Vai britus nobiedējis kefīrs un kvass? Saruna ar politologu Dauni Aueru 8
Atšķirībā no daudziem citiem ekspertiem, kas izsakās par Lielbritānijas politiskajām norisēm, politologam DAUNIM AUERAM ir viena priekšrocība – personiskā pieredze. Viņš ir dzimis un audzis Anglijā trimdas latviešu ģimenē. Politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, ko iepriekšējos gadu desmitos piedzīvoja Lielbritānija, viņš ir vērojis pats savām acīm un atzīst, ka viņa dzimtā pilsēta Korbija tieši pēdējos gados piedzīvojusi būtiskas kulturālas izmaiņas: “Šobrīd Korbiju ir pārplūdinājuši “Polski Skleps” veikali un Balkānu kafejnīcas…” Straujā migrācija kļuva par breksita dzinēju. Tiesa, par spīti traģiskajām ainām, kas tika zīmētas pēc pagājušā gada referenduma, pašlaik briti ar notiekošo esot diezgan apmierināti. Vēl vairāk – valstī pat neesot politiska spēka, kas būtu gatavs aizstāvēt ideju par palikšanu Eiropas Savienībā un to, visticamāk, parādīs arī šonedēļ gaidāmās parlamenta vēlēšanas.
Par sevi Daunis Auers stāsta, ka viņa vectēvs Valdis (no tēva puses) bijis virsnieks Latvijas armijā, arī māte, kurai gan ir vāciska izcelsme, dzimusi Latvijā, bet viņu pašu varētu uzskatīt par otrās paaudzes reemigrantu. Uz Latviju viņš atbraucis 1993. gadā. “Tajā vasarā bija Dziesmu svētki, saulains, skaists laiks, un man te iepatikās.” Pašlaik D. Auers ir Latvijas Universitātes asociētais profesors, Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas direktors, kā arī aktīvs domnīcas “CERTUS” dalībnieks.
Latvijā viņam ik pa laikam nākoties skaidrot sava vārda izcelsmi. “Trimdas latviešu vidū populārajam autoram Nikolajam Kalniņam ir triloģija, kas stāsta par Rīgas Skolotāju institūtu 30. gadu beigās. Un tur galvenais varonis ir Daunis. Maniem vecākiem šis vārds iepatikās. Kad Kalniņa kungs rakstīja, vārdam nebija tā nozīme, kas tagad, un medicīnā to plašāk sāka lietot tikai 60. gadu beigās. Tagad studentiem tas sagādā dažus jautrus brīžus,” pasmejas pasniedzējs.
Kā briti pārdzīvoja neseno terora aktu Mančestrā? Vai tas varētu kaut ko mainīt politiski?
D. Auers: Cilvēki ir satriekti un šausmināti. Pirmkārt jau tāpēc, ka šoreiz uzbrukums bija mērķtiecīgi vērsts pret bērniem. Terorists labi zināja, kāda būs dziedātājas Arianas Grandes koncerta publika, tātad viņš apzināti izvēlējās upurus. Vai terora aktam būs politiskas sekas? Visticamāk, ne. Elite pašlaik nav gatava kaut ko mainīt migrācijas vai integrācijas politikā.
Vai šis notikums un arī nupat notikušais uzbrukums Londonai neatstās iespaidu uz 8. jūnijā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām? Neviena partija to necentīsies izmantot savā kampaņā?
Tas izklausīsies ciniski, bet situācija nāk par labu Konservatīvajai partijai, kas tradicionāli vairāk iestājas par drošības jautājumiem. Viņu tēlu raksturo, kā angliski saka, “law and order” – likums un kārtība. Galvenie konservatīvo pretinieki ir Leiboristu partija, kuras līderis Džeremijs Korbins nekādi nevar sevi pozicionēt kā aktīvu pretterorisma cīnītāju. Cilvēki tam vienkārši nenoticētu. Iepriekšējais lielākais terora akts Mančestrā notika 1996. gadā, un atbildību toreiz uzņēmās Īru Republikāņu armija (IRA), bet Korbins tolaik bija izteikts IRA atbalstītājs, pat neskatoties uz viņu cīņas metodēm.
Vēl jau Leiboristu partijas biedrs ir Londonas mērs Sadiks Hans, pirmais musulmanis šajā amatā, kuram konkurenti pārmetuši pārāk iecietīgu attieksmi pret islāma radikāļiem.
Jā, viņš šajā diskusijā ir diezgan nemanāms.
