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ikvienam darbiniekam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem darba apstākļiem, kā arī taisnīgu darba samaksu. Gadījumā ja bez objektīva pamata darbiniekam kā invalīdam tiek noteikti atšķirīgi darba apstākļi, iespējams, ir notikusi diskriminācija. Darbiniekam ir tiesības prasīt šādas atšķirīgas attieksmes izbeigšanu, kā arī ir tiesības celt prasību tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu,” skaidro Iveta Zelča.

Invalīda tiesības aizsargā arī Darba likuma 109. pants, kas noteic, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 47. panta pirmajā daļā (pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Darba devējam, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nav pienākums norādīt šāda uzteikuma iemeslu) un 101. panta pirmās daļas 1.–7. un 10. punktā (piemēram, darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, vai darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai).

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.