Vai darba devējs drīkst izmantot darbinieku pirkstu nospiedumus un sejas attēlus? 14
Pēdējā laikā Datu valsts inspekcija saņem arvien vairāk jautājumu par biometrisko datu (pirkstu nospiedumu un sejas attēlu) apstrādi darba vietās, kas liecina par šīs tehnoloģijas pieaugošo popularitāti un tās izplatīšanos uzņēmējdarbības vidē. Kā novērots praksē, tad lielākais “klupšanas akmens” darba devējiem, ieviešot biometrisko datu apstrādes sistēmu, nav drošība, bet gan – kā apstrādāt datus likumīgi?
Inspekcija publicējusi plašāku skaidrojumu. Lasiet to turpinājumā!
Jāsaprot, ja vēlamo mērķi- piemēram, darba laika uzskaiti vai iekļūšanu ofisā- var sasniegt ar mazāku iejaukšanos darbinieka privātumā, tad biometrisko datu izmantošanu var uzskatīt par pārmērīgu no darba devēja puses un neatbilstošu normatīvo aktu prasībām.
Piemēram, izmantojot to pašu čipkarti, var panākt minētos mērķus, neapstrādājot darbinieka biometriskos datus. Lai darba devējs ievērotu savu padoto personas datu aizsardzības prasības un respektētu darbinieku tiesības uz privātumu, ir skaidri jādefinē, kamdēļ ir vajadzīga tieši biometrisko datu apstrāde. Piemēram, ja uzņēmumā ir nepieciešams paaugstināt drošības līmeni un nepieļaut nepiederošu personu iekļūšanu telpās.
Jāatceras, ka biometriskie dati ir īpašās kategorijas dati, kuru apstrāde darba devējiem ir pieļaujama tikai noteiktos gadījumos, kas minēti Datu regulā.
Uzņēmumi, kas iekļūšanai darba vietā plāno izmantot savu darbinieku pirkstu nospiedumu vai sejas skenēšanu, biometrisko datu apstrādi varētu pamatot ar darbinieku piekrišanu. Jāatceras, ka darbinieka piekrišanai ir jābūt brīvi sniegtai, konkrētai un apzinātai. Nedrīkst būt situācija, kad darbiniekam iestājas negatīvas sekas, jo viņš nav sniedzis savu piekrišanu.
