Vai cenu atkusnis turpināsies? 20
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gaļas produkcijas ražošanai nepieciešamo izejvielu cenu pieauguma temps turpina samazināties un tiek prognozēts, ka līdz ar pieprasījuma sarukumu tendence turpināsies.
Cenu pieauguma tempa apstāšanās varētu sekmēt cūkgaļas cenas samazinājumu par 3–8%, bet vistas gaļas cena varētu samazināties par 2–7%. Tomēr liellopu gaļas cena nesaruks, saglabājoties pašreizējā līmenī vai nedaudz pieaugot 3–10% robežās. Izejvielu izmaksu palielināšanās janvārī neturpinās un tas, sagaidāms, apturēs gatavās produkcijas cenu pieaugumu pirmajā ceturksnī un, iespējams, pat izraisīs nelielu cenu samazinājumu 2–6% robežās. Pircējam tā ir laba ziņa, bet ko tas nozīmē ražotājam?
“Visticamāk, šogad pieredzēsim īslaicīgu cenu samazināšanos dažādu akciju un tamlīdzīgu kampaņu veidolā, kas tiks realizēts zemā pieprasījuma dēļ, taču vērā ņemamu cenu kritumu nesagaidīsim. Nozare šobrīd strādā ar ļoti augstām ražošanas izmaksām, situācija ir ārkārtīgi nestabila. Nozares pārstāvji spiesti darboties piesardzīgi, visi ir koncentrējušies uz to, lai saglabātu rentabilitāti, neviens nevēlas un nevar riskēt.
Kāds būs spiests aiziet no tirgus vai būtiski samazināt ražošanas apjomus, un tas ir tikai laika jautājums – kad tas notiks,” uzskata gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA “Forevers” īpašnieks Andrejs Ždans, atzīstot, ka nozare joprojām ļoti atkarīga no pircēju ienākumu līmeņa, kurš šogad diez vai pieaugšot.
“Pieprasījuma atjaunošanos vai pieaugumu varam negaidīt, jo inflācijas līmenis aizvien ir augsts. Pērn gada laikā pārtikas cenas pieauga par 29%, tas ir lielākais kāpums pēdējo 20 gadu laikā. Pašlaik Latvijā oficiālā inflācija ir nedaudz samazinājusies un sasniedz 20,8%, taču par normālu inflāciju tiek uzskatīti 2–4%.
Faktiski inflācijai vajadzētu mazināties vēl piecas līdz astoņas reizes. Saruks darba ražīgums jeb saražotās produkcijas attiecība pret izmantojamiem resursiem. Tas nozīmē, ka mazināsies ražošanas apjomi, kas negatīvi ietekmēs vietējā kapitāla uzņēmumus, samazinoties arī darba vietu skaitam. Situācija tirgū ir tāda, ka nozares pārstāvjiem nav resursu cenu spiedienam vai cenu kariem un intervencēm.”
Savukārt šogad tirgū visveiksmīgākais būs jebkurš segments ar devīzi “laba kvalitāte par pieņemamu cenu”, atzīst A. Ždans. “Tas izskaidro tautā tā dēvēto diskaunteru popularitāti. Tie nodrošina labu kvalitāti, pieņemamu servisu un pieņemamas cenas. Pie augstākminētajiem var ierindot, piemēram, tādas kompānijas kā “Lidl”, “Aldi”, “Ryanair” utt. Cenu pieaugumam pārsniedzot algu pieaugumu, mājsaimniecības arī šogad turpinās pārskatīt savu pārtikas grozu saturu un sekmēs augstākminētā kvalitāte/cena segmenta attīstību.”
Vai ir cerības uz situācijas maiņu saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātu likmi pārtikai? Jo izskatās, ka šis jau vairākus gadus sasāpējušais jautājums šogad varētu vispār pazust no valdības dienaskārtības. Iepriekšējais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards kopā ar nozari šo jautājumu aktualizēja regulāri, bet jaunais nozares ministrs Didzis Šmits publiski jau norādījis, ka neatbalsta samazinātā PVN pārtikai lietošanu kā ekonomisku rīku, akcentējot, ka nodokļu ziņā ir jāskatās uz citu izaicinājumu – darbaspēka nodokļiem.
Arī A. Ždans uzskata, ka nozares izredzes PVN likmes samazinājumam ir niecīgas, lai gan šis solis inflāciju samazinātu divkārt. “Iedomāsimies, ka PVN tiek samazināts līdz 5%. Pie pašreizējām gaļas un gatavās produkcijas cenām šodien, ņemot vērā Latvijas veikalu tīklu uzcenojumu, uz letes cenas samazinājums būs aptuveni 1 eiro/kg. Ražotājiem tas palielinās pieprasījumu un ražošanas apjomus. Līdz ar to pieaugs darba ražīgums un darba vietu skaits, kas savukārt sekmēs nodokļu ieņēmumus. Ienākumu palielināšanās mudinās uzņēmējus investēt.
Kvalitatīva pārtika kļūs būtiski pieejamāka mājsaimniecībām, uz tās rēķina ietaupītie līdzekļi tiks tērēti citām jomām un vajadzībām: izglītībai, dzīves apstākļu uzlabošanai, atpūtai un ceļojumiem, kas radīs pieprasījuma pieaugumu, stimulēs jaunas darba vietas un galu galā – veicinās nodokļu ieņēmumus. Augstākminētā sinerģija tiešā veidā stimulēs inflācijas samazināšanos. Domāju, ka, samazinot PVN likmi pārtikas produktiem līdz 5%, varētu samazināt inflāciju divtik.
Piekrītu ministram, ka algas nodokļi Latvijā ir pārāk augsti. Liels fiskālais slogs nestimulē uzņēmējdarbības attīstību, jo līdz ar nodokļu pieaugumu samazinās ekonomiskā efektivitāte, investīcijas un produkcijas izlaide. Nodokļi, kas iekasēti uz augstas likmes pamata, kā to aprakstījis un savā hipotēzē apstiprinājis ekonomists A. Lafērs, tieši otrādi – izraisa budžeta ieņēmumu samazināšanos.
Domāju, ka ar esošo nodokļu slogu valsts jau ir iekritusi tā dēvētajā nodokļu slazdā, kad nesamērīgi lieli nodokļi samazina nodokļu ieņēmumus ilgtermiņā tāpēc, ka uzņēmēji nevēlas investēt. Ar šādu nodokļu slogu jauniem uzņēmējiem ir gandrīz neiespējami izveidot biznesu no nulles. Domāju, ka turpmāk kā regulāru parādību būsim spiesti novērot Latvijas kapitāla uzņēmumu skaita samazināšanos. Vecā vietējā kapitāla uzņēmēju paaudze ar laiku izstāsies no biznesa, taču jaunie uzsākt uzņēmējdarbību nespēs vai nemaz nemēģinās.”
