Vai būs rekords? Izteiktas pirmās prognozes par vasarāju ražu 0
Ja vien neturpināsies karsts un sauss laiks, vasarāju raža šogad solās būs krietni vien labāka nekā pērn, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktā oficiālā vasarāju ražas prognozēšana.
Prognozes liecina, ka vidēji valstī vasaras kviešu ražība varētu būt trīs tonnas no viena hektāra (t/ha), vasaras miežiem – trīs t/ha, kartupeļiem – 25 t/ha, auzām – 3 t/ha.
Kopumā savlaicīgi iesētie vasarāju sējumi visos valsts reģionos attīstījušies labi – Latgalē labība jau sākusi vārpot, kas liecina – jūlija sākumā tā varētu būt arī kuļama.
Tomēr atsevišķām saimniecībām Kurzemes pusē šis nebūs izdevies gads. Kā norāda LLKC Kuldīgas biroja vadītāja Daiga Mellere, tie lauki, kas pārdzīvoja neseno krusu, pašlaik izskatās ļoti labi, bet ir saimniecība, kur krusas sakapātos vasaras kviešus 30 ha platībā nāksies satīt ruļļos.
“Taču visvairāk sāp sirds par saimniekiem, kuriem pērn labību iznīdēja sausums, bet šogad no 400 ha ar dažādām kultūrām apsētiem laukiem krusas neskarti palikuši vien 100 hektāri,” atzina Mellere.
LLKC Saldus biroja augkopības konsultante Vita Cielava norāda – piejūrā saimniekiem jāsāk domāt par lauku laistīšanas sistēmām līdzīgi kā Holandē, jo Pāvilostā, Nīcā kārtīgs lietus nav bijis kopš pavasara.
“Ja iepriekš uz Jāņiem lija pietiekami, šogad lietus bija tikai jūnija sākumā, kad divu dienu laikā nolija vien 15 milimetri. Tādējādi mitruma vasarājiem nepietiek un tie ievērojami atpaliek augšanā,” norādīja eksperte.
Tikmēr Latgalē vasarāju lauki ir dažādi – kādā vārpošana sākusies, kādā – jau beidzas.
“Mitrums mūspusē kā kurā vietā, bet lielākoties – nepietiekams. Pašreiz izskatās, ka vasarāju raža varētu būt lielāka nekā pērn, vien jācer, ka labība nesažūs. Diemžēl vasarāju laukos katastrofālos apmēros vērojami dažādi kukaiņi, kuru iznīdēšanā pat augu aizsardzības līdzekļi nepalīdz,” sacīja LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka.
Savukārt Vidzemē augiem klājoties labi, vien vēlāk sētajos laukos pietrūkst mitruma, tādēļ ir problēmas ar cerošanu.
“Saimniekiem jādomā par augu slimību apkarošanu, jo miežiem vērojama tīklplankumainība, kviešiem – dzeltenplankumainība, bet miltrasa rodama visos labības laukos. Pirmās lakstu puves pazīmes vērojamas arī kartupeļu stādījumos,” atzina LLKC Gulbenes biroja vadītāja un augkopības konsultante Inga Freimane.
