Vai būs Kārļa Ulmaņa universitāte? 26
Jau 20. februārī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Konvents lems, vai vienai no valsts senākajām, lielākajām un nozīmīgākajām augstskolām būtu jāmaina nosaukums. Versijas, kāds varētu būt jaunais LLU nosaukums, ir vairākas – Dzīvības zinātņu universitāte, Biotehnoloģiju universitāte, Kārļa Ulmaņa universitāte vai Jelgavas Universitāte. Taču vispirms lēmums jāpieņem par to, vai vispār vajag jaunu nosaukumu, un tikai pēc tam varētu sākties šķēpu laušana par to, kāds tas varētu būt.
Spriež par jaunām studiju programmām
LLU rektore Irina Pilvere stāsta, ka par iespējamu jaunu universitātes nosaukumu LLU vadība spriež, domājot, kādai jābūt LLU 2015. – 2020. gadu darbības stratēģijai. Kaut arī tai būtu jāstājas spēkā jau šogad, pagaidām dokumenta izstrāde ir tikai sākumstadijā. Domājot par universitātes nākotni, LLU vadība nosaukusi 27 jomas, kurās LLU jau ir spēcīga vai vēlētos tāda būt. Secināts, ka augstskola vēlētos būt spēcīga arī virzienos, kuros tai patlaban nav studiju programmu. Piemēram, akvakultūrā, kas sagatavotu augstākā līmeņa speciālistus zivsaimniecībā, vai bioenerģijā, kas ir jauna nozare. Būtiski, ka minētās jomas nepiedāvā neviena cita Latvijas augstskola, līdz ar to LLU jaunās ieceres nepārklājas ar citu augstskolu piedāvājumu. Taču LLU gribētu kļūt spēcīgāka arī vides izglītības jomā, ko dažādās programmās gan piedāvā arī citas augstskolas. I. Pilvere uzsver arī to, ka LLU jaunās ieceres augstskolu nenovedīs no specializācijas takas. Kā zināms, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka augstskolām būtu jāspecializējas. “Ieviešot jaunas studiju programmas, LLU kļūtu tautsaimnieciski vēl nozīmīgāka,” teic rektore.
Savukārt LLU studentu pašpārvaldes vadītājs Kristaps Feldmanis ir atturīgs pret augstskolas vadības plāniem. Viņš uzskata, ka LLU vispirms būtu jāceļ esošo studiju programmu kvalitāte un tikai pēc tam jādomā par jauniem piedāvājumiem. LLU studiju prorektors un arī Attīstības fonda valdes priekšsēdētājs Kaspars Vārtukapteinis toties teic, ka ir iespējams vienlaikus celt esošo studiju programmu kvalitāti un veidot jaunas. Protams, tas nav viegli un jo sevišķi jāgādā par to, lai universitātei būtu atbilstoši, profesionāli mācībspēki gan esošajām, gan jaunajām programmām. “Dzīve ir dinamiska, un, ja darba tirgū parādās vajadzība pēc jauniem speciālistiem, ir jāiet laikam līdzi un tādi jāgatavo,” norāda prorektors.
Stratēģijai jābūt gatavai līdz 1. jūlijam, un tā jāapstiprina augstskolas senātam, kas ir šaurāka institūcija nekā konvents. Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vietniece Laura Treimane uzver, ka LLU vislabākais attīstības ceļš būtu piedāvāt plašākas, dziļākas un kvalitatīvākas ar lauksaimniecību saistītās studiju programmas, iespējams, atsakoties no studiju programmām sociālo zinību jomā.
Savukārt Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamentā sagatavotā atbilde ir nekonkrēta un pauž vien to, ka augstskolai ir tiesības pašai lemt gan par stratēģiju, gan nosaukumu. Pēc atbildes gan var spriest, ka ZM atzīst: LLU vairs nav tikai lauksaimniecības augstskola.
Līdz ar jauno studiju programmu ieviešanu nosaukuma maiņa it kā būtu loģiska. Arī I. Pilvere uzsver, ka lauksaimniecība procentuāli kļūst aizvien mazāka daļa no LLU piedāvājuma. Nosaukuma maiņai gan būtu vēl kāds iemesls: demogrāfiskās bedres dēļ rūk studentu skaits un LLU vadība pieļauj, ka daļu potenciālo studētgribētāju atbaida lauksaimniecības vārds nosaukumā. “Tas rada priekšstatu, ka te ir tikai lauksaimniecība, kaut LLU ir būvniecības, ekonomikas, uzņēmējdarbības, loģistikas programmas,” tā I. Pilvere.
