Jautājums par migrāciju ir tīri ekonomisks? 8
Vairāk kulturāls. Protams, cilvēki uztraucas, ka migranti atņems viņiem darba vietas, tomēr vairāk tas ir saistīts ar izmaiņām, kuras cilvēki jūt ikdienā. Atbraucēji parasti koncentrējas konkrētās pilsētās, tur veidojas kopienas. Pēkšņi veikalos parādās kefīrs un kvass… Parādās “Pol-ski Skleps” veikali ar poļu karogiem. Britiem tas ir pārsteigums.
No otras puses – jau agrāk parādījās indiešu karijs, pakistāņu kebabi un ķīniešu ēstuves. Tas britiem nebija drauds?
Kad 60. – 70. gados sākās migrācijas vilnis, arī sākumā bija līdzīga reakcija. Piemēram, tolaik bija viens pazīstams britu konservatīvais politiķis Īnoks Pauels, kurš uzstājās ar runu, ka drīz uz ielām būs “asins upes”. Pēc tam viņš tika atstumts no politiskās elites. Tomēr tolaik šis jautājums nebija konsolidējošs. Atbraucēji vairākumā tomēr veiksmīgi integrējās britu sabiedrībā.
Savs pamats bažām tomēr bija. Kā tagad redzam, nākamajās imigrantu paaudzēs notiek radikalizācija. Arī Mančestras terorists nāca no lībiešu ģimenes. Tāpēc šķiet nesamērojami, ka britiem migrācijas jautājumā lielāku nepatiku izsauca Austrumeiropas “kefīrs un kvass”, nevis islāmistu mācības.
Domāju, ka te izšķirošais ir laiks. Britiem bija iespēja pamazām pierast pie kultūras īpatnībām, kas ienāca līdz ar ieceļotājiem no Indijas vai Tuvajiem Austrumiem, bet austrumeiropiešu pieplūdums bija ļoti straujš un ļoti īsā laikā. Ja paietu vēl desmit gadi, gan jau būtu pieraduši arī pie “kefīra un kvasa”. Vēl viena nianse – jaunie imigranti nepieņem Lielbritānijas pilsonību, jo ES pilsonība ir devusi iespēju bez tās iztikt. Migranti no citām pasaules daļām parasti cenšas ātri iegūt britu pilsonību, lai izveidotu noturīgu saikni ar valsti.
Kāda pašlaik ir attieksme pret viesstrādniekiem? Vai pēc breksita tā ir mainījusies?
Kopumā ne. Bija ziņas par atsevišķiem konfliktiem, bet tie drīzāk ir izņēmumi.
Bet, ja jau iedzīvotāji balsoja par izstāšanos no ES, tad viņi tomēr sagaida migrācijas mazināšanos.
Viņi to gaida, bet, visticamāk, nepiedzīvos. Neviena partija šajā ziņā nepiedāvā būtiskas izmaiņas. Tās apzinās, ka ekonomika aug un bez migrācijas nevarēs iztikt. Dzimstība ir zema, darbaspēks būs vajadzīgs. Turklāt Lielbritānija tradicionāli bijusi viena no atvērtākajām valstīm Eiropā.
