Vai būvju kadastrālajai uzmērīšanai jābūt valsts monopolam? 15
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai ēku varētu nodot ekspluatācijā, Latvijas likumi prasa veikt tās uzmērīšanu, tomēr daudzi saskaras ar nepatīkamo realitāti – prasību gaidīt rindā pusgadu, gadu un pat ilgāk. Par to “Latvijas Avīze” ir rakstījusi jau iepriekš, tomēr – vai kaut kas tiek darīts, lai situāciju mainītu?
Pirms mēneša publicējām rakstu par rīdzinieku Ralfu Rozīti, kurš šā gada 20. oktobrī bija pasūtījis Valsts zemes dienestā (VZD) Carnikavā uzbūvētās dzīvojamās mājas kadastrālo uzmērīšanu. Bet no VZD bija saņēmis šokējošu atbildi, ka pasūtījumu varot izpildīt tikai 2023. gada septembrī.
Uz jautājumu, kāpēc uz mērīšanu jāgaida tik ilgi, VZD atbildēja, ka pašlaik pasūtījumu esot tik daudz, ka vairs neesot iespējams ievērot Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumos ierakstītos termiņus. Kā atzīst VZD, Ralfs Rozītis nav vienīgais, kuram piedāvāts gaidīt teju veselu gadu. Latvijā uz uzmērīšanu rindā gaida tūkstošiem iedzīvotāju.
Sešreiz garāka rinda nekā pērn
Cik garas pašlaik ir rindas uz būvju mērīšanu? VZD pārstāve Baiba Kantiņa atbild, ka pašlaik esot saņemti 6737 pieprasījumi. Pērn šajā laikā bijuši vien 1495. Salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām gandrīz sešas reizes vairāk nekā šogad.
Vakar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka deputātiem atzina, ka pašlaik rindā uz uzmērīšanu esot jāgaida 7 līdz 14 mēneši.
Uzmērīšana notiekot rindas kārtībā. Ārpus rindas uzmērī tikai nacionāla mēroga būvprojektus, piemēram, “Rail Baltica”, ar valsts aizsardzību un satiksmes infrastruktūru saistītos objektus, kā arī tos, kurus īsteno ar Eiropas Savienības (ES) fondu finanšu atbalstu.
Cēlonis garajām rindām ir Būvniecības likumā ieviestā prasība, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim jānodod ekspluatācijā ēkas, kuru būvniecība bijusi uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra. Bet, lai dzīvojamo ēku nodotu ekspluatācijā, vispirms tā jāuzmērī.
Savukārt ekspluatācijā nenodotās ēkas, kuru būvniecība bijusi uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra un kuras to īpašnieki izmanto, no šā gada 1. oktobra pašvaldības var aplikt ar vairākkārt lielāku nekustamā īpašuma nodokli. Lai no tā izbēgtu, pēc ēku būvnoteikumiem būvniecības ierosinātājam ir tiesības pagarināt ēku termiņu uz paša izvēlēto laiku, ja ir veikta ēkas kadastrālā uzmērīšana un lieta reģistrēta nekustamā īpašuma valsts kadastrā, kā arī iesniegts ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plāns.
VZD taisnojas
Baiba Kantiņa teic, ka par garo rindu veidošanos nevarot vainot tikai VZD. Būvniecības likums, kas uzliek pienākumu līdz šā gada 1. oktobrim nodot ekspluatācijā ēkas, kura būvniecība bijusi uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, ir spēkā jau astoņus gadus. Tāpēc laika bijis pietiekami, lai pasūtītu gan ēku kadastrālo uzmērīšanu, gan nodotu tās ekspluatācijā.
“Jā, kadastrālās uzmērīšanas speciālistu trūkums mums neļauj uzmērīt ātrāk,” atzīst Baiba Kantiņa. “Pašlaik VZD strādā apmēram 80 būvju kadastrālās uzmērīšanas speciālisti. Lai apmierinātu to pieprasījumu, kāds ir pašlaik, darbinieku skaits būtu vairākkārt jāpalielina. Bet tam būtu vajadzīgi gan papildu izdevumi, gan laiks viņu apmācībai.”
Pēc viņas teiktā, uz noteiktu laiku palielinot speciālistu skaitu, nebūšot garantiju, ka tik daudz viņu būs vajadzīgi arī vēlāk.
Vakar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka atzina, ka Latvijā trūkst skolu un mācību centru, kur būtu iespējams apgūt būvju uzmērītāju arodu.
Ierosina ieviest izņēmumus
Jautāta, ko darīt, lai mazinātu garās rindas pašlaik, VZD pārstāve Baiba Kantiņa atbild, ka esot ierosināts labot Ministru kabineta noteikumus, nosakot vairākus gadījumus, kad būves kadastrālā uzmērīšana nebūtu nepieciešama vispār vai būtu vienkāršāka, nekā ir pašlaik. Piemēram, pirmās grupas ēkām (vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2, to skaitā mazēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 25 m2) mērītu tikai ēku ārsienas. Savukārt inženierbūves nemērītu vispār. To reģistrēšanai vai datu aktualizēšanai pietiktu iesniegt būvniecības procesā sagatavotos dokumentus. Šo ēku reģistrēšana jau notiktu bez apsekošanas apvidū, tātad ātrāk, nekā notiek pašlaik. Tas ļautu VZD saīsināt būvju kadastrālo uzmērīšanu ar apsekošanu dabā par sešiem mēnešiem.
Tieslietu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Leimane vēsta, ka no šā gada 1. decembra ir spēkā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumi, kuri pieļauj izņēmumus, kad būvju kadastrālā uzmērīšana nebūtu nepieciešama. Nepieciešamos datus būvju reģistrēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastrā VZD saņemtu no Būvniecības valsts kontroles biroja uzturētās būvniecības informācijas sistēmas, neveicot būves kadastrālo uzmērīšanu. Balstoties uz šiem likuma grozījumiem, būvju kadastrālās uzmērīšanas vienkāršošanai pašlaik tiekot gatavoti grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīlī izdotajos kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumos. Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jauni būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi, kas līdz apstiprināšanai valdībā vēl nav nonākuši vairāku Latvijas Pašvaldības savienības (LPS) iebildumu dēļ. Piemēram, LPS iebilst pret noteikumu VZD sagatavotajā noteikumu projektā ietvertajiem būvju nolietojuma noteikšanas paņēmieniem, kuri būtiski atšķiras no būvniecības jomā izmantotā nolietojuma.
Krasi atšķirīgas atbildes
Kāpēc būvju uzmērīšanu nevar nodot privātuzņēmējiem, līdzīgi kā zemes kadastrālo uzmērīšanu? Vai vispār atteikties no tās, datu reģistrēšanai VZD izmantojot būvprojekta dokumentus? Uz šiem jautājumiem ministriju atbildes krasi atšķiras.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane stāsta, ka Tieslietu ministrijā sagatavotā un jau 2011. gada 20. aprīlī valdības apstiprinātā Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcija paredzēja atteikties no jaunbūvju kadastrālās uzmērīšanas, datu reģistrēšanai izmantojot būvprojekta dokumentus.
“Toreiz šim priekšlikumam piekritām arī mēs,” skaidro Olga Feldmane, “balstoties uz šo koncepciju, tā mēģinājām nodalīt būvniecību no nekustamā īpašuma reģistrēšanas procedūrām VZD. Speciālajos būvnoteikumos pat bijām sagatavojuši grozījumus, kuri paredzēja, ka, nododot jaunbūvi ekspluatācijā, būvju kadastrālā uzmērīšana nav vajadzīga. Bet, tā kā Tieslietu ministrija iebilda, grozījumi netika atbalstīti.”
Viņasprāt, būvju kadastrālajai uzmērīšanai neesot tik lielas nozīmes kā būvizstrādājumu izvēlei un pašai būvniecībai, kas tiek uzraudzīta būvdarbu laikā.
“Būvju uzmērīšanā tiek iegūti ļoti precīzi dati par telpu grupu platībām, kuri, iespējams, ir vajadzīgi īpašumu kadastrālās vērtības aprēķināšanai,” skaidro Olga Feldmane, “bet tie nedod lielu pievienoto vērtību būvniecības tiesiskuma kontrolē.”
Toties Tieslietu ministrijas pārstāve Ilze Leimane teic, ka pašlaik vēl esot pāragri pilnīgi atteikties no būvju kadastrālās uzmērīšanas, jo tikai tā varot iegūt stāvoklim dabā atbilstošus datus, kurus pēc tam izmanto kadastrālās vērtības aprēķiniem, būvju nodošanai ekspluatācijā un citām vajadzībām.
Ideja nodot būvju kadastrālo uzmērīšanu brīvā tirgū patiešām esot apspriesta, gatavojot Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepciju. Bet esot saskatīti būtiski trūkumi. Būves kadastrālo uzmērīšana gan notiktu ātrāk. Toties būvju datu kontrolei un reģistrēšanai VZD vajadzētu vairāk laika.
Pērn, uzstājoties Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas dalībnieku sanāksmē, VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka gan atklāja, ka esot plānots atdot būvju uzmērīšanu privātās rokās. Bet tas labākajā gadījumā varot notikt ne agrāk kā pēc trim gadiem. Pirms tam jāmazina birokrātija, jo pašreizējo smagnējo sistēmu uzreiz nodot privātajam sektoram nebūšot saprātīgi.
Ministrijās nevar vienoties
No atbildēm rodas iespaids, ka Tieslietu ministrija un Ekonomikas ministrija gadiem ilgi nevar izlemt un vienoties, kā vienkāršot ar būvniecību saistītās procedūras, tostarp ko mērīt un ko varbūt nemērīt, tāpat kur iegūt datus – apsekojot dabā vai no būvprojektu dokumentiem. Ko atbalsta par būvniecību atbildīgā Ekonomikas ministrija, tam iebilst Tieslietu ministrija, kuras pārraudzībā ir VZD un būvju kadastrālās uzmērīšanas monopols. Vai otrādi – kas liekas svarīgi Tieslietu ministrijai, to apšauba Ekonomikas ministrijā. Iznākumā birokrātisko procedūru slogs joprojām uzkrauts namīpašniekiem un jaunu namu būvētājiem, kuri spiesti stāvēt rindā uz būvju uzmērīšanu.
Saimniecības rubriku atbalsta: ERST
