Vai spirulīna ir brīnumlīdzeklis? 0
Spirulīna – pasaulē vērtīgākā pārtikas piedeva! Šādi skaļi vārdi zilzaļaļģei spirulīnai veltīti reklāmās. Tā esot parādījusies pirms 3,6 miljardiem gadu, nodrošinot evolūcijas tiltu starp baktērijām un zaļajiem augiem. Pretojoties slimībām un kaitēkļiem, šis ūdens augs esot spējis pastāvēt miljardiem gadu, un tādēļ šobrīd spējot sniegt būtisku ieguldījumu cilvēku veselības stiprināšanā. Vai tam visam var ticēt – jautāju uztura speciālistei Ingai Širinai.
Viņa stāsta, ka spirulīnu (Arthrospira) 20. gadsimta 60. gadu vidū atklāja botāniķis Dž. Leonards ekspedīcijas laikā Āfrikā. Tolaik to aprakstīja kā “zilzaļu kūku” (“dihe”), ko pārdeva vietējos tirdziņos. Tad atklāja, ka šī “kūka” satur zilzaļu aļģi – spirulīnu, kas aug Čadas un Nigērijas ezeros. Pirmos pētījumus veica Meksikā, bet drīz spirulīnu sāka ražot rūpnieciskos apjomos. Jau septiņdesmito gadu sākumā vidēji saražoja 100 līdz 400 tonnas gadā, bet pēc ceturtdaļgadsimta kopējā ražošana pārsniedza tūkstoš tonnas gadā. Mūsdienās ražošanas apjomi ir dubultoti. Tiesa, spirulīnas audzēšanas tehnoloģiju ražotāji cītīgi slēpj. Zināms, ka šī aļģe galvenokārt aug ezeros Āfrikā, bet sastopama arī Āzijā, Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Plaši pētījumi veltīti gan tam, kā spirulīna ietekmē cilvēka veselību, gan vēl jo vairāk tās kultivācijas un ražošanas procesam – kā to vairāk, ātrāk un efektīvāk saražot.
Zināms, ka dabiski audzēta spirulīna veselību ietekmē labvēlīgi, bet to nevar teikt par pilnīgi visu ražotāju izgatavotajiem uztura bagātinātājiem ar šo aļģi, kuras izcelsme nav skaidra, uzsver uztura speciāliste. Spirulīnas galvenā sastāvdaļa ir ļoti kvalitatīvs olbaltums, taču tā koncentrēti satur arī daudzus citus svarīgus vitamīnus un minerālvielas, piemēram, B grupas, C, D, A un E, kāliju, kalciju, varu, dzelzi, magniju, mangānu, fosforu, selēnu, nātriju, cinku u. c. Spirulīnai piedēvē pretiekaisuma, antioksidatīvu, lipīdu pazeminošu iedarbību. Tā ir noderīga kā ļaundabīgo audzēju, sirds un asinsvadu slimību un cukura diabēta profilakses un ārstēšanas līdzeklis. Tomēr nevaru apgalvot, ka uztura bagātinātāji ar spirulīnu būtu kas īpaši uzteicams, teic Inga Širina.
Daudzi pētījumi veltīti arī spirulīnas ietekmei uz dzīvnieku veselību. Secināts, ka šī aļģe veicina augšanas procesu, uzlabo fertilitāti un vispārējo veselības stāvokli.
– Ja cilvēka uzturs ir daudzveidīgs un sabalansēts, uztura bagātinātāji, tajā skaitā ar spirulīnu, papildus nav jālieto. Kā zināms, šī aļģe neaug mūsu platuma grādos, mēs to ikdienā uzturā neiekļaujam. Nav arī zināms, vai uztura bagātinātāja ražošanā vienmēr izmanto dabiskos apstākļos augušu aļģi. Nav arī klīniski izpētīts, kā tā uztura bagātinātāja sastāvā iedarbojas uz mūsu veselību. Ja tomēr vēlaties savu ikdienas ēdienkarti papildināt ar vērtīgām uzturvielām, izvēloties tieši uztura bagātinātāju ar spirulīnu, tad svarīgi iegādāties kvalitatīvi ražotu uztura bagātinātāju. Apliecinājums tam, ka uztura bagātinātājs ir kvalitatīvs, varētu būt vārds “organic” uz kārbiņas vai cits paskaidrojums, kas apliecina, ka aļģe iegūta dabiskos apstākļos, – stāsta Inga Širina.
