Konservatīvie meklē jaunu līderi 4
Britānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns noraidījis iespēju kļūt par valdošās Konservatīvās partijas līderi pēc tam, kad premjers Deivids Kemerons paziņoja par atkāpšanos, jo briti referendumā nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Osborns atzina, ka nav īstais cilvēks partijas vadītāja amatam, jo atbalsta valsts palikšanu ES, lai gan referenduma dalībnieku vidū to atbalstīja 48% vēlētāju pretstatā 52%, kas vēlējās aiziešanu no bloka. Kemerona pēcteča partijas vadītāja amatā meklējumi varētu notikt arī parlamenta ārkārtas vēlēšanās, lai jaunajam līderim būtu sabiedrības mandāts, kas vairotu viņa uzticamību. Gaidāms, ka Konservatīvās partijas nākamais līderis tiks izraudzīts līdz septembrim. Par galvenajiem pretendentiem uz Kemerona pēcteča vietu tiek uzskatīts bijušais Londonas mērs, parlamenta deputāts Boriss Džonsons un iekšlietu ministre Terēza Meja. Kā liecina sabiedriskās domas aptauja, Meju atbalsta 31% respondentu, bet Džonsonu – 24%, vēsta laikraksts “The Times”. Džonsons bija kampaņas par izstāšanos no ES līderis, bet Meja atbalstīja palikšanu blokā. Kā iespējams kandidāts tiek minēts arī Britānijas veselības ministrs Džeremijs Hants, kas aicina rīkot jaunu referendumu par izstāšanās no ES noteikumiem. “Britānijai ir jāaiziet, un tā aizies no ES, tomēr mēs neesam balsojuši par savas izstāšanās noteikumiem,” pamatoja Hants.
Britānijas referendumā pieņemtais lēmums par valsts izstāšanos no ES ir neatgriezenisks, paziņojis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible. “Ir sajūta, ka paši briti nožēlo, tomēr tas ir veltīgi, viņiem par to vajadzēja domāt pirms tam,” piebilda ministrs. Viņš aicināja ES politiķus necensties atriebties britiem, norādot, ka “šobrīd svarīgākais ir rīkoties gudri un piesardzīgi, lai mazinātu zaudējumus”.
Karaliene Elizabete nezaudē humora izjūtu
Britānijas karaliene Elizabete II Ziemeļīrijā piedalījusies pirmajā publiskajā pasākumā, kopš Apvienotās Karalistes iedzīvotāji nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, un smejoties paziņojusi, ka pēc pēdējā laika notikumiem “vēl esmu dzīva”. Elizabete II pirmdien Ziemeļīrijā ieradās laikā, kad Britāniju satricinājusi politiskā un ekonomiskā neskaidrība par valsts nākotni ES un britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru noslīdējusi līdz zemākajai atzīmei 30 gadu laikā. Karaliene ieradās vizītē Ziemeļīrijā, kur tikās ar šīs Lielbritānijas daļas līderiem, tostarp bijušo kustības “Īru Republikāņu armija” dalībnieku Martinu Makginesu, kurš tagad ir Ziemeļīrijas pirmais ministrs. “Sveiki, kā jums klājas?” sniedzot roku karalienei, sacīja Makginess. “Es tomēr vēl esmu dzīva,” smejoties atteica Elizabete II, atbildot uz viņa rokasspiedienu. “Esam bijuši diezgan aizņemti. Diezgan daudz kas ir noticis,” piebilda karaliene, kas šogad atzīmēja 90. dzimšanas dienu un ir tronī kopš 1952. gada. Viņa nav izplatījusi oficiālu paziņojumu par referenduma rezultātiem. Kā konstitucionālas monarhijas galva Elizabete II visu politisko kampaņu laikā ir saglabājusi neitralitāti.
Skotijā un Ziemeļīrijā vairākums referenduma dalībnieku vēlējās, lai Lielbritānija paliek ES, bet Anglijas un Velsas eiroskeptiskais balsojums valsts kopīgo rezultātu nosvēra par labu aiziešanai no bloka. Balsojuma rezultāts ir atjaunojis runas par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas, bet Makginesa partija “Sinn Fein” steidza izteikt aicinājumu rīkot referendumu par Īrijas vienotību, kas nozīmētu Ziemeļīrijas aiziešanu no Lielbritānijas un apvienošanos ar Īriju. Analītiķi uzskata, ka Ziemeļīrijas statusa varbūtējas izmaiņas varētu destabilizēt ar milzu grūtībām panākto stāvokļa normalizāciju Ziemeļīrijā pēdējos gadu desmitos.
