Vai būs klusums ēterā? Latvijas Radio žurnālisti gatavi protestiem 14
Vairums Latvijas Radio darbinieku ir neapmierināti ar atlīdzību par savu darbu, turklāt kā vāju vai ļoti vāju vērtē radio valdes darbu un ir gatavi protesta akcijām, vēsta Latvijas Radio un sabiedriskā medija portāls “lsm.lv”.
Latvijas Radio iekšējās aptaujas rezultāti liecinot, ka 85% darbinieku nav apmierināti ar atlīdzību par savu darbu. Savukārt 42% darbinieku medija valdes darbu vērtē kā vāju, bet 16% to vērtē kā ļoti vāju. Apmierinoši valdes darbu kopumā vērtē trešdaļa darbinieku.
Situācija Latvijas Radio patlaban esot sakāpināta, vēsta portāls.
Žurnālists, raidījuma “Krustpunktā” vadītājs Aidis Tomsons norāda, ka situācija kopš 2008.gada krīzes nav uzlabojusies.
“Darbinieki atteicās no savām algām 10-20% apmērā, viņiem noņēma visas piemaksas, viņi devās bezalgas atvaļinājumā ar cerību glābt Latvijas Radio, kurš tajā brīdī atradās bankrota tuvumā. Tad cerēja, ka kaut kad krīze beigsies un situācija lēnā garā uzlabosies. Mēs esam dzirdējuši šajos gados, kā situācija ir mainījusies valstī, pamazām kaut kam atrod naudu. Latvijas Radio – kopš šīs algas ir samazinātas – nav nekad palielinātas. Nu jau tā atšķirība starp Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbiniekiem, īpaši ziņu dienestu analītiskajā daļā, ir vairāk nekā uz pusi. Nekādas cerības uz algas palielinājumu nav. Un ir sajūta, ka Latvijas Radio valde un padome neaptver šīs situācijas nopietnību,” skaidro Tomsons.
Pēc viņa teiktā, Latvijas Radio darbinieki ir apņēmušies darīt visu, lai nākamgad algas tiktu palielinātas vismaz par 10%.
“Darbinieki ir skaidri teikuši, ka rīkos protesta akcijas – nebūs raidījuma skanējumi vai būs klusums ēterā,” norāda žurnālists.
Kā vēsta “lsm.lv”, Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš esot apliecinājis, ka radio vadība ir spērusi pirmos soļus, lai palielinātu darbinieku atalgojumu. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) jau esot atbalstījusi Latvijas Radio valdes pieprasījumu pēc algu palielināšanas vidēji par 12%. Tālāk par to lemšot Finanšu ministrija.
Kā ziņots, NEPLP otrdien atbalstīja priekšlikumu Latvijas Radio turpmākajos trīs gados piešķirtos budžeta līdzekļus saglabāt pašreizējā apmērā, aģentūrai LETA sacīja NEPLP priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par Latvijas Radio Ivars Āboliņš.
Viņš pastāstīja, ka Latvijas Radio savas darbības nodrošināšanai laikā no 2018.-2020.gadam lūdzis piešķirt valsts budžeta bāzes dotāciju 2017.gada apmērā. NEPLP atbalstīja Latvijas Radio valdes lūgumu. Līdz ar to katrā no turpmākajiem trīs gadiem Latvijas Radio piešķirtā valsts budžeta bāzes dotācija saglabāsies šā gada līmenī – 914 000 eiro. NEPLP akceptētais priekšlikums vēl jāatbalsta Finanšu ministrijai.
Āboliņš arī pastāstīja, ka NEPLP otrdien pārrunāja arī publiskajā telpā izskanējušo informāciju saistībā ar iespējamiem Latvijas Radio darbinieku streikiem atalgojuma un citu faktoru dēļ. Tā kā Latvijas Radio valdei bijis nepieciešams laiks, lai sagatavotu atbildes uz šo jautājumu, NEPLP tai deva laiku sagatavot atbildes līdz 15.februārim. Latvijas Radio valdei uzdots vienoties par to, kā situāciju uzņēmumā risināt.
Āboliņš arī norādīja, ka NEPLP pēc tikšanās ar Latvijas Radio valdi radās iespaids, ka valde nav vienota un nestrādā kā komanda. “Mēs mudinājām Latvijas Radio valdi strādāt kā komandai, paužot vienotu viedokli,” teica Āboliņš, piebilstot, ka sabiedriskā medija valdei sabiedrības intereses ir jāizvirza augstāk par savstarpējām nesaskaņām.
Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs ir Aldis Pauliņš, bet valdes locekļi – Sigita Roķe un Uldis Lavrinovičs.
