Vai darba tirgū trūks juristu? Kvalifikācija piešķirta tikai trešdaļai 15
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā noslēdzās apelāciju izskatīšana par vasarā noritējušo pirmo valsts vienoto juristu kvalifikācijas eksāmenu.
Rezultāti varētu šķist ļoti vāji: no 130 eksāmena kārtotājiem sākotnēji jurista kvalifikāciju piešķīra vien trešdaļai, tātad 43 absolventiem.
Tika iesniegtas 22 apelācijas, tās izskatot, vērtējums palielināts un kvalifikācija piešķirta vēl pieciem.
Visi pie kvalifikācijas tikušie ir no Latvijas Universitātes, kaut eksāmenu kārtoja arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) skolotie juristi.
Eksāmens raisījis daudz jautājumu: kāpēc to neizdevās nokārtot tik daudziem augstskolu absolventiem, proti, vai tiešām topošo juristu sagatavošana ir tik zemā līmenī, vai Latvijas Universitātē (LU) tiesību zinātni apguvušajiem bija kādas priekšrocības, vai tik daudz caurkritēju nozīmē arī to, ka darba tirgū nu juristu ļoti trūks un, piemēram, prokuratūrai būs vēl grūtāk atrast jaunus darbiniekus?
Eksāmenam sadūšojas tikai valsts augstskolās studējušie
Vispirms, atbildot uz pēdējo jautājumu, jāsaka, ka ne jau visiem tiesību zinātni studējušajiem studiju noslēgumā jākārto valsts eksāmens.
To prasa tikai no tiem, kas absolvējuši profesionālās maģistra studiju programmas. Agrāk līdz ar maģistra grādu jurista kvalifikāciju varēja iegūt bez eksāmena: to pēc savas iniciatīvas rīkoja tikai LU Juridiskā fakultāte, citu augstskolu absolventi tātad tika cauri vieglāk.
Jāpiebilst, ka profesionālā maģistra programma tiesību zinātnē ir arī privātajā Baltijas Starptautiskajā akadēmijā un Biznesa augstskolā “Turība”, taču, kā žurnālam “Jurista Vārds” atzinis “Turības” Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs, šīs augstskolas studenti pirmajā eksāmenā nolēmuši nepiedalīties: varbūt piedalīsies nākamajā.
Taču joprojām Latvijas augstskolās ir arī pirmā līmeņa profesionālās studiju programmas tiesību zinātnē, kur iegūst jurista palīga kvalifikāciju, ir bakalaura programmas, kur iegūst akadēmiskas zināšanas tiesību jomā, bet ne jurista kvalifikāciju; daļa augstskolu gan sola šo programmu beidzējiem juriskonsulta kvalifikāciju, taču tas neesot īsti korekti, jo lemts šādu kvalifikāciju izņemt no profesiju klasifikatora.
Tāpat ir akadēmiskās maģistra programmas tiesību zinātnē, kuras noslēgumā arī eksāmens nav jākārto, bet kvalifikācijas nav, vien maģistra grāds. Piemēram, prestižajā Rīgas Juridiskajā augstskolā ir tikai akadēmiskās maģistra programmas.
Taču, absolvējot minētās studiju programmas, nevar pretendēt uz tādiem amatiem kā prokurors, tiesnesis, advokāts.
Var strādāt arī bez kvalifikācijas
Tagad, ja nav iegūta jurista kvalifikācija, profesionālo studiju programmu absolventi netiek arī pie maģistra grāda. Tas gan nenozīmē, ka nevarēs strādāt tiesību jomā.
Varēs, tikai ne minētajos amatos. Tiesa, nevar liegt uzņēmējam, meklējot juristu, arī prasīt, lai pretendentam ir jurista kvalifikācija, tomēr skaidrs, ka ne visur šo kvalifikāciju prasīs.
Jautāta, kādas pārmaiņas darba tirgū varētu ieviest eksāmena ieviešana, RTA Tiesību zinātnes programmas vadītāja Ilona Bulgakova atbild: “Domāju, ka darba devēji ar sapratni novēro šo jauninājumu – valsts vienotu juristu eksāmenu. Pirms eksāmena kārtošanas visi septiņi RTA maģistranti jau atraduši vietas juridiskajā darba tirgū: divi ir tiesnešu palīgi, četri strādā juridiskā darbā pašvaldībās, viena maģistrante strādā tiesu izpildītāja birojā.
Iespējams, iegūtais maģistra grāds dažās darba vietās var paaugstināt algu, arī ātrāk veidot profesionālo karjeru. Taču, kopumā vērtējot situāciju, būtiskas izmaiņas šāda eksāmena ieviešana darba tirgū radīt nevar.”
LU Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga uzskata: pat ja darba tirgū samazināsies juristu skaits, labāk tā, nekā ja kvalifikāciju iegūst tie, kas nav pietiekami juridiski izglītoti.
“Labāk, lai atzīstam, ka nav, un domājam, kur dabūt, nekā darbā pieņemam nekvalitatīvos un nezinošos. Es gan negribētu teikt, ka Latvijā būtu liela problēma ar juristu pieejamību,” viņa saka.
Eksāmens LU labā?
“Tā līdz šim bijusi liela juridiskās izglītības problēma, ka dažādās augstskolās ir ļoti dažādas prasības un diplomi tika doti pēc ļoti dažādiem kritērijiem,” teic K. Strada-Rozenberga.
Esot augstskolas, kuru tiesību zinātnes studiju programmās neesot iekļautas pat pamatlietas, kas jāzina juristiem. Konkrētas augstskolas gan K. Strada-Rozenberga atturas saukt.
Citu augstskolu pārstāvji toties dod mājienus, ka LU maģistrantiem eksāmenā veicās labāk tāpēc, ka tāds arī esot vienotā eksāmena slēptais mērķis: panākt, ka juristu sagatavošana koncentrējas LU rokās.
Taču iespējami arī citi skaidrojumi. Pirmkārt, eksaminējamo vidū bija ļoti liels tieši LU studējušo īpatsvars. Otrkārt, LU jau iepriekš eksaminēja topošos juristus un arī tad izkrita apmēram puse.
Tiesa, pēdējos gados šajos eksāmenos nebija teorijas, bet tikai kāzusi (juridiska situācija, kas jāizskaidro, izmantojot normatīvos aktus).
K. Strada-Rozenberga “Latvijas Avīzei” pieļauj, ka vienotais eksāmens tomēr vēl vairāk paaugstinājis prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai.
Viņa arī stāsta, ka lielākā daļa eksāmenu nenolikušo to kārto atkārtoti un parasti arī noliek.
Par citu augstskolu izteiktajām aizdomām LU Juridiskās fakultātes dekāne saka: ar tādām runām citas augstskolas tikai parādot savu vājumu.
Turklāt eksaminācijas komisijā strādā visu iesaistīto augstskolu pārstāvji. Jautājumus izvēlas komisijas vadība, kurā nedrīkstēja būt augstskolu pārstāvji.
Bargas prasības
Eksāmena rīkotājiem adresēti dažādi pārmetumi, piemēram, jautājumi bijuši ne tikai pārāk specifiski, bet arī neaktuāli, jautājumu tēmas un to apguvei nepieciešamā literatūra studentiem tapusi zināma pārāk vēlu.
RTA Tiesību zinātnes programmas vadītāja Ilona Bulgakova arī saka, ka turpmāk komisijai rūpīgāk jādomā par jautājumu formulēšanu un kāzusu piedāvājumu eksāmenam.
Nevajadzētu aizmirst, ka “profesionālā maģistra programmas uzdevums nav gatavot akadēmiskās sfēras speciālistus, bet gatavot speciālistus darba tirgum un darba tirgus prasībām atbilstošus”.
Ja eksāmenā neņems vērā eksaminējamo prasmes un iemaņas, pastāv risks, ka viņi mācīsies tikai eksāmenam, iekaļot pareizās atbildes, spriež I. Bulgakova.
K. Strada-Rozenberga gan nepiekrīt: daudzas atbildes eksaminējamie varējuši paši izsecināt, ja vien zinājuši juridisko loģiku, tātad varēts iztikt bez iekalšanas.
Komisiju, kas sagatavoja eksāmenu un arī izvērtēja studentu sniegumu, vadīja bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, tagad Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, taču komisijā kopumā darbojās 45 juristi.
Kā atzina I. Ziemele, kolēģi bijuši ar dažādu profesionālo un izglītības pieredzi, tāpēc visgrūtākais uzdevums bijis vienoties, cik augstu tad celt eksāmena latiņu. Diskusijas ilgušas divus mēnešus.
Komentējot stingro vērtēšanu, I. Ziemele jautā: vai gribētu iet pie jurista, kurš kaut ko nezina?
Toties RSU Juridiskās fakultātes dekāns Jānis Grasis uzskata, ka visiem maģistrantiem eksāmens nebūtu jākārto par visām juridiskajām nozarēm, bet gan atbilstoši nākotnē iecerētajai specializācijai. Visiem būtu jākārto tikai tiesību teorija.
Neraugoties uz daudzajiem izkritušajiem, I. Ziemele ar eksāmena norisi ir apmierināta. Viņa uzskata, ka tas vairos juridiskās izglītības kvalitāti ilgtermiņā.
Vienotais valsts eksāmens tomēr palīdzēšot pilnveidot programmas un kopumā topošu juristu, atzīst arī I. Bulgakova.
Piemēram, prokuratūra jau tagad jūt zināmu atvieglojumu – tai vairs nav jārīko savs eksāmens topošajiem prokuroriem.
Grūtības pakāpe vienotajam valsts eksāmenam un iepriekš prokuratūras rīkotajam eksāmenam ir līdzīga, “Latvijas Avīzei” atzina prokuratūras pārstāve Una Reķe.
No šovasar kvalifikāciju ieguvušajiem trīs devušies strādāt uz prokuratūru.
Absolvente: eksāmena jautājumi bija negaidīti grūti
Katrīna Višņakova, RTA absolvente: “Ja godīgi, eksāmena jautājumi bija negaidīti grūti. Domājām, ka tajā pārbaudīs pamatzināšanas, taču jautājumi bija ļoti specifiski. Bija jāzina konkrēti likumu panti, ko nav iespējams iemācīties no galvas.
Turklāt praktizējošs jurists to nemaz nedara, vienkārši zina, kur šos pantus var atrast. Tāpat grūti bija starptautisko tiesību sadaļā: direktīvu ir daudz un tās ir specifiskas, nu nav iespējams visu zināt.
Iekritu tieši uz teoriju, visus kāzusus atrisināju pareizi, tātad protu praktiski pielietot iegūtās zināšanas. Tas, manuprāt, arī ir svarīgākais. Kad mācījos, gribēju, lai studijās ir vairāk praktiskās puses, jo tā šķita noderīgāka un interesantāka. Nu sanāk, ka vajadzēja vairāk teorijas.
Taču darbam, manuprāt, studijās esmu sagatavota labi. Jau pusotru gadu strādāju tiesu izpildītājas birojā. Te varu strādāt bez maģistra grāda un kvalifikācijas, kaut, protams, darba devēja cerēja, ka eksāmenā man veiksies, un man pašai nākotnes dēļ jau arī kvalifikācija vajadzīga.
Rēzeknē nav viegli atrast darbu, tomēr man izdevās un pēcāk man pat piedāvāja citu darbu, arī visas manas kursa biedrenes strādā.
Esmu nolēmusi sagatavoties un ziemā kārtot eksāmenu vēlreiz.”
