Vai britiem draud tirdzniecības karš? 0
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apvienotās Karalistes valdība grasās pārrakstīt daļu no pēcbreksita vienošanās, jo Ziemeļīrijas protokols, brituprāt, nedarbojas tā, kā tam vajadzētu darboties. Britu plāni ir radījuši pamatīgu sašutumu Briselē un atbildes pasākumu apspriešanu.
Kas ir Ziemeļīrijas protokols?
Pandēmijas ierobežojumu laikā viens no britu iecienītajiem jociņiem bija nostalģija pēc vecajiem, labajiem laikiem, kad lielākā problēma bija breksita līgums, nevis mājsēde, pulcēšanās ierobežojumi un sejas maskas. Nu vēlmes piepildījušās, un breksita strīdi atkal ir dienaskārtībā, jo izrādījies, ka Ziemeļīrijas protokols, kam vajadzēja pasargāt no problēmām, tagad – tieši otrādi – tās rada.
Ziemeļīrijas protokols tika parakstīts 2020. gadā, tas paredzēja izvairīties no “cietās” robežas starp abām Īrijām – Ziemeļīriju, kas ir Apvienotās Karalistes (AK) sastāvā, un Īrijas Republiku, kas atrodas Eiropas Savienībā (ES), tā vietā ieviešot muitas robežu starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju. Taču nu izrādījies, ka reālajā dzīvē protokols rada kaudzi problēmu, pamatīgi sarežģījot preču kustību AK teritorijā. No tā cieš gan uzņēmēji, gan Ziemeļīrijas iedzīvotāji, turklāt ir apdraudēts 1998. gada Lielās piektdienas miera līgums, ar ko tika izbeigta desmitiem gadu ilgā vardarbība Ziemeļīrijā. Tāpat pastāv bažas, ka Ziemeļīrijas protokols varētu veicināt Ziemeļīrijas atdalīšanos no pārējās AK.
“Problēma nav muitas savienības noteikumi, problēma ir to nejēdzīgā izpilde,” pirms kāda laika vēstulē toreizējam breksita ministram Lordam Frostam rakstīja lielveikalu ķēdes “Marks & Spencer” direktors Ārčijs Normans, sūdzoties, ka no visiem produktiem, kas šķērso jūras robežu, apmēram 40% tiek aizkavēti.
Īpaši problemātiski bija piegādāt pārtikas produktus, kam ir ierobežots derīguma termiņš, jo muitas procedūras var aizkavēt kravas 6–48 stundas. Pirms breksita pietika ar vienu pavadzīmi uz sešām lapām, kur detalizēti uzrādīta krava, temperatūra saldētavā, auto izbraukšanas laiks, taču tagad vispirms jāievada kaudze datu, tikai tad var sākt gatavot nepieciešamos dokumentus, kuru aizpildīšana aizņem vidēji trīs stundas.
Taču krava var Ziemeļīrijā nenonākt arī dažādu sīkumainu prasību dēļ. Piemēram, ja Eiropas veselības sertifikāta veterinārārsts nejauši parakstījies ar melnu pildspalvu dokumentā, kas izdrukāts melns. Sertifikātā teikts, ka paraksta krāsai jābūt atšķirīgai no printētā sertifikāta, un, ja tā nav, pircēji Ziemeļīrijas veikalos var palikt gribot, jo, kamēr tiks sagādāts paraksts citā krāsā, tikmēr svaigie produkti jau būs ārā metami.
Brisele gatava atbildēt
Reaģējot uz britu paziņojumiem, Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Šefčovičs brīdinājis, ka bloks ir gatavs veikt atbildes pasākumus, neizslēdzot nevienu opciju, ja tiešām AK izlems ignorēt parakstīto vienošanos. “ES ir parādījusi sapratni dažādās praktiskās problēmās, ieviešot protokolu dzīvē, uzskatāmi demonstrējot, ka tā ietvaros iespējams rast risinājumus. Piemēram, tie paši medikamenti vienlaikus ir pieejami gan Ziemeļīrijā, gan pārējā AK.”
Šefčovičs izsaka gatavību turpināt sarunas ar AK valdību, lai identificētu iespējamos kopīgos risinājumus protokola ietvaros, kas uzlabotu situāciju Ziemeļīrijā. “Iespēju potenciāls, ko varētu piedāvāt Eiropas Komisija, vēl nav pilnībā apzināts, un EK joprojām ir gatava darboties kopīgi ar AK valdību.”
Taču Šefčovičs norāda, ka AK valdības paziņojums par jaunas likumdošanas ieviešanu rada nopietnas bažas.
Minējumi par iespējamo atriebību
Britu mediji raksta, ka viens no veidiem, kā Eiropa varētu atriebties, varētu būt Tirdzniecības līguma izbeigšana, izmantojot 770. un 779. punktu, kas sniedz iespēju ES izbeigt visa līguma darbību, tā izbeidzot beztarifu tirdzniecību un zvejniecības līgumu. Tas savukārt nozīmē bezlīguma breksitu ar visām no tā izrietošajām sekām, piemēram, 90 dienu bezvīzu režīma beigām un policijas un drošības dienestu sadarbības izbeigšanu. Šis scenārijs varētu visvairāk ietekmēt mūsu tautiešus, jo pagaidām ciemoties pie ģimenes un draugiem AK, neapgrūtinot sevi ar vīzu iegūšanu, var visas 90 dienas.
Nebūs apmierinātas arī tās ES valstis, kas vēlas demonstrēt, ka ir patiesi norūpējušās par to, lai AK ievērotu vienošanos: Tirdzniecības līguma izbeigšanas gadījumā nepieciešams brīdinājums vismaz gadu iepriekš. Valstis netiek sauktas vārdā, bet, visticamāk, domāta Francija un Vācija.
Juridiski pastāv arī otra iespēja – 521. punkts, kas ļautu izbeigt atsevišķas sadaļas Tirdzniecības līgumā, bet pārējās jomas – tādas kā bezvīzu režīms un policijas sadarbība – atstāt neskartas. Taču arī šī iespēja diez vai ir gana laba, jo par atbildes pasākumiem tos gluži nosaukt nevar.
Vēl ir 506. punkta otrais paragrāfs, kas ļautu ES uzlikt aizliegumu ES ūdeņiem vai nu daļēji, vai pilnībā, tādējādi tirdzniecības karš varētu sākties jau septiņu dienu laikā. 506. punkts ļauj arī veikt plašākus pasākumus, ja nepieciešams, kas AK nozīmētu tirdzniecības tarifus zivju produktiem un citām precēm nedēļas laikā. Taču – vai tiešām ir tik briesmīgi, kā izskatās? Jāatgādina, ka valstīm vienmēr ir iespēja tirgoties, izmantojot Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteiktos tarifus.
Briti vēlas pašnoteikšanos
Britu ārlietu ministre Liza Trasa sola, ka izmaiņas likumos tiks veiktas, saskaņojot ar starptautisko likumdošanu, un ne ātrāk, kā pēc vairākām nedēļām.
Plānots, ka tiks radīts īpašs zaļais koridors precēm virzienā no Lielbritānijas uz Ziemeļīriju, atceļot muitas pārbaudes tiem biznesiem, kuri tiks klasificēti kā “uzticami”. Pilna muitas kontrole paredzēta tikai “sarkanā koridora” precēm, kas ceļo uz Īrijas Republiku. “Dubultās regulācijas” režīms ļaus kompānijām izvēlēties starp AK un ES regulām, un, piemēram, tie, kuri piegādās preces tikai Ziemeļīrijai, varēs izvairīties no ES muitas kontrolēm, pakļaujoties AK likumiem.
Taču tos, kuri tiks pieķerti, cenšoties apiet likumu ar līkumu un nogādāt preces Īrijas Republikā, izvairoties no ES muitas, gaida bargi sodi. Britu valdība solās nākt palīgā ES, daloties informācijā par preču kustību. Informācijas apmaiņa gan notiekot jau tagad.
Vēl britu valdība vēlas pārņemt savā kontrolē Ziemeļīrijas nodokļus, jo šobrīd spēkā esošais Ziemeļīrijas protokols nosaka, ka PVN jāseko ES likumiem un AK to nevar mainīt. Tas nozīmē, ka nesenā britu valdības iniciatīva samazināt PVN enerģiju taupošiem produktiem Ziemeļīrijā nav iespējama, tāpat galavārds strīdos par tirdzniecību pieder ES tiesām, arī to ārlietu ministre grib izbeigt. Taču viņa uzsver, ka AK valdība negrasās ievest “cieto robežu” starp abām Īrijām, sagaidāms, ka garantija tiks iestrādāta jaunajā likumdošanā.
Viedokļi
Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Šefčovičs: “Vispirms, [Ziemeļīrijas] protokols ir risinājums starp ES un AK, kura mērķis ir cīnīties ar izaicinājumiem, ko radījusi AK izstāšanās no ES tieši Īrijas salai. Tostarp – tā uzdevums ir arī aizsargāt grūti panākto mieru. Otrkārt, protokols ir starptautisks līgums, ko parakstījusi ES un AK. Vienpusēja rīcība, kas ir pretrunā starptautiskam līgumam, nav pieļaujama. Treškārt, [breksita] Izstāšanās līgums un [Ziemeļīrijas] protokols ir pamats Tirdzniecības līgumam, par ko vienojās ES un AK, lai sakārtotu abpusējās attiecības pēc AK izstāšanās.”
Britu premjers Boriss Džonsons: “Mēs nevēlamies to [Ziemeļīrijas protokolu] izgāzt, mēs vēlamies to sakārtot, un mēs vēlamies pie tā strādāt kopā ar mūsu ES partneriem.”
