Vai britiem būs jauna vadošā partija? 0
Briti Eiroparlamenta vēlēšanās balsos 23. maijā, taču var izrādīties, ka ievēlētie deputāti tā arī nekad savas vietas Briselē neieņems, jo jāgaida līdz pirmajai parlamenta sesijai 2. jūlijā. Britu premjere Terēza Meja apgalvo, ka gadījumā ja parlaments pirms vēlēšanām pēkšņi vienojas par izstāšanās no ES plānu, tad Apvienotajai Karalistei (AK) Eiropas Parlamenta vēlēšanās nav jāpiedalās vispār.
Iespējams, ka daudzi briti domā tāpat, jo joprojām nav reģistrējušies teju astoņi miljoni balsstiesīgo.
Runā, bet nepiedalās
Lai arī britu mediji par vēlēšanām runā daudz, tomēr liela pilsoniskā aktivitāte pagaidām nav manāma. Neskaidrība ar breksitu nozīmē, ka neviens no britu nākamajiem 73 Eiroparlamenta deputātiem nezinās, cik ilgi sēdēs savā krēslā. Iespējams, ka termiņš būs tik īss, ka pat nepaspēs stāties amatā, iespējams, ka strādās līdz oktobrim, iespējams, pat visu paredzēto termiņu.
Terēzas Mejas runasvīrs Deivis Lidingtons jau paziņojis, ka līdz 23. maijam britu parlaments noteikti nepaspēs veikt visas nepieciešamās izstāšanās procedūras, taču valdība no savas puses darīs visu, lai aizkavēšanās būtu pēc iespējas īsāka.
Jāatgādina, ka AK no ES plānoja izstāties 29. martā, bet, tā kā britu parlaments nespēja vienoties par veidu, kā notiks izstāšanās, tādēļ izstāšanās termiņš ir pagarināts līdz pat 31. oktobrim.
Briti drīkst atstāt ES ātrāk, taču, ja tas nenotiek līdz 23. maijam, tad ir obligāti jāpiedalās ES vēlēšanās.
751 vai 705
Ja AK neizstājas, tad Eiropas Parlamentā joprojām paliek 751 deputāts. Ja briti izstājas, tad tikai 705. Daļa no britu 73 vietām tiks atdotas 14 valstīm, kurām proporcionāli ir mazāk pārstāvju, piemēram, Francijai, Itālijai un Spānijai. Pāri palikušās vietas rezervētas valstīm, kas nākotnē cer iestāties ES.
Taču pagaidām neizskatās, ka briti tiešām varētu drīzumā izstāties, jo sarunas starp abu vadošo partiju līderiem – konservatīvās partijas vadītāju Terēzu Meju un leiboristu līderi Džeremiju Korbinu – turpinās bez redzamiem panākumiem. Mediji ziņo, ka slepenās sarunās premjere jau apspriež otra referenduma iespējamību, oficiāli gan tam apstiprinājuma nav.
Vietējās vēlēšanās vadošās partijas zaudē
Maija sākumā AK daudzviet notika vietējo pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlētāji pamatīgi sodīja vadošās partijas. Konservatīvā partija zaudēja 1335 vietas, leiboristi – 86, taču liberāldemokrāti, kuru nostāja par breksitu atšķirībā no abām vadošajām partijām ir vienmēr bijusi skaidra un nepārprotama – jāpaliek ES, ieguva veselas 704 vietas.
Par spīti smagajiem zaudējumiem, konservatīvajai partijai joprojām ir 3559 vietas un kopumā 93 pašvaldības ir partijas kontrolē, leiboristiem 2020 vietas un kontrole 60, savukārt liberāldemokrātiem 1351 vieta un kontrole 18 pašvaldībās. Pašvaldības, kur nedominē neviena partija, tagad ir 77, pirms tam bija tikai 34. UKIP (AK neatkarības partija) ir zaudējusi 145 vietas, tagad palicis tikai 31 pašvaldību deputāts. Citām partijām un neatkarīgajiem deputātiem kopā ir 862 vietas.
39 000 biļetenu bija, dusmīgajiem vēlētājiem uz tiem sarakstot dažādus vēstījumus par breksitu un haosu parlamentā.
“Vakardienas vēlēšanu ziņa mums [konservatīvajai partijai] un leiboristu partijai bija pavisam vienkārša: saņemieties un tieciet galā ar breksitu,” nākamajā dienā pēc pašvaldību vēlēšanām atzina premjere.
Eiroparlamenta vēlēšanās vadošajām partijām tiek sagaidīti vēl sliktāki rezultāti, jo tur plāno piedalīties bijušā UKIP līdera Naidžela Farāža partija.
Vai uzvarēs Breksita partija?
Kamēr notiek stīvēšanās konservatīvajā partijā par to, vai premjeri mainīt vajag vai ne, tikmēr popularitātes uzvaras gājienu turpina šajā gadā izveidotā Farāža Breksita partija. Aptaujas rāda, ka Breksita partija varētu iegūt 30%, leiboristi – 21%, konservatīvie – 13%, liberāldemokrāti – 10%. Bijušajai Farāža partijai balsis atdotu tikai 4%.
Pats Farāžs pirms kāda laika vēl tika uzskatīts par “politisko klaunu”, bet šobrīd situācija ir krasi mainījusies. “Jaunais Farāžs – tas, kurš tagad vada Breksita partiju, ir pavisam citāds. Viņa izteiksmes veids ir spēcīgs, pat skarbs, viņš apgalvo, ka viņa jaunā partija ir organizēta un profesionāla, un izskatās, ka viņš ir ticis pāri savai vājībai publiski ākstīties, viņš vairs neķēmojas,” savā “The Telegraph” slejā raksta Maikls Dīkons.
Ārkārtas vēlēšanu gadījumā Farāžs plāno piesaistīt konservatīvās partijas sponsorus savas partijas kampaņas finansēšanai, jo pārliecinoša uzvara Eiroparlamenta vēlēšanās došot viņa partijai “demokrātisku leģitimitāti”.
Jāatgādina, ka pēc 2016. gada referenduma par izstāšanos no ES tieši Farāžs tika vainots par solījumu atdot 350 miljonus mārciņu nedēļā NHS – britu veselības aprūpes sistēmai. Viņa apgalvojums, ka to neesot solījis, sacēla pamatīgu skandālu, taču patiesībā, uzmanīgi izlasot uzrakstu uz autobusiem, tieši tā arī bija – “Let’s give our NHS the 350 million pounds the EU takes every week”, tātad nevis “mēs atdosim”, bet “labāk atdosim mūsu NHS 350 miljonu mārciņu, ko ES paņem katru nedēļu”.
