“Brexit” mīklas: Vai būs “divu ātrumu” Eiropa? 4
Četras dienas pēc Apvienotās Karalistes balsojuma par izstāšanos no ES un tā izraisītajiem satricinājumiem finanšu tirgos Vācijas kanclere Angela Merkele, runājot Bundestāgā pirms došanās uz ES samitu Briselē, kas sākās vakar, paziņojusi, ka Eiropas Savienība ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Britānijas izstāšanos no bloka, brīdinot, ka ES necietīs Londonas mēģinājumus gaidāmajās sarunās selektīvi izvēlēties sev patīkamās lietas abu pušu turpmākajās attiecībās.
Merkele drošina ES nākotni
“ES ir pietiekami spēcīga, lai veiksmīgi aizstāvētu savas intereses pasaulē, un tā turpinās būt miera, labklājības un stabilitātes garants Eiropā,” uzsvēra Vācijas kanclere. Viņa atkārtoti pauda nožēlu, ka briti nobalsojuši par izstāšanos no ES, tomēr uzsvēra, ka Britānija nevarēs diktēt noteikumus tās turpmākajās attiecībās ar bloku.
“Neviens, kas vēlas pamest ģimeni, nevar gaidīt, ka zaudēs visas saistības, bet saglabās privilēģijas,” pauda kanclere, piebilstot, ka piekļuve Eiropas vienotajam tirgum ir atkarīga no “Eiropas fundamentālo brīvību un citu tām līdzi nākošo noteikumu un saistību pieņemšanas”. “Tas attiecas uz Britāniju, tāpat kā uz ikvienu citu,” uzsvēra Merkele. ES neietilpstoša valsts var pievienoties vienotajam tirgum, ja tā pieņem cilvēku, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu pārvietošanos un apriti, norādīja Merkele, kā piemēru minot Norvēģiju. Viņa pauda cerību, ka ES virsotņu apspriede notiks vienotības garā, piebilstot, ka ES mērķim vajadzētu būt reformu pabeigšanai līdz Romas līguma 60. gadadienai 2017. gadā.
Merkele, joprojām ietekmīgākā Eiropas un arī pasaules politiķe, nolika pie vietas vairāku valstu vadītājus, Briseles amatpersonas, kā arī savas valdības ārlietu ministru, kas gribēja panākt, lai Londona nekavējoties sāk sarunas par izstāšanos no ES. Kanclere atgādināja, ka ES līguma 50. pants nosaka, ka Britānijai jāvienojas par izstāšanās noteikumiem divu gadu laikā. Sarunas ar Britāniju tiks sāktas tikai tad, kad Eiropas Padomē būs saņemts formāls lūgums par izstāšanos. Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons pirmdien parlamentā paziņoja, ka Britānija šobrīd nesāks formālu procedūru, lai izstātos no ES, jo tas ir Apvienotās Karalistes suverēns lēmums, kas būs jāpieņem valsts jaunajam premjerministram, kurš jāizrauga līdz 2. septembrim. Vairāku Eiropas valstu politiķi to uzskata par nepieņemamu vilcināšanos, bet Eiroparlamenta prezidents Martins Šulcs paziņojis, ka Kemerona lēmums atlikt atkāpšanos līdz rudenim ir “skandalozs un padara visu kontinentu par ķīlnieku”. Kā starpnieks uzstājās ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš bija ieradies Briselē, lai uzsvērtu ASV ieinteresētību stiprā ES, lai sadarbotos vides aizsardzībā, cīņā pret terorismu un migrācijas problēmas risināšanā. Vienlaikus ASV saglabās īpašās un stiprās saiknes ar Lielbritāniju, piebilda Kerijs.
